Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Saules kolektori
: cik efektīvi mūsu apstākļos un cik tie maksā? (2)

161__o

Izmantot saules un vēja, arī zemes un gaisa siltumu, protams, ir ļoti moderni un pat stilīgi, jo īpaši zaļi domājošo aprindās. Pārējos šajā aplokā dzen fosilā kurināmā pieaugošās izmaksas, tāpēc aktuāls kļūst jautājums – cik efektīvi mūsu apstākļos, piemēram, ir saules kolektori? Vai tie spēj mājai karsto ūdeni sagatavot un vēl telpas apsildīt? Un, pats galvenais, cik tie maksā un kad atmaksājas?

Daudzi tehniski orientēti mājsaimnieki šo problēmu studē vismaz gadu – meklē internetā, dodas uz izstādēm, apklaušina speciālistus. Skaidras atbildes nav, jo katram ir citāda situācija un tātad sākotnējās izmaksas ir atšķirīgas. Rīdziniece Diāna Orleāne aizpagājušajā vasarā, kaimiņu pierunāta, izšķīrusies par deviņu saules kolektoru sistēmu un tikusi cauri ar sešiem tūkstošiem latu, pusi no šīs summas pēcāk saņēmusi no ES Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, tāpēc tagad ir apmierināta – gāzes cenas pieaugumu nav jutusi, kaut gan rekonstruētajā gandrīz 400 m2 mājā Kantora ielā piecu cilvēku ģimene joprojām mēnesī vidēji tērē 560 m3. Šo starpību seguši saules kolektori. Par īsto ietaupījumu viņa vēl nav gatava spriest, tas kļūšot redzams tikai pagājušā gada reālajos skaitļos, taču vismaz par 600 m3 mazāk jau esot.

Tirgus situācija


Saules kolektorus (nejaukt ar saules baterijām, kas vizuāli ir līdzīgas, bet būtībā pavisam atšķirīgas, jo ražo elektrību!) piedāvā daudzi izplatītāji, kas tos iepērk ārzemēs, un pazīstamākie ir uzņēmumi, kuri šeit pārstāv Eiropas lielākos siltumtehnikas zīmolus ”Junkers”, ”Vesseman”, ”Buderos” u.c. Vienīgi ķīniešu prece vēl nav manīta, laikam neatmaksājas tik tālu vest, taču tirgū bijuši arī kolektori par simt latiem gabalā.

Novērtēt katra izstrādājuma kvalitāti patērētājam nav iespējams, atliek vien ticēt vārdiem un papīriem. Patiesībā viss atkarīgs no izmantotajiem materiāliem, tātad lielā mērā – no izcelsmes valsts. Protams, tiem kolektoriem, kas domāti Turcijas, Spānijas, Itālijas vai Grieķijas jumtiem, kur gaiss vispār nemēdz atdzist līdz nullei, pie mums saules mūžs nav paredzams. Šeit tos sagaida vidēji 120 plusu un mīnusu temperatūras ciklu gadā, kas nopietni pārbauda gan plastmasas, gan metālus. Vai tas nozīmē, ka mums jāpaļaujas tikai uz svešas preces izplatītāju godaprātu?

Latvijā saules kolektoru tirgū ir aptuveni pieci nopietni spēlētāji, starp tiem arī vienīgais ražotājs visā Baltijā — SIA ”Sun Investments”, kas vairāk pazīstams ar zīmolu ”SelSol”. Uzņēmuma vadītājs Raivis Šķērstens, diplomēts ekonomists, esot sācis pilnīgi no nulles, zināšanas atsijājis internetā un pirmo kolektoru 2008. gada uzbūvējis no materiāliem, kas joprojām brīvi pieejami ”K-Rauta” un ”Depo” lielveikalos. Tādējādi, uzlabojot privātmājas fasādi Mārupē (vēl tagad tur apskatāmas piecas dažādas versijas!), nonācis līdz pirmajam rūpnieciskajam paraugam. Lai nebūtu nekādu šaubu, ka produkts izstrādāts ziemeļvalstu klimatiskajiem apstākļiem, 2011. gadā saules kolektors SelSol Nord C-200 ir attiecīgi testēts un oficiāli sertificēts atbilstoši Eiropas standartam UNEN 12975-2:2006. Starp citu, šis pasākums akreditētā laboratorijā Itālijā izmaksājis 10 tūkstošus eiro – startējošam uzņēmumam tā bija liela nauda…

