Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. februāris, 2015
Drukāt

Sāks “Rail Baltica” apspriešanu (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Fakti

"Rail Baltica" darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana

Lojā, Sējas pagastā, Sējas novadā 2015. gada 23. februārī plkst. 11

Salaspils novadā 2015. gada 23. februārī plkst. 18

Iecavas novadā 2015. gada 24. februārī plkst. 12

Olaines novadā 2015. gada 24. februārī plkst. 17

Rīgas domes telpās 25. februārī plkst. 18

Ķekavas novadā 2015. gada 26. februārī plkst. 17

Baldones novadā 2015. gada 27. februārī plkst. 16

Limbažu novadā 2015. gada 2. martā plkst. 11

Salacgrīvas novadā 2015. gada 2. martā plkst. 17

Bauskas novadā 2015. gada 3. martā plkst. 11

Stopiņu novadā 2015. gada 4. martā plkst. 18

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijā 2015. gada 6. martā plkst. 17

Mārupes novadā 2015. gada 7. martā plkst. 11

Vangažos Inčukalna novadā 2015. gada 9. martā plkst. 16

Zaķumuižā Ropažu novadā 2015. gada 10. martā plkst. 17

Garkalnes novada domes mazajā zālē 2015. gada 11. martā plkst. 17

“Līdz 26. februārim ir jāiesniedz projekta pieteikums “Rail Baltica” pirmās kārtas “Rīgas centrs–lidosta” būvniecībai. Ja Eiropas Komisija pieteikumu apstiprinās, tad būvniecību varētu sākt 2020. gadā,” intervijā “Latvijas Avīzei” pavēstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Februāra pēdējā nedēļā septiņās Latvijas pašvaldībās, tostarp Sējā, Salaspilī, Rīgā, Ķekavā, Olainē, Iecavā un Baldonē, notiks sabiedriskā apspriešana par projekta ietekmi uz vidi. “Latvijas Avīzē”‘ jau stāstījām, ka “Rail Baltica” trase Latvijā šķērsos 15 pašvaldības. 1435 milimetru platais šaursliežu dzelzceļš vīsies cauri arī 2000 zemes īpašumiem, kuru īpašnieki saņems kompensācijas pēc tirgus, nevis pēc kadastrālās vērtības. Līdz 15. martam 15 pašvaldībās (sk. uzziņu) notiks sabiedriskā apspriešana.

Lai informētu minēto novadu iedzīvotājus, izdos “Rail Baltica” informatīvo biļetenu, kura tirāža būs 70 tūkstoši eksemplāru. Biļetenu piegādās iedzīvotājiem viņu dzīvesvietu pastkastītēs vai arī publicēs tajā iekļauto informāciju pašvaldību izdotajos ikmēneša laikrakstos.

Nepietiek informācijas

Jau pirms “Rail Baltica” trases projekta apspriešanas vairākas pašvaldības izteica atšķirīgus vērtējumus par dzelzceļa maršruta izvēli. “Sabiedriskā apspriešana būs ļoti smaga. Mēs esam ļoti gatavi kompromisiem, lai dzelzceļš iespējami mazāk ietekmētu iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Ir jālīdzsvaro trīs lietas; iedzīvotāju intereses, vides prasības un “Natura” teritorijas un, protams, arī tehniskās iespējas. Nevar katru koku apbraukt, dzelzceļš ir dzelzceļš. Patlaban piedāvājam sākotnējo trases projektu, ko sabiedriskās apspriešanas gaitā precizēs un pilnveidos ar mērķi, lai iespējami mazāk ietekmētu cilvēku dzīvi,” uzsver A. Matīss. Viņš lielo protestētāju daudzumu skaidro ar projekta mērogu, “Rail Baltica” dzelzceļš šķērso visas Latvijas teritoriju. Satiksmes ministrs vērš uzmanību, ka visas 1435 milimetru platuma sliežu trases krustojumos būs vien divu līmeņu šķērsojumi. Gar dzelzceļu būs uzbūvētas troksni norobežojošās sienas. Ne mazāk svarīgi, ka dzelzceļš Rīgā būs norobežots ar sētu.

Janvāra beigās Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsvēra – tā kā vilciena trase ir iecerēta līdz lidostai, tas nozīmē, ka ir jābūvē vēl viens dzelzceļa tilts, kas neesot iespējams. Būšot jānojauc arī autoosta. Līkums uz lidostu nebūšot izdevīgs pasažieriem, bet iecerētais kravu loģistikas centrs Salaspilī radīšot papildu slodzi esošajiem sliežu ceļiem un nemazinās caur Rīgas centru vesto kravu daudzumu. Ušakovs piedāvāja virzīt dzelzceļu pa topošo Brīvības ielas dublieri, būvēt jaunu pasažieru staciju Skanstes ielas rajonā, bet Daugavu kopā ar autotransportu šķērsot pa Ziemeļu tuneli.

A. Matīss teic, ka galvaspilsētas mēram, tāpat kā daudziem Latvijas cilvēkiem, neesot bijis pietiekami daudz informācijas par projektu un pēc viņa nesenās tikšanās ar Ušakovu domstarpību vairs neesot.

