Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
2. novembris, 2017
Drukāt

Seriāls lipīgs kā sīrups: stulbi mafijas bosi un vērtīgā laika minūtes (11)

Ekrānuzņēmums no tvplay.skaties.lvEkrānuzņēmums no tvplay.skaties.lv

Seriāls "Svešā seja" savu lipīgumu veido no ziņkārību veicinošām epizodēm, diemžēl nesasniedzot citu mūsdienu seriālu spēku. Kadrā: Ģirts Ķesteris Riharda Muižnieka tēlā un Vita Vārpiņa Ērikas Muižnieces lomā.

Kamēr Latvijā pārliecinošus panākumus gūst tāds TV produkts kā seriāls “Svešā seja”, daudzās Eiropas valstīs un Amerikā TV seriāli jau vairākus gadus ir atbrīvojušies no iepriekš ilgi koptā sliktas gaumes apkalpotāju tēla.

Mūsdienu labākos seriālus raksturo augsta kvalitāte katrā detaļā, to veidošanā slavu gūst slaveni aktieri, režisori, scenāristi. “Svešā seja”, jaunais seriāls, kas nomainīja iemīļoto, gandrīz nebeidzamo “Ugunsgrēku”, ir muļķīgs, lēts, tāpēc arī reizēm ļoti smieklīgs.

Popularitātes ierobežojumi

Seriāla kvalitāte un tā popularitātes sarežģītais savienojums liek apspriest dažas pretrunas. Re, jaunākajā KANTAR/TNS pētījumā tam atkal ir cieņpilna piektā vieta visvairāk skatīto pārraižu topa sākumā. Katru “Svešās sejas” sēriju septembrī televizoros vai citos ekrānos skatījās 146 000 cilvēku. Tas nav maz! Septembrī seriāls kanālam “TV3” palīdzēja noturēties pirmajā vietā pēc skatīšanās laika daļas rādītāja, kas ir vēl vērtīgāks par reitingu, jo rāda kanāla spēju milzu konkurencē par uzmanību to noturēt un piesaistīt. “Svešo seju” pārspēja vien divas Eiropas meistarsacīkšu basketbola spēles, “X faktors” un “Lauku sētas 4” pirmie raidījumi.

Reitingi parāda skatīšanās faktu, nevis produkta kvalitāti. Popularitāte kā vērtība ir viegli saprotama, jo tā nozīmē galvenokārt peļņu. Taču ienākumu plūsma, apmierināti projekta sponsori nevar būt vienīgais kvalitātes kritērijs. Ne tikai TV projektu jomā vien lielam ļaužu pulkam, kurā neviļus varam iejukt mēs katrs, var likties vajadzīgs un patīkams gan augsta profesionālā līmeņa sniegums, gan arī konkrētās darbības sfēras drazas. “Svešās sejas” gadījums ir otrais – daudziem patīk skatīties to, kas īstenībā atspoguļo TV seriālu pasaules piektās šķiras produktu.

Ko ieraugām, ja šāda seriāla vietu skatāmies Latvijas oriģinālo audiovizuālo projektu kopainā? Ja vērtējam profesionālo sniegumu, tad tas jau pirmās sērijas laikā gāžas no jebkādu profesionālo kritēriju topu augšpuses tikpat neveikli kā seriāla aizšautie varoņi slepkavību un to mēģinājumu ainās. Tas ir uzņemts steigā, lēti. Scenārijs ir vienkāršs kā ziņu aģentūras jaunumu lente, bet tas nav pārmetums ziņu autoriem. “Svešās sejas” varoņu raksturi plakanumā var sacensties ar dzeltenās preses izdevumu vāka fotogrāfijām. Seriāla veidotāji ātri stāsta notikumus, nerūpējoties par daudzu iesaistīto TV profesionāļu augstvērtīgu darbu, kas palīdzētu radīt labu stāstu. “Svešās sejas” stāsts ir prasts kā “Twitter” ierakstu lente piektdienas vakarā – tajā notiek visādi brīnumi un dīvainības, ko var pārskatīt, bet kas nekādi neskar.

