Mobilā versija
Brīdinājums +13.3°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
1. janvāris, 2017
Drukāt

Sports 2016: Rio un dopinga gads. Veiksminieki un neveiksminieki

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Aizejošā 2016. gada galvenās iezīmes sporta vēsturē ir olimpiskās spēles Riodežaneiro un līdz šim nepieredzēta antidopinga kampaņa. Zināmā mērā tās ir saistāmas.

Riodežaneiro mūsu valsti pārstāvēja 32 olimpieši 12 sporta veidos, taču pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā nepārveda mājās nevienu medaļu. Vistuvāk tām nonāca Laura Ikauniece-Admidiņa vieglatlētikas septiņcīņā un Rebeka Koha svarcelšanas svara kategorijā līdz 53 kilogramiem – abas izcīnīja ceturto vietu. Olimpiskajā desmitniekā ielauzās arī smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs (5. v.), svarcēlājs Artūrs Plēsnieks (8. v.), cīkstone Anastasija Grigorjeva (8. v.) un šķēpmetēja Madara Palameika (10. v). Savukārt neveiksmes piedzīvoja vairāki latvieši, kurus cerējām skatīt uz olimpiskā goda pjedestāla. Pusotru mēnesi iepriekš par Eiropas čempionu šķēpa mešanā kļuvušais Zigismunds Sirmais nespēja kvalificēties finālam (14. v.), divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs izstājās no cīņas jau pēc ceturtdaļfināla (17. v.), pludmales volejbola pasaules ranga līderi Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš uzvarēja tikai vienā spēlē (19. v.).

 

Veiksminieki

Taču olimpiskās spēles Rio turpinājās tikai 17 dienas, bet augstas raudzes starptautiskas sacensības – visu gadu. To sekmīgi sāka mūsu ziemas sporta meistari. Martins Dukurs ceturto reizi kļuva par pasaules čempionu skeletonā un Eiropas čempiona godu dalīja ar savu vecāko brāli Tomasu. Bobsleja četrinieka ekipāžas pilots Oskars Melbārdis ar palīgiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu pirmo reizi uzvarēja pasaules čempionātā, bet Uģis Žaļims ar Intaru Dambi divniekā ieguva bronzas medaļas Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Kamaniņu braucēja Elīza Cauce sudrabu Eiropas čempionātā izcīnīja gan individuālajās sacensībās, gan stafetē kopā ar Artūru Dārznieku, Andri un Juri Šiciem, tāpat arī pasaules čempionātā, kur stafetes komandā startēja Inārs Kivlenieks. Viņu kolēģis kamaniņās Kristers Aparjods kļuva par jauniešu otro olimpisko spēļu čempionu, par vicečempionu daiļslidošanā – Deniss Vasiļjevs, bet skeletona braucēja Laura Priedulēna uzvarēja pasaules junioru čempionātā.

Pavasarī Eiropas zeltu brīvajā cīņā ieguva Anas­tasija Grigorjeva, svarcelšanā – Artūrs Plēsnieks. Pludmales volejbola sacensību sezonu sekmīgi sāka Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, uzvarēja četros “Grand Slam” un “Open” kategorijas turnīros un pirmajā vietā pasaules rangā noturējās līdz sezonas beigām, turklāt Jānis atzīts par labāko spēlētāju uzbrukumā. Bokseris Mairis Briedis, nezaudējis nevienam pretiniekam, ieguva tiesības nākamgad cīnīties par pasaules čempiona jostu WBC versijā. Autorallija pilots Ralfs Sirmacis ar stūrmani Artūru Šiminu uzvarēja trīs Eiropas čempionāta posmos un sezonu beidza ar bronzas medaļām, Edgars Meņģelis – ar zeltu kvadriciklu čempionātā. Madara Palameika triumfēja IAAF Dimanta līgas šķēpmetēju sacensību kopvērtējumā. Tenisistes Anastasija Sevastova un Jeļena Aļona Ostapenko pasaules rangā pakāpās augstāk par attiecīgi 79 un 40 vietām, abas ir pirmajā pussimtā. Šaha olimpiādē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pieveica pieckārtējo pasaules čempioni Jifaņu Hou no Ķīnas. Svarcēlājai Rebekai Kohai bronza Eiropas pieaugušo un zelts junioru čempionātā, pludmales volejbolistes Tīna Laura Graudiņa un Anas­tasija Kravčenko kļuva par Eiropas čempionēm U-22 grupā, šķēpmetējs Kristaps Jaunpujens un svarcēlājs Ritvars Suharevs – jauniešu konkurencē.

Nevienas medaļas nav basketbolistam Kristapam Porziņģim, tomēr par Latvijas Gada sportistu nosaukts tieši viņš. “LA” vai ik dienu ziņo par liepājnieka gaitām NBA, kur Kristaps spoži pabeidza savu debijas sezonu un tāpat sācis nākamo. Tajā viņam gaidāma tikšanās ar Dāvi Bertānu, un Latvijas basketbolistu divcīņa NBA būs unikāls notikums.

Veiksmīgs šis gads bija arī vairākām komandām, kuras pirmo reizi ieguva Latvijas čempionvienības titulu. Hokejā – HK “Liepāja”, basketbolā – BK “Valmiera”, futbolā – Jūrmalas “Spartaks”. Savukārt Jēkabpils volejbola komanda “Lūši” pirmo reizi izcīnīja Latvijas kausu, bet Jelgavas futbolisti to spēja trešo gadu pēc kārtas.

 

Neveiksminieki

Viena no sāpīgākajām neveiksmēm ir Latvijas hokeja izlases nekvalificēšanās olimpiskajām spēlēm pirmo reizi šajā gadu tūkstotī. To nespēja arī mūsu basketbolisti. Florbolisti pasaules čempionātā Rīgā ieņēma tikai desmito vietu – pašu zemāko komandas vēsturē. Futbola izlase Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīrā pagaidām ir tikai piektajā, priekšpēdējā vietā. Handbolisti ceļā uz pasaules čempionātu pēdējā solī paklupa pret baltkrieviem, volejbolisti – pret igauņiem. Rīgas “Dinamo” hokejisti pavasarī netika līdz cīņām par Gagarina kausu, un šosezon viņiem klājas vēl bēdīgāk.

Hokejisti no savas federācijas prezidenta troņa gāza Kirovu Lipmanu, peldētāji – Kasparu Poni. Moto­krosa meistariem Matīsam Karro, Paulam Jonasam, Robertam Justam, Kasparam Stupelim un Elvijam Muceniekam savu patieso varēšanu parādīt liedza savainojumi, Reinim Nitišam un Jānim Baumanim rallijkrosā – nepietiekams tehniskais atbalsts viņu komandās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+