Saeimas spīkere: Rīgas samita rezultāti sūta spēcīgus politiskus signālus 0
Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samita rezultāti sūta spēcīgus politiskus signālus, Saeimas Ārlietu un Eiropas komisiju kopsēdē pirmdien sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Parlamenta spīkere norādīja, ka runājot par Rīgas samita rezultātiem, jāņem vērā tas, ka samits norisinājās sarežģītos apstākļos. Pēc Viļņas samita sliktākais scenārijs kļuva par realitāti un Austrumu partnerības koncepts varēja sabrukt.
Tomēr kopīga darba rezultātā tas nenotika un Rīgas samita rezultāti sūta spēcīgus politiskos signālus, pauda Mūrniece.
“Augstākajā politiskajā līmenī mēs apstiprinājām [ES] apņemšanos [atbalstīt] Gruziju, Ukrainu un Moldovu. [Šo valstu] tuvināšanās ES nevar tikt apturēta,” teica Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja gan atzina, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par samita rezultātu ambiciozitāti.
Latvijas parlamenta spīkere atzinīgi vērtēja samita pavadošos pasākumus – Mediju konferenci un Pilsoniskās sabiedrības konferenci.
Runājot par Gruziju, Ukrainu un Moldovu, Mūrniece pauda, ka nākamie mēneši šajās valstīs būs kritiski svarīgi, jo tām ir jāveic nopietnas reformas.
Jau vēstīts, ka piektdien Rīgā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits. Samits bija viens no prezidentūras centrālajiem notikumiem. Tā ietvaros pieņemts paziņojums jeb tā dēvētā Rīgas deklarācija, kurā pausts atbalsts visiem mēģinājumiem, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju Ukrainā, cienot šīs valsts neatkarību, un izteikts aicinājums sadarboties notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas izmeklēšanā. Tāpat samitā tika pausts atbalsts Austrumu partnerības suverēnām izvēlēm par labu sadarbībai ar ES vai arī cita ceļa meklēšanai.
Rīgas samitā tika pausta arī ES valstu apņēmība liberalizēt vīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu, kad šīs valstis izpildīs nepieciešamos priekšnosacījumu. Augstākās ES amatpersonas atzina, ka tas varētu notikt nākamajā gadā.
Rīgas samitu apmeklēja 28 ES valstu un sešu Austrumu partnerības valstu – Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas un Ukrainas – augsta līmeņa amatpersonas. Tāpat samita ietvaros notika vairāki pavadošie pasākumi, kas pulcēja pilsoniskās sabiedrības, mediju un uzņēmējdarbības nozares pārstāvjus.
Samitu atspoguļot bija ieradušies vairāk nekā 500 žurnālistu.
