Rungainis: Sabiedriskajā sektorā algas jāceļ, taču arī jāsamazina nodarbināto skaits 0
Sabiedriskajā sektorā algas ir jāceļ, taču vienlaicīgi jāsamazina šajās nozarēs nodarbināto skaits, telekompānijas LNT raidījumam “Top 10” atzīst investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Relatīvais optimisms licis atgriezties pie savulaik krīzes dēļ iesaldētā mediķu, skolotāju un iekšlietu darbinieku darba samaksas jautājuma.
Tam, ka sabiedriskais sektors ir nepietiekami atalgots un darba samaksa jāceļ, piekrīt arī Rungainis. Neesot politiķis, viņš ir gatavs pateikt to, ko politiķi parasti noklusē: ceļot samaksu, vienlaicīgi jāmazina šajās nozarēs strādājošo skaits.
“Skaidrs, ka tvaiks ir jānolaiž, lai novērstu nevajadzīgas aktivitātes, kas var apdraudēt eiro ieviešanas projektu. Un caur to, neatkarīgi no tā, kāda būs gada otrā puse, valdībai (..) ir jāmet šis kauls šīm sabiedrības daļām, un tas ir algas palielinājums,” akcentē Rungainis.
To, ka algas iespēju robežās tiks celtas, tiekoties ar dažādu nozaru pārstāvjiem, neformāli solījis arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V). Taču viņš nevēlas kāpt uz savu priekšgājēju grābekļiem.
“Šīs iespējas mēs izmantosim, pieturoties pie budžeta deficīta mērķiem un nemēģinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tā bija nopietna kļūda, kas tika pieļauta “treknajos gados”, kad tērējām vairāk, nekā varēja nofinansēt. (..) Šāda veida kļūdas atkārtot nevajadzētu, tāpēc visi algu palielinājumi būs jāsamēro ar reālajām budžeta iespējām,” brīdina premjers.
Viņa partijas biedrs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) nedomā, ka situācija, kas vērojama patlaban, kad nozaru pārstāvji izvirza atalgojuma prasības un valdība ir gatava tās akceptēt, ir līdzīga pirmskrīzes gadiem. Toreiz bija kreditēšanas radīts patēriņa bums, augsta inflācija un citi blakus faktori.
“Nekādā gadījumā nevar skatīties uz piecu gadu seniem notikumiem, jo tur ne tikai tika celtas algas, bet sprādzienveidīgi palielinājās valsts pārvaldes apjoms. Gandrīz par 30% pieauga valsts pārvaldē strādājošo skaits, ko nevaram pieļaut,” akcentē politiķis.
Tam, ka, pragmatiski rēķinot, algu celšana būtu atbalstāma, piekrīt arī ierasti konservatīvais Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Tai pašā laikā eksperti brīdina, ka krīze Eiropā nebūt vēl nav beigusies.
“Otrais pusgads savā izaugsmē būs lēnāks nekā pirmais, jo Grieķijas un eirozonas problēmu vilnis turpinās velties un izskatās, ka ekonomika tur atkal nonāks recesijā, kas neizbēgami ietekmēs Latviju,” akcentē Rungainis.
Tas, savukārt, būs liels izaicinājums politiķiem. Jo, no vienas puses, pievienošanās eirozonai prasīs būt taupīgiem, no otras puses, vienmēr pastāv risks būt neievēlētiem.
