Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Saldējam. Ko un kā?

Foto - www.andriskozlovskis.lvFoto - www.andriskozlovskis.lv

Raža padevusies bagātīga, bet pagrabs daudzstāvu mājā pārlieku silts, tāpēc pašizaudzētie vai lauku radu dāsni sarūpētie dārzeņi ātri vien savīst un iet postā. Varbūt labāk visu, ko vēl var pagūt, sasaldēt?

 

Vispareizāk gan dārzeņus turēt pagrabā, atzīst bioloģe, erudītā augu pētniece Rūta Bērziņa–Bērzīte. Kastē saliek burkānus, bietītes vai kāļus, virsū mitras smiltis, un tā kārtu pa kārtai, kamēr tvertne pilna. Ja pagraba nav vai tas pārāk silts, var izgatavot uz balkona vai lodžijas novietojamu augļu un dārzeņu glabātuvi. Lielā kartona kastē ievieto mazāku, abu starptelpā – putoplastu izolācijai, pāri – putoplasta vāku. Uznākot salam, šo veidojumu pārklāj ar vatētu segu.

Taču visu, kas izaudzis dārzā un savākts mežā, var arī saldēt, ja vien to atļauj ledusskapja ietilpība.

 

* Mazāku uzturvielu zudumu un konsistences maiņu nodrošina pakāpeniski veikta dziļā sasaldēšana, bet tādai nepieciešamas speciālas iekārtas, kas mājas apstākļos reti kuram pieejamas. Tāpēc visbiežāk izmantojamais saldēšanas veids – salikt produktus trauciņos vai maisiņos lietošanai parocīgās porcijās un ievietot ledusskapja saldētavā –18 °C temperatūrā. Tikai jāatceras, ka nevajag to blīvi piepakot pilnu uzreiz, vienā paņēmienā – katru nākamo porciju ievieto tikai tad, kad iepriekšējā jau sasalusi.

 

* Saldēšana īpaši piemērota dillēm un bazilikam (kaltējot tas ir ļoti kaprīzs un mēdz samelnēt). Zaļumus var iespiest gan mazos trauciņos vai saldēšanai paredzētos maisiņos un saldēt atsevišķi, gan paspaidīt, līdz rodas sula (vai pieliet mazliet ūdens) un salikt kokteiļledum paredzētajās formiņās. Sasalušos garšaugu kubiņus izņem un saber maisiņos. Ar šādiem mitrinātiem zaļumiem var ne tikai piepildīt formiņu plati, bet izklāt tos vismaz puscentimetru biezā slānī, pēc tam izveidojušos garšvielu ledus tāfelīti likt plastmasas maisiņā un vertikāli ievietot gar saldētavas sienu – ieekonomēsiet vietu. Seleriju un pētersīļu zaļumus gan labāk žāvēt.

 

* Saldēšanai labi noder gan pākšaugi – sviesta pupiņas ar visām pākstīm, izlobīti zaļie zirnīši, gan ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti.

Saldēt var arī burkānus, bietes, selerijas saknes, rutkus un kāļus, bet jārēķinās, ka tad tie kļūst šķiedraināki un zaudē gan daļu no vērtīgajām vielām, gan svaigam dārzenim raksturīgo garšu.

Ja tomēr to dara, jācenšas, lai uzreiz pēc izņemšanas ar sakni nebūtu jāķēpājas vēlreiz un to varētu uzreiz lietot. Tāpēc zupai paredzētos saldētavā liek jau sarīvētus, salātiem domātos sagriež gabaliņos vai saēvelē skaidiņās. Ja smalcinot sakrājas sula, to vajag uzreiz izdzert, nevis pievienot saldējamajam produktam, citādi pēc izņemšanas tas nebūs vis irdens, bet iestindzis ledus klimpā.

 

* Saldēti puravi ir gaumes lieta – dažiem ļoti garšo, citiem šķiet neēdami. Taču saldēti loki – sabojāts produkts.

 

* Sēnes pirms likšanas saldētavā labāk apcept, kamēr liekais šķidrums ārā, bet vietā iesūkušās taukvielas. Tādas sēnes aizņem trīskārt mazāk vietas un pēc izņemšanas no aukstuma arī ātrāk sagatavojamas.

 

* Rūpīgi jāpadomā par taru, kurā saldējamos produktus ievietot. Šim nolūkam paredzēto maisiņu, kārbiņu un bļodiņu izvēle ir ļoti plaša, taču parasti noteicošs kļūst nevis trauciņa lielums un forma, bet vajadzība savietot saldētavā liekamos produktus pēc iespējas blīvāk. Šādam nolūkam pateicīgāki produktu saldēšanai paredzētie maisiņi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+