Mārupiešu kolektors


SelSol kolektori top necilā īrētā, taču pienācīgi aprīkotā angārā, darba pietiekot vien četriem cilvēkiem, jo šī tomēr ir sezonas prece, un ziemā noliktavai var ražot tikai standarta paneļus (1 x 2 m). Otrs pārsteigums – tikai uz jumta šī melnā, plakanā kaste izskatās noslēpumaini respektabla. Patiesībā tajā nav nekā nesaprotama: alumīnija rāmis (profils pašu izstrādāts, pasūtīts dāņiem, šeit atliek vien sazāģēt), alumīnija loksne pamatam (aizmugure), uz tās – 50 mm minerālvate siltumizolācijai, kas papildus nosegta ar alumīnija foliju (to neviens cits ražotājs neliekot!), tad – gofrēta alumīnija loksne, tā sauktais absorbers, kurā locījuma vietās ik pēc 7 cm akurāti saguldītas un savā starpā savienotas 15 mm diametra kapara caurulītes. Absorbējošo alumīnija virsmu ar visām caurulītēm tad pamatīgi gruntē un krāso ar materiālu, kas veido speciālu melnu, supermatētu porainu pārklājumu, kurš ļauj maksimāli piesaistīt saules siltumu šajos 1,65 kvadrātmetros. Beigās vēl blīvgumijas, silikons un rūdīts 4 mm stikls, līdz kolektors, no kura iznāk vien abi caurulītes gali, ir gatavs. Vēlāk tur cirkulēs siltumnesējs propilēnglikols, kas nesasalst līdz – 40 oC temperatūrai, toties jau februāra spilgtajā saulē, kad ārā vēl ir, piemēram, — 20 oC, šajā vidē uzkarst līdz + 40 oC!

Raivis Šķērstens uzskata, ka piecos gados ir izdevies atrast visu, kas nepieciešams, lai mūsu apstākļos izgatavotu tiešām labus kolektorus, ne sliktākus kā vāciešiem vai čehiem, kam šajā jomā jau ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, vienā parametrā tos pat krietni pārspējot. Proti, latvieši izmanto lielāka diametra caurulītes, kas ļauj ievērojami palielināt siltumnesēja atdevi, un viens šāds elements vasaras dienā spēj uzsildīt līdz + 60 oC ap 100 litru ūdens. Protams, nelielai 2–3 cilvēku ģimenei, kas ikdienā izmanto, piemēram, 200 litru elektrisko vai kombinēto boileru, ar to nepietiek – ir vajadzīgi vēl divi kolektori, trešo nosacīti atstājot rezervei, jo karsto ūdeni intensīvi tērējam rīta un vakara stundās, bet naktī saulīte tā krājumus nemēdz atjaunot…

Saules siltuma izmantošanā, protams, ir dažas nianses. Piemēram, karstā ūdens apgādē pārrāvumi sākas novembrī, kad ir daudz apmākušos dienu, un turpinās līdz martam, kad saule atkal atgriežas. Tāpēc šie kolektori ūdens uzsildīšanā ļauj gadā ietaupīt tikai līdz 65% izmaksu, kas naudas izteiksmē nav daudz, salīdzinot ar ieguldījumiem, kuri sāk atmaksāties tikai pēc 8–10 gadiem. SelSol garantētais kalpošanas laiks ir vismaz 20–25 gadi, pēc tam tos varēsiet nodot kaut vai lūžņos un vēl nopelnīt, jo alumīnija un vara cena var tikai pieaugt!

Sistēmu izveide 


Lai izmantotu saules siltumu ūdens uzsildīšanai, ar kolektoriem vien nepietiek. Tie jāiekļauj kopējā sistēmā, un vajadzīgs speciāls boilers, kam siltummaiņa virsma ir divreiz lielāka (vismaz 1 m2) nekā tiem, ko ikdienā lietojam, tad vēl cirkulācijas sūknis un automātika, kas seko sensoru rādījumiem un atbilstīgi rīkojas, jo nav jēgas vēsu propilēnglikolu dzenāt cauri boileram, velti tērējot elektrību un pat dzesējot ūdeni. Arī uzstādīšana var izrādīties sarežģīta, jo kolektori jānovieto pareizajā virzienā un leņķī (pret dienvidiem un 40–45o pret horizontu) uz jumta (sliktākajā gadījumā – pat uz zemes!), kur tos visilgāk var apspīdēt saulīte, un vēl jāmeklē vistaisnākais ceļš līdz mājas siltummezglam, kur jaunajam boileram, iespējams, vispār nav vietas. Protams, arī to var izgatavot atbilstoši pieļaujamajiem izmēriem, ietērpt dobelnieku putuplastā un vēl aptīt ar alumīnija foliju, taču tad tas kļūst ievērojami dārgāks nekā ārzemju rūpnīcā ražotais. Plus vēl vara caurules, stiprinājumi un citi sīkumi, kas atklājas tikai montāžas procesā. Lūk, kāpēc katrs gadījums ir individuāls, un pie šī pasākuma varbūt vispār nav vērts ķerties, jo, piemēram, meža vidū liela noēnojuma dēļ jau nesāksi kokus cirst, lai atbrīvotu saulītei kolektora vaigu!

