Foto – Ieva Čīka/LETA

Sasteigts kļūdas labojums neizdevās 2

Līdz 6. jūlijam Satversmes tiesa (ST) sola rakstveida procesā izlemt, vai valsts pamatlikumam atbilst valdības 2015. gada oktobra lēmums par to, ka vidusskolas 10. klasi drīkst atvērt vien tad, ja tajā ir vismaz 12 skolēni vai arī kopējais skolēnu skaits 10., 11. un 12. klasē ir ne mazāks par 32.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Sūdzību par šo valdības lēmumu ST iesniedza Jaunjelgavas novada dome, kas cita starpā arī pauda viedokli, ka valdība nav drīkstējusi pieņemt tik nopietnu lēmumu bez Saeimas pilnvarojuma.

ST lietu ierosināja jau pērnajā oktobrī, taču, kamēr sagaidīja skaidrojumus no iesaistītajām pusēm, pienācis jau jūnijs, kad sākta lietas izskatīšana. Tiesas secinājumi vēl jāgaida.

CITI ŠOBRĪD LASA

To, ka Jaunjelgavas domes paustais pārmetums varētu būt pamatots, apliecina Saeimā notikušais. Proti, pagājušajā nedēļā parlamenta darbakārtībā parādījās piecu “Vienotības” deputātu – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles, bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (tieši laikā, kad viņa bija valdības vadītāja, tika pieņemti apstrīdētie MK noteikumi), Jāņa Upenieka, Viļņa Ķirša un Ojāra Ērika Kalniņa – iesniegtais likumprojekts, kas paredz grozīt Vispārējās izglītības likumu, tikai tagad uzdodot valdībai noteikt minimāli nepieciešamo skolēnu skaitu pašvaldības dibinātajās skolās. Iecerētās izmaiņas likumprojektā paredzēja arī uzdot valdībai noteikumus par minimālo skolēnu skaitu klasēs pieņemt līdz 1. augustam, kaut faktiski šādi noteikumi vismaz attiecībā uz vidusskolu klasēm jau ir pieņemti.

I. Viņķele man apliecināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šāds likumprojekts tapis, ir Jaunjelgavas domes prasība ST. Deputāte arī atzina, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis rosinājis viņu sagatavot šādu likumprojektu. Tas liek domāt: Izglītības un zinātnes ministrijā apzinās, ka valdības 2015. gadā izdotie noteikumi nav leģitīmi, un jau laikus gatavojas situācijai, ja ST šos noteikumus atzīs par spēkā neesošiem.

Tomēr vakar šo iepriekšējās valdības pieļauto kļūdu Saeimā neizdevās labot. Lai arī pagājušajā nedēļā Saeima likumprojektu nodeva izskatīšanai Viņķeles vadītajā komisijā, kas to atbalstīja un virzīja izskatīšanai pirmajā lasījumā, turklāt kā steidzamu (izskatāmu tikai divos lasījumos), vakar pēc samērā garām debatēm parlaments vispirms atteicās atzīt šo likumprojektu par steidzamu, bet pēc tam arī noraidīja to. Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā balsoja 36 deputāti – lielākoties no “Vienotības”, kā arī daļa Nacionālās apvienības pārstāvju, bet 21 bija pret un 22 atturējās. Likumprojekta pretinieku vidū lielākā daļa bija no Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas”. No runām, ko Saeimā teica “Saskaņas” deputāti, varēja secināt, ka šādu rīcību diktē arī bailes zaudēt vidusskolas klases Rīgā, kur arī ir gana daudz pustukšu vidusskolu.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, kurš ironiskā kārtā ir “Vienotības” biedrs, bija nosūtījis vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot neatbalstīt šos grozījumus Vispārējā izglītības likumā, jo šādas izmaiņas varētu likt slēgt vidusskolas klases aptuveni 50 lauku skolās, jo sevišķi Sēlijā. Viņš arī norādīja: ietaupījums, pārveidojot Jaunjelgavas vidusskolu par pamatskolu, būšot nenozīmīgs.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr I. Viņķele vērtēja, ka vakardienas Saeimas lēmums parādot lielo pašvaldību lobiju ietekmi uz parlamentāriešiem un to, ka panākt pārmaiņas izglītības sistēmā būs ļoti grūti. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka vajadzējis jau laikus “šo darbu paveikt labāk”, proti, pieņemt tādus normatīvos aktus, par kuru atbilstību Satversmei nebūtu jāšaubās.