Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūnijs, 2016
Drukāt

Rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā bēglim mājokļa pirmās īres iemaksas segšanai (9)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Lai veicinātu bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrēšanos Latvijā, Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā mājokļa pirmās īres iemaksas vai garantijas segšanai.

EM ieskatā summa 60 000 eiro apmērā būtu jāsedz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) administrēt pabalstu izmaksu.

Šāda summa ir noteikta, pieņemot, ka tā ir vidējā darījuma vērtība par dzīvošanai derīga vienistabas vai divistabu dzīvokļa īri Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, teikts EM sagatavotajā ziņojumā, ko pirmdien, 6.jūnijā, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Šāda pabalsta nepieciešamību EM pamato ar normatīvajos aktos noteikto par nepieciešamību nodrošināt personas pamatvajadzības uz mājokli un pašvaldību pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tostarp palīdzot risināt dzīvokļa jautājumus. Sociālā palīdzība ietver sevī arī naudas vai mantisku pabalstu, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai, norādīts ziņojumā.

Tāpat ministrija skaidro, ka personai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas būs piešķirta uzturēšanas atļauja, līdz ar to personai būs iespēja deklarēties pašvaldībā un pretendēt uz likumā noteikto palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tāpat šīs personas varēs iegūt konkrētajā pašvaldībā deklarēto personu priekšrocības, piemēram, atlaides sabiedriskā transportā, tādējādi sniedzot iespēju bēgļa un alternatīvā statusa ieguvējam sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un Valsts nodarbinātības aģentūras atbalstu mēneša laikā atrast darbavietu īrētā mājokļa apkārtnē.

Piedāvājot līdzekļus piešķirt VARAM, kam tālāk būs jāadministrē šīs naudas izmaksa, EM atsaucas uz pašas VARAM pausto, ka bēgļu mājokļu politika būtu jārisina vienoti visā valstī, nevis nododot šo problēmu risināt tikai pašvaldībām, kurām jau tā ir nepietiekams dzīvojamais fonds. EM ieskatā pašvaldībām tiks radīts papildu slogs tikai gadījumā, ja pašvaldībām netiks sniegts atbalsts vismaz vienreizēja īres pabalsta veidā, tādējādi veicinot, ka mājoklis nebūs jānodrošina pašvaldības dzīvojamā fonda ietvaros, bet gan to būs iespēja iegūt, slēdzot privāttiesisku vienošanos par īres tiesībām.

Ministrija izvērtējusi arī citas iespējas, kā nodrošināt pabalstu, piemēram, aizdevuma veidā no Valsts kases vai attīstības finanšu institūcijas “Altum”. Tādā gadījumā aizdevumu gada laikā varētu izsniegt aptuveni 300 personām. Tomēr, kā skaidro EM, tam varētu būt negatīvi aspekti, proti, šādi aizdevumi ir ar augstu riska pakāpi, jo nav iespējams izvērtēt aizņēmēju riskus, kā arī aizdevumu administrēšanas izmaksas ir visai augstas. Tāpat ir jāņem vērā arī apstāklis, ka bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, no pabalsta būs jāsedz ikmēneša maksa par patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem un ēkas apsaimniekošanu, līdz ar to personai aizdevuma atmaksa varētu radīt papildu finansiālu slogu. Arī komercbanku iesaistīšana nerisinātu problēmu, jo Latvijas Komercbanku asociācijas ieskatā kredītu izsniegšana būtu pretrunā ar komercbanku piekopto atbildīgas kreditēšanas politiku, kā arī labu kreditēšanas praksi no bankas risku viedokļa. Bēgļu gadījumā ienākumi nav pietiekami, lai uzņemtos kredīta saistības, skaidro ministrijā.

Lai noskaidrotu situāciju ar dzīvojamā fonda pieejamību, EM pērnā gada nogalē aptaujāja pašvaldības. No 119 pašvaldībām atbildi sniedza 79 pašvaldības, un noskaidrojies, ka 47 pašvaldību rīcībā brīva dzīvojamā fonda nav. Savukārt 18 pašvaldību kopējais dzīvošanai derīgais fonds, ar to saprotot apgaismojamas, apkurināmas telpas, kas piemērotas personu ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, ir 145 dzīvokļi. Vēl 24 pašvaldībās ir pieejamas aptuveni 386 dzīvojamās telpas, kas bez ievērojamu finanšu ieguldīšanas remonta veikšanā nav dzīvošanai derīgas.

Valdības rīkojuma projekts paredz, ka VARAM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju līdz šī gada 1.jūlijam ir jāizvērtē iespēja nodrošināt bēgļus ar vienreizēja īres pabalsta nodrošināšanu kā atbalstu pašvaldībām personu integrācijas sākuma posmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Brīvi dzīvokļi un mājas pa pilno ir banku rīcībā. Mājas, kurās neviens nedzīvo un kuras ar savu nesakoptību “grezno”ainavu un kuras jau gadus 5-10 nevar pardot droši varētu par lēto dot dzīvošanai. Bet vispār bēgļu problēma jārisina valstīm,kas karo vai rīko kariņus (ASV un Krievija), vai valstim, kas gūst labumu tirgojot ierocus.

  2. Un bērnu pabalstu palielināt netaisās? 11 eiro. Kauna nav, vai ne?

  3. Mana invaliditātes pensija – zem 90, jau 60 gadi palika

  4. Jus esiet par latviesu iznicinasanu,jo mana pensija ir 90.EURO

    • Tik maza pensija var būt tikai tad, ja algu saņēmi aploksnē un nodokļus nemaksāji.
      Tava mazā pensija noteikti ir tava paša vaina.

      • paklau, demagog ! Atbildēt

        ja esi ticis pie siles, tad nevaukšķi bet streb klusām, kamēr neesi dabūjis ar brūnu koku pa snuķi !!

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+