Pieraduma varā

Ja vērtējam, ko “Svešā seja” varētu dot skatītājiem, “neko” būs ļoti virspusīga atbilde. Seriāls aizpilda laiku, iespējams, kādu nomierina, palīdz aizmirst ikdienas rūpes un novirzīt satrauktas domas… Tas palīdz mazliet padusmoties uz sevi par tā tukšumu. Bet atpūsties var dažādi arī pie TV ekrāna. Žēl, ka seriālā ne brīdi nav pa īstam nopietni, smieklīgi, uztraucoši notikumi, tā vietā – tāda kā seriāla tēlošana, ko visi saprot. Kā salds sīrups savu lipīgumu tas veido no ziņkārību veicinošām epizodēm, diemžēl nesasniedzot citu mūsdienu seriālu spēku, kas, ļoti tuvojoties labam kino, liek domāt, atklāt sevi, izjust dziļas jūtas, ieved apziņas un emociju dzīlēs. Mūsu seriāla pamatā nav laba literatūra, kas palīdz veidot viduslaiku sāgu, kā seriālā “Troņu spēles”, tas nerāda mūsdienu cilvēku attiecības kā “Suits” un netuvojas zinātniska trillera stāstam kā “Westworld”. Tas neķēpājas ap tehnoloģiju un intelekta spožumu kā slavenais “Šerloks”.

Es neuztraucos, ka cilvēki, kam patīk seriāli, nesastaps minētos produktus. Man mazliet žēl auditoriju, kas, pieradusi pie “Ugunsgrēka”, metās tā paša līmeņa produkta lietošanā, sākoties “Svešās sejas” projektam. Šis pieradums ir ierobežojošs. Bojā gaumi. Tērē vērtīgo dzīves laiku, kad tepat līdzās ir izaugsmei noderīgāki seriāli. Ar laiku tas var radīt apnikumu un tukšumu, kas izlaužas kā jebkāda ekrāniem radīta satura nonievāšana. Bet tikmēr daudz kas ir mainījies.

Kas notiek TV seriālu pasaulē?

Atbildēt ir viegli – tieši pašlaik šajā pasaulē notiek daudz kas ļoti labs! Kaut kas tāds, kas nav vērojams “Svešās sejas” un tam līdzīgo TV “fast food” gadījumā. Skatītāju uzmanība, atzinība ir apvienota ar mākslinieciski augstvērtīgu saturu. Krimināldrāmas stāsta par mūsdienu cilvēkam svarīgo, bīstamo un šausmīgo, līdzās aizraujošiem sižetiem parādot cilvēku izvēles, raksturu pretrunas. Vēsturiskie seriāli meistarīgi atklāj nezināmus notikumus, no jauna iepazīstina ar slavenu literatūru. Profesionālo jomu seriāli ieliek cilvēciskas kaislības un cilvēku dzīvi dažādās vidēs.

Pētnieku konferencēs jau vairākus gadus tiek piedāvāti secinājumi par Lielbritānijā un Skandināvijas valstīs radīto seriālu panākumiem, to māksliniecisko vērtību. Arī Latvijā LTV rādīja gan Dānijā veidoto drāmu “Valdība”, gan kriminālseriālu “Tilts”. Šis un citi ar noziegumu izmeklēšanu saistītie seriāli likuši radīt terminu “Skandināvijas noar”, jo ziemeļu kaimiņi kriminālintrigas fonā drosmīgi un paškritiski izvērtē labklājīgā sabiedrībā dzīvojošu cilvēku personības tumšos nostūrus. Viena no atbildēm, kāpēc nelielās ziemeļvalstis sevi uz palikšanu ir pieteikušas tajā pasaulē, kur gadu desmitiem dominēja anglosakšu bagātās valstis, kāpēc britu seriālu veidotājus sabiedēja skandināvu kolēģu panākumi viņu pašu zemē, ir vienkārša. Dāņi un zviedri tā nolēma. Tā bija stratēģiska audiovizuālo projektu veidošanas politika, kuras vārdā tika ieguldīti līdzekļi labu scenāriju konkursos un liela nauda katra seriāla veidošanā. Skandināvijas valstīs auga profesionāļi, tie ātri izlauzās starptautiskajā tirgū, jo piedāvāja gan jaunas tēmas, gan lieliskus aktierdarbus un izcilu audiovizuālo stāstu formu. Tagad šie ieguldījumi palīdz radīt jaunus seriālus.