Ministrs skaidro, ka, veidojot jaunu šķērsojumu pāri Daugavai blakus esošajam dzelzceļa tiltam, iecerēts izveidot divu līmeņu šķērsojumu arī autotransportam, savienojot Daugavgrīvas un Krasta ielu, kas arī palīdzētu rīdziniekiem šķērsot Daugavu. Ar mēru arī runāts par to, ka dzelzceļš iespējami vairāk ir jāizvieto pa esošā dzelzceļa trasi, lai mazāk ietekmētu galvaspilsētas apbūvi un zaļās teritorijas, tāpat arī par nepieciešamību šķērsojumiem Imantā pārbrauktuves aizstāt ar viaduktiem, tiltiem vai tuneļiem. “Detalizētas izpētes un projektēšanas gaitā visus objektus apzinās un iezīmēs. Rīgas iedzīvotāji no tā iegūs,” uzsver A. Matīss.

Satiksmes ministrs piebilst, ka kravas, izņemot uz Rīgas brīvostu sūtītās, cauri galvaspilsētai pa jauno sliežu ceļu nevedīs. “Latvijas dzelzceļam” arī esot iecere veidot esošā dzelzceļa apvadu apkārt Rīgai, lai kravas nebūtu jāved caur centru.

Savukārt par ziemeļu šķērsojumu satiksmes ministrs saka tā: “Ja ziemeļu šķērsojums ir tilts, tad tam ir jābūt vismaz 80 metru augstumā. Tas nozīmē, ka tiltam būtu jāsākas kaut kur Juglā, lai nodrošinātu vilcienu satiksmei vajadzīgo slīpuma leņķi. Vilciens nevar strauji slīpumu uzņemt. Ja tas ir tunelis, tad būs daudz ekoloģisku un ģeoloģisku problēmu un tātad arī izmaksu sadārdzinājumi. Tad šis projekts izmaksu ziņā būtu līdzvērtīgs visam pārējam dzelzceļam Latvijas teritorijā.”

Pēc projektētāju ieceres, blakus Dzelzceļa tiltam atradīsies vēl viens vilcienu satiksmei un autosatiksmei paredzēts tilts, tāpēc, visticamāk, Rīgas Starptautiskā autoosta un Centrālā stacija pārbūvē ļoti būtiski mainīs veidolu. “Tas būs multimodālais transporta mezgls ar abu veidu dzelzceļu un autobusu satiksmi,” tā satiksmes ministrs.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kāds labums mums no šī ātrvilciena ?
    Izbojāta un iznīcināta daba, daudzi uzņemeji, lauksaimnieki, zemkopji zaudes iespeju pelnīt, augs bezdarbs. Kompensācija ? Atmetīs pāris kapeikas un domā pat kā tālāk iztikt un dzīvot.
    Lai būve paraleli jau esošajam dzelzceļam vai nebūve nemaz. Šo naudu var izlietot labākiem merķiem “Latvijas labā un to iedzīvotāju”
    Kāpec vispār kautko tādu vajaga ?

  2. Ušakovs ar savu pakalpiņu Mr.20% vispirms varēja izrakt simtreiz solīto tuneli zem Jūrmalas dzelzceļa starp Imantas un Zolitūdes stacijām. Pēc 2 gadiem vēlēšanas un šoreiz Buldozers neizglābs.

  3. par Rīgu- iegremdējams tunelis ir salīdzinoši lēts, kārtējais bla bla bla par to, cik tas dārgi maksā- vnk tādus celt prot tikai ārzemju kompānijas, līdz ar to vietējiem nesanāks “otkats”
    2. Vidzemē neviena pietura- wtf? Tas nebūs nekāds bullet train ar mega ātrumu, līdz ar to kādu pieturu noteikti vajag Vidzemē, citādi nav vispār vērts būvēt. Braukt uz Rīgu, noparkoties, samaksāt par stāvēšanu jau ir tik neizdevīgi, ka lētāk ar auto uz Tal aizbraukt

  4. Par ko var apspriedes rīkot ,ja rakstītāji nesaprot, kas ir šaursliežu dzelzceļš.

    • Vajag zināt vēsturi! Kad Pēteris I sāka būvēt dzelzceļu Krievijā un guberņās militāru apsvērumu dēļ viņš deva rīkojumu, mūsu dzelzceļš būs “na huj šire čem u ņih”. Tādēļ rietumeiropā ir šaurāks dzelzceļš nekā Baltijā un Krievijā.

      • Ne gluži tā 🙂 Kāds no padotajiem bij caram jautājis – būvēsim tādu pašu kā viņiem vai platāku? Uz ko cars atbildējis ar pretjautājumu – A na huj šire? – kas bija saprasts kā rīkojums 😀
        Bet par tēmu – protams, Putlera pakalpiņš brēks par jebko, kas mūs ciešāk saista ar Eiropu un mazina austrumu kaimiņa ietekmi vai pat monopolu.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+