SelSol kolektorus uzstāda SIA”Zaļās vides serviss”, kuru vada Uģis Bērziņš, diplomēts uzņēmējs, arī Raivja Šķērstena kompanjons un vienlaikus draugs un kaimiņš. Šī firma izveidota, lai, nošķirot produkcijas ražošanu, sniegtu jau plašāka profila pakalpojumus, tostarp konsultācijas modernajās tehnoloģijās. Uģis stāsta, ka nopietna interese par saules iespējām nebeidzas ar diviem trim kolektoriem siltajam ūdenim, kas saimniekam izmaksā ap 3000 eiro. Ja cilvēks tik daudz var atļauties, vienmēr var vēl mazliet pielikt un sildīt ūdeni arī apkures atbalstam. Tā spriežot vismaz 80% klientu un ņemot sešus un vairāk kolektorus, maksājot 500 eiro par katru. Salīdzinājumam – par adekvātas kvalitātes saules boileru, kas šādai sistēmai vienalga ir jāpērk, jāšķiras vismaz no 700 eiro.

Izmantot saules kolektorus arī apkurei ir daudz izdevīgāk nekā tikai karstajam ūdenim, kaut gan sākotnējās izmaksas ir krietni lielākas. Ieguldījumu atmaksāšanās laiks uz tradicionālā kurināmā ekonomijas rēķina tad sarūk līdz 6–8 gadiem, un prognozētā cenu celšana fosilajiem energonesējiem šo procesu var tikai paātrināt. Proti, saules siltums reāli kļūst izdevīgs!

Mūsu apstākļos pagaidām gan var ietaupīt tikai 20–30% apkures izmaksu.

Saules kolektorus, gluži kā gadumijas spuldzītes, slēdz virknē, taču vairāk par sešiem vienā likt neesot vērts. Lieta tāda, ka pirmais it viegli uzsilda ūdeni, nosacīti pieņemot, no +10 līdz +30 grādiem, otrais – tālāk līdz +40 – 55 grādiem, bet trešais – tikai līdz +60 grādiem, proti, katrs nākamais solis ir aizvien mazāks. Taču kārtīgā saimniecībā noder ne tikai karsts, bet arī silts un pat remdens ūdens, kuru iespējams uzkrāt akumulācijas tvertnē un attiecīgi izmantot apkurei vai tā ūdens priekšsildīšanai, kurš nāk no zemes dzīlēm. Jo īpaši patīkami tas oktobrī un novembrī, kad pamatapkuri vēl negribas ieslēgt, bet mājas papildapkurei, piemēram, siltajām grīdām pilnīgi pietiek arī ar +30 grādu ūdeni, kas dušai jau par vēsu. Jebkurā gadījumā katrs temperatūras grāds, kas nav jāiegūst ar elektrības, gāzes, granulu vai kādu citu centrālapkures katlu, saimniekam ir tikai ieguvums.


Uzziņa


Saules kolektora SelSol Nord C-200 tehniskie dati


Kolektora ārējie izmēri: 1000 x 2000 x 88 mm

Maksimālā jauda: 1383 W

Kolektora laukums: 2 m2

Kolektora svars: 55 kg

Efektīvā termiskā siltumietilpība: 69,8 kJ/K

Absorbera laukums: 1,65 m2

Kolektora caurules diametrs: 15 mm

Maksimālais darba spiediens: 8 bar

Siltumnesēja ietilpība: 3,3 l

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Samazinoties saules bateriju (PV) cenām vienkāršāk un lētāk būs uzstādīt PV paneļus un sildīt ar elektroenerģiju…

    • NU nez kā būs ar regulējošās aparatūras, pārveidotāju un īpaši akumulatoru izmaksām?? un pašas saules bat. tuvāko 10 gadu laika nez vai metīs pakaļ~~ 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+