Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. decembris, 2013
Drukāt

Sabiedriskā komisija cer atgūt sabiedrības uzticību
 (27)

Foto - LETAFoto - LETA

“Tie bija tikai daži tādi iesildīšanās soļi. Tas nav komisijas pastāvīgais darbs,” tā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas neveiklības skaidro tās izveides iniciatore Inese Voika. Taču vienlaikus prātā nāk vārdi, ko savulaik par kādu no Saeimas izmeklēšanas komisijām teica deputāte Ilma Čepāne: “Šī komisija ir piedzimusi nedzīva.”

Vakar jau rakstīju, ka jaunizveidotā komisija radījusi sabiedrībā neizpratni, savai darbībai pieprasot 150 000 latu. Komisijas locekļi kratījās vaļā no atbildības, apgalvojot, ka neko nezina, jo tāmi sastādījuši Valsts kancelejas (VK) ierēdņi. VK pārstāve Signe Znotiņa-Znota skaidroja, ka nākamajā dienā pēc savas apstiprināšanas komisija informējusi kanceleju par nepieciešamajiem resursiem, piemēram, darba telpām, transporta, tehniskā atbalsta nodrošinājumu. “VK fiksēja tikšanās laikā pārrunāto un minētās vajadzības, sagatavoja tehnisko tāmes projektu izskatīšanai premjeram. Izmaksas tika ievērojami samazinātas un nosūtītas komisijai izvērtēšanai. Izmaksu aplēses tika gatavotas, pamatā izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogu (EIS), kas ir obligāti izmantojama sistēma jebkurā valsts iepirkumā,” stāstīja S. Znotiņa-Znota. Valdība gan vakar tāmes skatīšanu atlika līdz 7. janvārim, paredzot summu samazināt.

Taču tikmēr komisija izcēlusies ar nākamo pārsteidzīgo rīcību. Jau pēc pirmās sēdes tās vadītājs Jānis Kažociņš izsūtījis vēstuli, kurā, atsaucoties uz atsevišķu cietušo pārstāvju sūdzībām, kritizē virkni iestāžu, tostarp labdarības organizāciju “Ziedot.lv”. Cietušajiem neesot informācijas, pēc kādiem kritērijiem tiks izmaksāta saziedotā nauda.

Tādēļ Kažociņš vēstulē aicinājis “Ziedot.lv” sagatavot un publiskot izsmeļošu informāciju par ziedojumu piešķiršanas kritērijiem un kārtību, kā arī izvērtēt iespēju uz laiku piesaistīt organizācijā brīvprātīgos darbam ar cietušajiem.

Fonda vadītāja Rūta Dimanta uzskata, ka komisija šādā veidā nomelno palīdzības sniedzējus, jo visa informācija ir pieejama “Ziedot.lv” interneta mājaslapā. Tur ir pieejama gan anketa atbalsta saņemšanai, gan atskaite par jau sniegto palīdzību. No tās izriet , ka līdz 12. decembrim par iedzīvotāju un uzņēmumu saziedotajiem līdzekļiem palīdzība sniegta 91 cietušajam un izmaksāti 361 068 lati, no tiem 50 bojā gājušo ģimenēm sniegta palīdzība par 212 568 latiem, bet 41 cietušajam pabalstos izmaksāti 148 500 lati. Dimanta uzskata, ka ar šādu rīcību komisija turpina Zolitūdes traģēdiju, jo tā notika nevērības dēļ un tagad arī komisija demonstrē nevērīgu attieksmi. Komisijas izveides iniciatore Inese Voika atzina, ka šāda vēstule nav tas veiksmīgākais komunikācijas veids. “Taču mēs kā komisija nevaram nereaģēt, ja kaut vienam cietušajam nav pilnas informācijas par viņam pienākošos atbalstu,” skaidroja Voika.

Latvijas vēsturē esam piedzīvojuši daudzas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ko veido deputāti, bet ne reizi nav veidota šāda sabiedrisko ekspertu komisija. Arī ārvalstīs tas notiek tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, Norvēģijā pēc Breivika sarīkotās apšaudes vai ASV pēc 11. septembra terorakta. Taču diez vai šoreiz tā varēs vienkārši norakstīt visu uz pieredzes trūkumu un aizmirst, jo sabiedriskā komisija īsā laikā ir pamanījusies zaudēt grūti atgūstamu resursu – sabiedrības uzticību.

