Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

Sitiet dūri uz galda! (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Vecākas paaudzes zinātnieka pārdomas par “Latvijas Avīzē” (21.04.2015.) publicēto “Atklāta vēstule par zinātniekiem un valsti”.

Apsveicama jauno zinātnieku iniciatīva uzrunāt sabiedrību par Latvijas zinātnes samilzušajām finansējuma problēmām. Uzsveru – Latvijas. Luijs Pastērs teicis: “Zinātnei nav tēvijas, bet zinātniekam gan tāda ir.” Pastāv Latvijas zinātnieki un planetārā zinātne, joprojām nedefinēta ir Latvijas varas attieksme pret zinātni, toties skaidra ir valdības pārpalikuma finansu politika zinātnei.

Komentējot vēstuli, nāk prātā Džona Kenedija teiktais: “Neprasi no valsts, bet padomā, ko tu vari tai dot!” Interesanti, ko varētu dot Latvijas zinātnieks. Zināšanas, augstas pievienotas vērtības produktus? Tas tā triviāli un nodrāzti. Jautājums ir – vai valsts bez zinātnes ir attīstīta valsts? Pat par Latviju mazākajai Islandei ir sava zinātne (minēsim Islandes zinātnes centru). Valsts bez zinātnes nav uz zināšanām balstīta, attīstīta valsts. Protams, ir “bezzinātņu” valstis, bet tas būtu cits stāsts. Galvenā vēstules tēze “… valsts ir nodrošinājusi mūsu zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai.” Tā ir pilnīga dezinformācija. Te nu vienīgais valsts (valdības, sabiedrības?) nopelns ir iestāšanās ES, kas automātiski dalībvalstīm konkursa kārtībā ļauj iegūt ES programmu un fondu finansējumu. Interesanti, cik daudzi no vēstules autoriem ir ieguvuši jaunās ES programmas “Apvārsnis 2020” (“H2020”) projektu naudas? Situācija šajā programmā ir dramatiska. Konkurence pieaug “eksponenciāli” (jaunie zinātnieki, te nu lauks jūsu analīzei!). Pēc savas pieredzes varu teikt, ka kopā ar starptautiski ļoti spēcīgu zinātnes koncorsiju projektā “H2020” no 15 maksimāli iespējamiem punktiem ieguvām 14, kas tiek uzskatīts par ļoti labu rezultātu. Nokļuvām t. s. rezervistu sarakstā, bet ne pie naudas. Pašlaik iesniedzam un rakstām jaunus “H2020” projektus. Finansējuma rezultāts būs zināms ne vēlāk kā pēc astoņiem mēnešiem. Vēstules autoriem vajadzētu ieteikt priekšlikumus, kā glābt zinātniekus apstākļos, kad vecais ES finansējums ir beidzies, bet jaunais nav iegūts. Bezdarbnieka pabalsts? Bāzes finansējums šajā gadījumā pagaidām efektīvi nestrādā.

Piekrītu par zinātnieku neizdarību, pašapmierinātību un pasivitāti. Ja zinātniskās padomes sāk pildīt grāmatvežu lomu, bet ne zinātniskās problemātikas risināšanu, tad tas ir slikti. Interesanti, ka Igaunija ar saviem izcilajiem zinātniekiem politikā zinātnes jomā ir stipri mums priekšā. Lietuvā valdības locekļu pilsētiņa un vēlēšanu iecirknis ir Viļņas Tehniskās universitātes teritorijā. Mums jau arī bija un ir eksakto zinātņu pārstāji parlamentā un valdībā, piemēram, Godmanis, Repše u. c. Diemžēl ne personības zinātnē. Varbūt te daļēji slēpjas mūsu nelaimju atslēga.

Būtu labi, ja jaunie kolēģi uzņemtos iniciatīvu un panāktu, ka valdība un parlaments zinātniekos ieklausītos, kaut nedaudz. Ejiet un sitiet dūri uz galda! Lai veicas! Neaizmirstiet – mums jau ir pazudusi viena Latvijas zinātnieku paaudze. Tagad draud zust daudzas…

Profesors, Dr. Hab. Chem. LZA korespondētājloceklis, Starptautiskās koksnes zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Grāvītis

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Egils Stalidzāns Atbildēt

    Situācija ar konkurenci “Apvārsnis2020” ir patiesi dramatiska. Un uz konkurētspēju “Apvārsnis2020” līmenī ceļš ir mērāms, labākajā gadījumā, vienā desmitgadē. Bet nevienu ceļu nevar noiet nesākot pirmo soli. Stādot tāda veida finansējumu par mērķi automātiski parādās nepieciešamība pārskatīt savas zinātniskās grupas tematikas piemērotību mūsdienu strauji mainīgajām tendencēm, mēģināt izvērtēt daudzsološākās sadarbības iespējas utt. Tas uzlabo konkurētspēju jebkura veida starptautiskajā finansējumā un “Apvārsnis2020” nemaz nav vienīgais. Un šādu mērķu stādīšana ir katra zinātnieka paša rokās. Tieši ar šādu attieksmi, manuprāt, būtu jādzīvo pašreizējā naudas mazumiņā, lai efektīvi izmantotu kaut vai gaidāmo Latvijai iezīmēto Struktūrfodu naudu un precīzi to izmantotu konkurētspējas uzlabošanai.

    Pa to laiku, kopā ar kolēģiem, protams, cīnīsimies par papildus finansējumu ar dažādām metodēm (dūres, asaras, ultimāti vai vēl kas cits), tomēr neaizmirsīsim ļoti pašpiekasīgi skatīties, vai tas, ko paši darām zinātnē savā zinātniskajā grupā ir lielākais iespējamais solis uz starptautisku konkurētspēju.

    Prieks, ka Jūsu pārstāvētais institūts starptautiski domā jau gadu desmitiem. Tas pierāda arī to, ka runa jau nav par vecumu, bet gan par attieksmi. Par to arī bija atklātā vēstule…

Draugiem Facebook Twitter Google+