Mobilā versija
-0.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
23. septembris, 2015
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Pseidonīmi un pseidožurnālisti (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

“Uzskatu, ka Putins ir pirmklasīga personība. Vienmēr viņu esmu atbalstījis un atbalstījis to, ko viņš dara,” šāds F1 čempionāta bosa Bernija Eklstouna citāts rotā Latvijas krievu avīzes “Vesti segodņa” 3. augusta numura vāku.

Protams, nav svarīgi, kurš un kādā kontekstā to ir teicis, svarīgi ir – ko laikraksts ar to vēlējies pateikt saviem lasītājiem un kādu pozīciju tas vēlējies demonstrēt. Te nu gribot negribot rodas arī jautājums, vai šis nedalītais atbalsts Putina veikumam attiecas arī uz Krimas aneksiju un vai tas attiektos arī uz situāciju, ja “x” stunda pienāktu Latvijai. Vai arī tad šāds citāts rastu vietu uz šā izdevuma vāka?

Šajā pašā laikraksta numurā lasāms par Latvijas inteliģences aicinājumu Saeimai pieņemt lustrācijas likumu. Vārdu salikums “radošā inteliģence” šajā vēstījumā likts pēdiņās, ļaujot noprast, ka vai nu latviešiem tādas vispār nav, vai arī, ka īstenie inteliģences pārstāvji jau nu nevar iestāties par čekas noziegumu izvērtēšanu.

Tās ir tikai dažas piezīmes par vienu no “Vesti” numuriem, kas tomēr uzskatāmi raksturo šā laikraksta pārstāvētās un sludinātās vērtības. Un tas arī nav nekāds jaunums, vismaz ne “Latvijas Avīzes” lasītājiem, kas ir informēti par šā laikraksta līniju. Domājams, ka šo avīzi lasa arī mūsu ārlietu dienestā, kur šajās dienās satraukumu radījis Ukrainas varas iestāžu lēmums neielaist savā valstī četrus “Vesti” autorus. Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris izziņoja, ka ministrijā šis jautājums pat tiks pārrunāts ar Ukrainas vēstnieku, jo šeit, lūk, runa esot par liegumu “žurnālistiem veikt savu profesionālo darbību”. Te nu jājautā, kādas vērtības aizstāv un pārstāv mūsu ārlietu resors un kas tā izpratnē ir profesionāla žurnālistika. Šajā gadījumā par to nevar runāt ne pēc satura, ne formas. Vien minēšu, ka daļa no Ukrainas melnajā sarakstā iekļautās “Vesti” četrotnes ir pseidonīmi, aiz kuriem kāds nez kāpēc slēpjas, bet daļa – pseidožurnālisti. Mūsu Ārlietu ministrijas izpratnē acīmredzot profesionāls žurnālists ir ikviens, kurš publicējas, pat politikānis, kurš ar vienu kāju stāv partijā, ar otru – tai pietuvinātā arodbiedrībā un laikrakstu izmanto savai aģitācijai.

Gribētos ticēt, ka es pārspīlēju un no ministra padomnieka neveiksmīgas komunikācijas un diplomātiskā darba rutīnas mušas cenšos izpūst ārpolitisku ziloni. Tomēr neapšaubāmi šis bijis pamanīšanas vērts signāls, ja ņemam vērā arī Ārlietu ministrijas pieklušanu par informācijas kara draudiem un Latvijas spējām pretoties tam. Bet, iespējams, nepatīkamākais ir, ka tas, par ko mēs tik cītīgi rādījām ar pirkstu uz Maskavu, notiek tepat mūsu deguna galā. Ukraina to pamanījusi, bet mūsu amatpersonas izliekas neredzam.

Brīnos, ka mūsu parlamentārieši tik vēsā mierā uztver mūsu ārlietu dienesta pēdējā laika dīvainības un negrasās kaut vismaz iztaujāt cienījamo ministra kungu gan par šo gadījumu, gan par neseno “uzprasīšanos” atcelt NATO solidaritātes 5. pantu vispārējās biedināšanas kampaņas ietvaros bēgļu jautājumā, par ko nācies taisnoties pat sabiedroto ģenerāļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. С виду, вроде бы приличный молодой человек. А по сути – обыкновенный доносчик, «стукачок». С каким видимым удовольствием он пишет этот донос на конкурирующее печатное издание и на коллег журналистов, чья главная вина заключается в том, что они, о ужас, не разделяют взглядов автора.
    Ребята, это не демократия, это полный пи*дец!

  2. Patiesības ministrija izpētīs laikrakstu saturu un atkarībā no tā dos ieteikumus citām valstīm ielaist vai neielaist.

  3. … Kurs citigs sekotajs AM sastavam un ta darbam nav nonacis pie patriotiskam latvietim gruti ticamiem, bet pieradamiem sledzieniem, par sis valsts iestades novirzieniem …?!

  4. Pat ļoti interesanti! Nekur mūsu presē nebija teikts par kādiem žurnālistiem ir runa!

  5. Ārlietu resorā dīvainības bija novērojamas arī agrāk, bet pēc Rinkeviča ”iznākšanas no skapja” dīvainības ir kļuvušas vēl dīvainākas.

  6. Izskatās, ka Rinkevča un daļas Vienotības biedru un Bernija Eklstouna uzskati sakrīt. Tikai šie kungi un dāmas tos, savtīgu motīvu vadīti atklāti neizpauž.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+