Tā tika izveidota ar konkrētu mērķi – sniegt sabiedrībai pārliecību, ka traģēdijā cietušie saņēmuši viņiem pienākošos palīdzību, izmeklēšana notikusi profesionāli un amatpersonas veikušas visu nepieciešamo, lai nākotnē šādas nelaimes neatkārtotos. Taču bez sabiedrības uzticības nosprausto mērķi sasniegt nav iespējams.

Jurists un labas pārvaldības eksperts Indriķis Liepa vērtē, ka joprojām nav skaidrības par sabiedriskās komisijas funkcijām. “Ja šī komisija veiks alternatīvu izmeklēšanu un tās atzinumi atšķirsies no policijas atzinumiem, tad kuram būs lielāks spēks? Bet ja viņi paši neko neizmeklēs, tad šai komisijai atliek tikai sabiedrisko attiecību funkcija? Abos gadījumos bez sabiedrības uzticības tās darbam nebūs jēgas. Vienlaikus vajadzētu painteresēties, kādēļ sabiedrības uzticība nav policijas izmeklēšanai, jo tad šāda sabiedriskā komisija nemaz nebūtu vajadzīga,” teica I. Liepa.

Par sabiedriskās komisijas sastāva nomaiņu esot domājusi arī Voika, bet, viņasprāt, kvalitatīvi labāku veidojumu īsā laikā izveidot neizdosies. Tādēļ Voika, kas pametusi darbu “Delnas” padomē, lai pilnībā pievērstos sabiedriskajai komisijai, cer, ka, sākot sistemātisku darbu, komisijai izdosies atgūt cilvēku uzticību.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Tāda komisija vispār NAV VAJADZĪGA!Labāk to naudu atdodiet sīkzemniecības un lauku apdzīvotības attīstībai.

    • Ļoti pareizs viedoklis. Bet ja par komisiju, tad…

      Komisija būtu vajadzīga tikai tāda, kurā ieiet visi cietušie, kuri deleģē no sava vidus 5 – 7 pārstāvjus, kuriem ir tiesības iepazīties ar prokuratūras, izmeklētāju iegūto informāciju, un kuriem par valsts līdzekļiem būtu tiesības piesaistīt papildus ekspertus vai speciālistus, ja rodas aizdomas par kaut ko, vai nepieciešamas juridiskas konsultācijas. Šie 5-7 pārstāvji paši izvēlas sev kompetentus palīgus, bet valsts sniedz atbalstu. Atbalsta sniegšanai valsts nozīmē vienu koordinātoru, kuru saskaņo ar komisijas pārstāvjiem.

      • Cietušo komisijas pārstāvjiem valsts nodrošina brīvu pieeju masu informācijas līdzekļiem kopīgu paziņojumu sniegšanai un sabiedrības viedokļu uzklausīšanai.

  2. NEKAD! Pazūdiet no visām skatuvēm, cirka mākslinieki! Jūs esiet degradēti, mantkārīgi, slimi cilvēki, kuriem pat nevainīgu cilvēku bojāeja nav nekas! Vecākās paaudzes cilvēki tādus sauc par cūkām, vidējās par kretīniem, jaunākās par gnīdām! Diezgan precīzi, jāpiekrīt….

  3. vilks(ne_ jenotvilks) Atbildēt

    Cerība esot muļķa mierinājums !

  4. Piesaistot pāris ekspertus, par kuriem Latvijā nav nekādu šaubu, un pāris viņu kolēģus no Šveices vai Austrijas, vietējiem nezināmus, kas trīs dienās vēlreiz pārrēķinās visu konstrukciju, kad būs dotas slodzes un kopnes ģeometrija. Tikai tam nevajag ne benzīntanka tantes, ne pensionāres, ne ko. Vajag komisijas vadītāju, kas savāc atbildes uz precīzi formulētiem un pietiekami aptverošiem jautājumiem, un notikušajā neiesaistītus konstruktorus.

  5. man ir aizdomas, ka baņuta un jānis maz ko saprot no salīdzinājumiem ar nemirstīgo ostapu, un pat par krietno kareivi šveiku viņi varētu nebūt dzirdējuši. cita pasaules daļa, teiksim.

