Mobilā versija
Brīdinājums +19.2°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
26. janvāris, 2015
Drukāt

Sirdsmiera sertifikāts: “kāda pipara dēļ” vajadzīgs?

Energosertifikats
Padomi

Ja meklējat vietas, kur aizplūst siltums, īpašu uzmanību vērts veltīt:

• ārsienu un iekšsienu salaidumiem ar griestiem, jumtu un grīdām visos līmeņos;

• logu un ārdurvju, jumta logu un lūku, kā arī skursteņu savienojumiem;

• elektrības vadu, slēdžu vai citu instalāciju (komunikāciju kabeļi, santehnikas un ventilācijas cauruļvadi u.tml.) izvadiem ārsienās;

• durvīm uz neapsildāmām telpām (pagrabs, noliktava, garāža).

Kad māju nodod ekspluatācijā, energoefektivitātes pagaidu sertifikāts ir viens no dokumentiem, kas obligāti jāiesniedz būvvaldē. Kur un kā to dabūt, un, pats galvenais, kāda pipara dēļ tas ir vajadzīgs?

Loģiska prasība

Pārmaksāt negrib neviens, arī saimnieks, kurš savai ģimenei uzbūvējis māju un negrasās to ne pārdot, ne iznomāt vai izīrēt. Diemžēl kurināmais lētāks nepaliek, lai gan naftas cenu rotaļas pašlaik vieš vismaz politiskas cerības, un tas nozīmē, ka vairāk vērts ieguldīt ēkas celtniecībā, lai mazāk tērētu ekspluatācijā. Priekšstatu par to, kas beigās ir sanācis un kas sagaida nākotnē, dod šis energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas derīgs divus gadus. Patieso ainu atklāj tikai ēkas ekspluatācijas gaitā, proti, šajos divos gados praktiski izmērot un uzskaitot energoresursu patēriņu, kurš ļauj sagatavot īsto sertifikātu. Šā dokumenta statuss ir līdzvērtīgs ēkas inventarizācijas lietai, kas uzrāda reālās platības, kuras allaž vismaz niansēs atšķiras no būvprojekta parametriem.

Kopš 2009. gada pagaidu sertifikāts vai energoefektivitātes aprēķins ir katra projekta obligāta sastāvdaļa. Šai prasībai ir neapšaubāma loģika, jo tad, kad ēka jau uzbūvēta, kaut ko radikāli mainīt ir stipri par vēlu. Piemēram, tās novietojumu pret debespusēm vai stiklojuma platību, lai gan pēdējā gadījumā situāciju vēl var glābt trīskāršā pakete, kas ir krietni dārgāka, toties ievērojami taupīgāka par savu dubulto māsu. Diemžēl daudziem saimniekiem, kuri savas mājas iesākuši būvēt agrāk un tagad grasās tās nodot, par šiem aprēķiniem ir gauži miglains priekšstats, kas parasti reducējas līdz jautājumam par fināla ciparu, tā saukto ēkas energoefektivitātes rādītāju – vai rezultāts ir labs vai slikts?

Enerģijas patēriņu rēķina kilovatstundās uz kvadrātmetru gada ritējumā. Līdz pērnajam aprīlim pabeigtajās mājās rezultāts tradicionāli bijis starp 80 un 100 kWh/m2 gadā, tagad par orientieri kļuvis zemākais skaitlis, respektējot siltuma zudumu novēršanas jaunākās prasības. Bet patiesībā arī 80 kWh/m2 gadā ir ļoti daudz, jo Latvijā jau uzbūvētas energoefektīvās jeb tā sauktās pasīvās vai zema energopatēriņa ēkas, kam šis skaitlis ir mazāks par 20 kWh/m2 gadā. Protams, tajās ir ieguldīta milzu nauda, sākot no kabeļu un cauruļvadu kanālu hermētiskiem blīvējumiem un beidzot ar smalkām rekuperācijas iekārtām, kurās izplūstošais gaiss uzsilda ieplūstošo līdz pāris grādu starpībai. Toties īpašniekam tad vairs nav pārāk sāpīgi mājai dzīvību uzturēt pat tikai ar elektrību, kas daudzos gadījumos šodien lielākoties nozīmē, ka iespējamais glābiņš ir personas bankrota procedūrā…

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+