“TV3 Latvija”, kas ilgi, ilgi bija daļa no Skandināvijas, nav izvēlējusies šo ceļu un Latvijā investē lētajā seriālu galā. Dažus mēģinājumus labu seriālu veidošanā ir uzsākusi Latvijas Televīzija. Bet trūkst skaidras politikas, ka Latvija arī varētu, tāpat kā kino, arī TV seriālu jomā konkurēt plašāk. Šādas ambīcijas ir pamatotas, ja daļā Latvijā radīto dokumentālo TV projektu redzamas izglītības un labu paraugu izpratnes pozitīvās sekas.

Te beigšu, neatrisinot galveno intrigu. Neko neteikšu par Ģirta Ķestera jauno frizūru seriālā, ticamības pakāpi tam, ka Ķesteris ir Zigurda Neimaņa dēls, un vietējās mafijas bosi ir tik neticami stulbi kā “Svešajā sejā”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. seriāls pilnīgi nekāds. manai mammai nepatīk. Ugunsgrēkā vismaz bija forši tēli, varēja pasmieties, tad te – nu galīgi nekāds. Vārdu sakot, slēdzam uz citiem kanāliem.

  2. Un ja uz pāris izteiktām frāzēm seriālā uzkabina 15 min reklāmas, tad nu pilnīgi bezjēgā nosists laiks.

  3. uzskatu,ka velti izšķiesta nauda,aktieru darbs un laiks.Man pietika ar pirmajām 3 sērijām,Žēl ,ka nav iespējams skatīties ko vērtīgu mūsu aktieru izpildījumā.

  4. Tiešām stulbs seriāls

  5. Kas ir šādu atkritumu auditorija?

  6. Padumjš un stulbs seriāls skatītājiem ar zemām prasībām!

    • Kā tas ir “skatītājiem ar zemām prasībām“? Ja zinat spriest, tad jau arī skatāties. Tad arī pats ar zemām prasībām. Es skatos, lai zinātu, kas un kā tur notiek, lai ar savu vērtējumu un viedokli spētu vismaz jaunajiem, nekritiski skatošajiem liktu saprast, ka tur notiekošais nav jāņem par paraugu dzīvošanai.

      • Šis ir f… ģeniāli :”Es skatos, lai zinātu, kas un kā tur notiek, lai ar savu vērtējumu un viedokli spētu vismaz jaunajiem, nekritiski skatošajiem liktu saprast, ka tur notiekošais nav jāņem par paraugu dzīvošanai.”

        Tipa: es esmu resns lai citi nebūtu resni 😀

  7. vienkarsi fui………….

  8. Vēlētos ātrāku galu šim seriālam, nu galīgi garām . Tik neinteresants scenārijs. Kāpēc tik agresīvs, vai maz tā ir ikdienā? ŠAUJ, INDĒ, KRĀPJ U.T.T.

    • Ir, ir tajā dzīvē tieši tā, kā tur rāda: pat ne krāpj, bet vienkārši – bezatbildīgi maukojas (statistika pierāda: uzturlīdzekļu nemaksātāju n-tie tūkstoši, beztēvu un bezvecāku bērnu tūkstoši, masveida dzīvošana tā saucamajās attiecībās, ģimeņu kā normāla dzīvesveida iznīcināšana, demonstrējot un sludinot izvirtīgo par vienīgo pareizo, utt. utt.), protams, krāpj vēl neskaitāmos citos veidos, formās un līmeņos – lokāli, globāli, kur vien iespējams – veikalos, bankās, valsts institūcijās. Šausmu stāsti par notiekošo medicīnas un tiesu laukos liek ticēt, ka arī indē un šauj. Un velti šeit blūdī par“labajiem, augstas klases seriāliem“. Visur viens un tas pats – idiotiskais, asinskārais, nekrofīlais 21. gadsimts. Vājprātība ir vājprātība. Labi aktieri vai ne tik labi. Skalot, ka šie seriāli kādam var mācīt domāt vai just, arī ir stulbums.

Draugiem Facebook Twitter Google+