  6. Kažociņa reakcija adekvāta. Mācieties, meitenes. Ja vien jums nav dots ciets rīkojums – būt tur par katru cenu.

  7. Lauku pilsētiņai tuvojas Ostaps Benders – uzmaniet savus makus- tie veiklie zēni, meitenes tos labi prot tīrīt…Tas brīdinājumam un kāpēc valsti nepaslaukt un grāmatvedis jau prom…

  8. Kā šīm personām nav kauns,kā var tik mantkārīgas būt,ka visas tautas nicinājums un pilnīga neuzticība tādai komisijai tomēr liek tām rāpties uz prieikšu komisijas veidošanā

  9. Liela daļa no tiem komentētājiem, kas kaut ko raksta, nevis prasti lamājas, ir pamanījuši, ka kažocnieku komisija ir Vasjuku šaha kluba reinkarnācija. Grūti ko iebilst, taču gribas vērst uzmanību arī uz vienu mūsdienu radījumu ar komisijai līdzīgu struktūru. Kaut kur dzirdētu būvfirmu Re&Re. Tiem tāpat ir tikai “vseobščeje rukovodstvo”, papīri, līderētāji, projektu vadītāji, bet mūrniekus vai metinātājus jāmeklē “caur apakšuzņēmējiem”, kas to arī dara, “izpildītājam” apstaigājot ierastās alus bodes. Un arī naudas sadalījums līdz krampjiem pazīstams. Divas trešdaļas “vispārējai vadībai”, divas trešdaļas no atlikušā telefona darbiniekiem, un, ja kaut kas pa ceļam nezināmu iemeslu dēļ nav izkūpējis, tad kaut ko arī strādniekiem. Diemžēl darbu kvalitāte ir tāda, kā ir, jo nav vairs kvalificētu darbinieku, tie, kas negrib strādāt par devītdaļu tāmes cenas, kaut kur aizbraukuši, kamēr tie, kam pietiek ar divlitrīgo aliņu, nez kāpēc necik strādātgriboši un meistarīgi nav

  10. Rubesa Voika atkāpieties!

  11. Voika ir pamazām tuvojusies šai sarkanajai līnijai. Viņas aprēķins un personīgā ieinteresētība daudzās lietas ir acīmredzami izvirzījusies priekšplānā. Ir viegli kritizēt neko nedarot un šī sieviete to dara gadiem, lūk, parādās arī zvaigzne darbībā. Nožēlojama būtne.

  12. Nezin vai izdosies, ar tādā komisijas vadītāju! Aizsardzības ministrijā nepatika?

  13. to viņiem paredzēto naudu atdot ziedot.lv

  14. Kādu uzticību? No architektu kantora kas projektēja veikalu ar Semiramīdas gaisa dārzu, lai dabūtu balvu? Buvinženieru, kas salaida grīstē aprēķinus? No Re&Re naudas rausējiem? No miskastes veikala Maxima? No tās tumīgās leišu prezidentienes?
    Liecieties mierā. Viņi ālējas, jo baidās no jums, it īpaši Kažociņa, to gribētu novākt nost, tos sievišķus izgaiņās kā vārnas ar nemitīgu bļaušanu.
    Tautai ir jums uzticība. Strādājiet. neņemieties ar klaigāšanu.

  15. Kas ir šī “Delna?”?Liekās, Stendzenieka kabatas organijācija, ja tās direktors Jankovs gandrīz pus gadu bija redzams desmītiem reižu dienā “zīmējoties” Stendzenieka reklāmās. Bet jautājums cits – kāpēc valdībai un Saeimai būtu jāklausa naudaskāru ļautiņu iegribām.

  16. Jau no laika gala neglīta un ambicioza sieviete, kas pelna naudu ar citu nomelnošanu!

  17. Sākumā vajadzēja parādīt godīgu darbu, nevis prasīt fantastiskus līdzekļus. Nez kāpēc valdībai tuvu stāvošiem prātiņš ir tik aprobežots, domas ir tikai par kabatu piestūķēšanu. Kādreiz Delnas komentārus uztvēru nopietni , bet tagad – neuzticīgi.

  18. Kā var atgūt to,kas šīm personām nekad nav bijis?
    Maitu lijas ir cienījamākas,jo veic dabas sanitāru pienākumus.
    Reiz šī komisija ir sabiedriska,varbūt kādam ir skaidrojums,–ar ko tā atšķiras no valsts apmaksātas komisijas?

  19. Te ir viela feļetonam vai traģikomēdijas stilā uzņemtai lugai,kur varētu smieties un raudāt vienlaicīgi.

  20. manās acīs tādi cilvēki cieņu neatgūs nekad

  21. nekad nav cienitas…

  22. Tas āzis un vecās kazas ir sajutušas kur aug kāposti par velti jo vēl no delnas,kažoka nekas labs valstī nav bijis tikai ,tikai saņēmusi lielas algas.

Draugiem Facebook Twitter Google+