Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. decembris, 2012
Drukāt

Senioru sports nav pelnījis aizmiršanu

Decembra pirmajā dienā Pašvaldību savienības namā notika Latvijas sporta veterānu savienības (LSVS) 22. konference, kurā gan izvērtēja aizvadītā gada darbu un pieņēma lēmumus nākamā gada darbībai, gan arī atzīmēja organizācijas 30 gadu darbošanos.

 

Konferences dienas pēcpusdienā vairāk nekā 200 sporta veterānu pulcējās Lielajā ģildē, lai godinātu un apbalvotu LSVS 49. sporta spēļu uzvarētājkomandas, kā arī medaļu ieguvējus pasaules un Eiropas čempionātos. Ar izbrīnu varēja vērot, cik daudz Latvijas sporta veterānu spējuši ierindoties godalgotās vietās daudzos sporta veidos. Tas būtu pārlieku garš saraksts, lai to “nodriķētu”. Basketbolā vien tika godināti vairāk nekā 60 veterānu dažādās vecuma grupās, kas ieguvuši dažāda kaluma medaļas, kuras dēvēja par zelta, sudraba un bronzas, taču dārgmetālu tur gaužām maz. Ne viss ir zelts, kas spīd! Pirmo reizi basketbolā medaļas saņēma arī 4. vietas ieguvēji – dzelzs medaļas. Tās nu gan ir no īsta materiāla!

Hokeja veterāni no Kanādas pārveda zelta medaļas! Biatlonisti veterāni ierindojās godalgotās vietās. Diemžēl presē veltīgi meklēt datus par veterānu sporta laureātiem. Seniori lielu sacensību atklāšanas parādēs soļo aiz Latvijas karoga, klausās Latvijas himnu uzvarētāju godināšanas ceremonijās, nes Latvijas vārdu pasaulē pāri jūrām un okeāniem kā lielā sporta pārstāvji. Seniori krāj santīmu pie santīma, lai reizi gadā aizbrauktu uz pasaules un kontinenta čempionātiem. Katrs hokejists esot maksājis pat 2000 latus, lai aizbrauktu uz pasaules meistarsacīkstēm.

Taču ne veterānu gada noslēguma konferencē, ne laureātu godināšanas ceremonijā Lielajā ģildē žurnālistus nemana. Kādēļ pārtrūkusi saite starp veterānu sportu un presi?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+