“Latgales Kultūras centra izdevniecība”, 123 lpp.
“Reiz dzīvoja kāds zēns vārdā Urmis, kurš ļoti baidijās no tumsas,” – tā sākas grāmata, kuras apakšvirsraksts ir – “Stāsts par kādu lauku zēnu, kuram patika daudz sapņot”. Atmiņu stāsts piepilda abus solījumus – i par neraudošo mantinieku, i par sapņotāju. Īsās nodaļās sadalītās bērnības atmiņas lasās viegli, patiesi pēcgalā atstājot sapņa sajūtu par aizgājušu laiku. Kad pusgrāmatā skaistajai bērnībai piejaucas kara skaņas, pat tās nerada pārāk griezīgu disonansi – tikai nodaļa “Pagānu laika zīmes” atpakaļskatā nopūšas: “Daugavu laikam nosauks par Dvinu un Staburagu noslīcinās…”