Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Romu integrēšanā pozitīvas iezīmes (5)

Foto - EPAFoto - EPA

Viena no Rumānijas ziemeļos esošās Kraikas čigānu apmetnes iedzīvotājām, kuru pašvaldība plāno pārcelt uz jaunu moduļu māju.

Aprīļa sākumā Eiropas Savienība (ES) nāca klajā ar ziņojumu, kurā uzsvēra, ka pirms trim gadiem uzsāktā romu integrācija sākusi dot rezultātus, vienlaikus piebilstot, ka darāmā vēl ir daudz.

Eiropu par savām mājām sauc līdz pat 12 miljoniem romu tautības iedzīvotāju, taču viņi saskaras ar milzīgu diskrimināciju, lai gan atsevišķās valstīs palielinās romu īpatsvars skolas vecuma bērnu un darbaspēka vidū.

Tieši valdošās diskriminācijas dēļ no 2011. gada ES valstīs ir veikti projekti, lai romi sekmīgi varētu iekļauties sabiedrībā. Veiktie pasākumi ir devuši rezultātus, jo, piemēram, Somijā bērnudārzos nu iet aptuveni 60% romu jauno atvašu, lai gan vēl pirms dažiem gadiem tie bija vien divi procenti. Savukārt Īrijā tagad ir ceļojošie skolotāji, kuri pārvietojas kopā ar ceļojošajām romu kopienām. Tiesa, vienlaikus ES varas gaiteņos tiek piebilsts, ka nākotnē ir jāpieliek lielākas pūles, lai risinātu jautājumu par segregāciju vispārējās izglītības skolās vairākās Vecā kontinenta valstīs.

Tomēr problēmu šobrīd ir vairāk nekā to risinājumu, jo ES joprojām saskaras ar nedienām romu nodarbinātības un veselības aprūpes jautājumos. Cīnoties ar diskrimināciju un stimulējot darba devējus, līdz reāliem darbiem neviens vēl nav ticis, lai gan Austrijā šobrīd tiek apmācīti profesionāli padomdevēji, kas sniegtu palīdzību romiem, kuri meklē darbu, bet Somijā darbojas ES finansēti romu nodarbinātības mediatori. Paredzams, ka taustāmus rezultātus romu nodarbinātības jautājumā varētu sagaidīt vien pēc gadiem, tāpat kā pārējos aspektos.

Tiesa, ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga norādīja, ka nevar būt pozitīvi uzlabojumi romu integrācijā, ja viņi paši nevēlas iekļauties sabiedrībā.

Pēc ES aprēķiniem, Latvijā dzīvo nepilni deviņi tūkstoši romu, taču katrā no aspektiem – izglītībā, nodarbinātībā, mājokļu jautājumā, veselības aprūpē – nepieciešami pamatīgi uzlabojumi. Latvijas romu apvienības “Nēvo Drom” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka romu bērni skolās saskaras ar motivācijas trūkumu, tādējādi daudzi ap sesto septīto klasi pārtrauc mācības. To viņš skaidroja ar valstī esošo ekonomisko situāciju, kad cilvēki Latvijā labāk izvēlas noslēgt mācību gaitas pēc 12. klases un doties strādāt uz ārzemēm. Arī daudzi romi no Latvijas šobrīd devušies peļņā uz ārvalstīm. Sabiedrībā labi zināmais žurnālists un mūziķis Kaspars Antess, kurš ir arī Čigānu kultūras attīstības centra vadītājs, sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja, ka Latvijā, viņaprāt, diskriminācija pret romu tautības cilvēkiem ir nosacīta un katra acīs tā būs raksturojama citādi.

“Manuprāt, visās jomās esam vienlīdzīgi ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem,” uzskata Antess. “Tā ir mana dziļa pārliecība, kas pārbaudīta uz paša ādas. Neviens netraucē romu tautības cilvēkam iegūt izglītību un darba pieredzi. Mums ir identiskas tiesības kā pārējiem Latvijas pilsoņiem. Cita lieta, cik paši esam gatavi tās izmantot.”

Antess pauž viedokli, ka romu tautības cilvēki nespēj darba vidē konkurēt ar citiem tieši savas nesagatavotības dēļ. Valsts bijusi gana atvērta romu sabiedrībai, taču nu stafeti pārņēmusi Eiropa, ar kuras fondiem var realizēt vairākus ar integrāciju saistītus projektus, kas ļauj romiem izglītoties un pilnveidot savas zināšanas. Tiesa, Antess atturējās plaši komentēt jautājumu, vai Latvijā valda diskriminācija pret romu tautības cilvēkiem. “Lielākā daļa inteliģento romu šo jautājumu neapspriež. Tā ir psiholoģija. Kā pats ej, tā saņem atpakaļ.” Mūziķis uzskata, ka romiem vieglāk savās neveiksmēs ir vainot citus, nekā pašiem uzņemties atbildību un attīstīties. “Tas ir iekšējās disciplīnas un inteliģences jautājums.”

Uzziņa


Eiropas Parlamentā ievēlēti divi romu tautības pārstāvji: sociāldemokrāts Damians Dragičino Rumānijas; cilvēktiesību aizstāve, feministe Soraja Posta no Zviedrijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tas varbūt nav gluži no oficiāliem avotiem, bet kādi pieci pat esot iemācījušies lasīt. Gan ne pie mums, bet tomēr. Drīz būšot nākamais metiens, kas mācēs pat rakstīt, un tas gan nav uz labu, jo pirmais rakstāmais būs prasības pēc pabalstiem, lai uzturētu kaut Singapūrai piemērotu dzīves līmeni

  2. Taisni šausmas ar diskrimināciju! Nedod iespēju iegūt augstāko izglītību!

  3. Romiem ir jādod vairāk pabalsti, citādi viņi ir spiesti nodarboties ar nelikumībām.

  4. kas tie tur par vella romiešiem, nevar saprast

  5. aga piemers Francija lai paskatas Slovakiju arprac netiriba ,prostitucija ,narkotikas mums nevajag Romus ,uz etnisko dzimteni Rumaniju ,

Draugiem Facebook Twitter Google+