Horoskopi un mistika

2015. gada valdnieks Jupiters astronoma un astrologa skatījumā3

Foto – Shutterstock

Milzis no milzeņu ģimenes


2015. gads saskaņā ar Latvijas astrologu pieņemto, vēl Krievijas grāfa Brjūsa iedibināto tradīciju, ir Jupitera gads. Jau sākot ar astronomijas un arī astroloģijas pirmsākumiem, Jupiters vienmēr ir izpelnījies sevišķu ievērību. Gan senajā Babilonā, gan Grieķijā un Romā šī planēta vienmēr ir bijusi sevišķā godā – ar to saistīta attiecīgās reliģijas dievu panteona galvenā dievība. Senajiem babiloniešiem tas bija Marduks, grieķiem Zevs, romiešiem – Jupiters, no kura arī planēta, tāpat kā pārējās Saules sistēmas planētas ir dabūjusi savu nosaukumu.

Astroloģijā Jupiters simbolizē pilnības, ietekmes palielināšanas, pilnības principu. Individuālajā horoskopā šī planēta simbolizē optimismu, augstsirdību, iegūšanu, morāliskos un reliģiskos principus. Horoskopā šai planētai ir ļoti nozīmīga loma – tūlīt pēc Saules un Mēness. Taču mūsu stāsts šoreiz ir par ko citu – par to, no kā sastāv Jupitera fiziskais ķermenis.

Protams, šīs Jupiteram piedēvētās īpašības un simboliskās nozīmes nav nejaušas. Jupiters ir nākamā spožākā planēta tūlīt pēc Veneras (astrologu izpratnē arī pēc Saules un Mēness), taču atšķirībā no pēdējās tas ir redzams jebkurā nakts laikā un bieži no Saules rieta līdz pat lēktam. Kaut arī Jupiters atrodas tālāk no Saules nekā Marss – attiecīgi 1,5 un 5,2 AV (AV – astronomiska vienība, Zemes attālums no Saules jeb 150 miljoni kilometru), tas ir daudz lielāks par to (Jupitera diametrs ir 143 000 km) un daudz labāk atstaro saules gaismu, kas arī nodrošina tā ievērojamo spožumu.

Jupiters kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu pārstāv tā dēvēto milzu planētu grupu. Atšķirībā no Saulei tuvākajām Zemes tipa planētām, kurām, salīdzinot ar to diametru, ir visai plāna gāzveida atmosfēra un kuras galvenokārt sastāv no elementiem, kas smagāki par ūdeņradi un hēliju, milzu planētas sastāv galvenokārt no šīm divām Visumā izplatītajām gāzēm dažādos fizikālos stāvokļos. (Urāna un Neptūna sastāvā gan ir samērā daudz sasaluša ūdens.) Pašā Jupitera virspusē atrodas gāzveida ūdeņraža un hēlija apvalks, kas pakāpeniski, pieaugot spiedienam, pāriet šķidrā stāvoklī. Tādējādi Jupiteram mūsu izpratnē nemaz nav virsmas, uz kuras varētu nosēsties, piemēram, kosmiskais lidaparāts. Vēl dziļāk atrodas elektrisko strāvu vadoša šķidra metāliskā ūdeņraža slānis, kurā lielā spiediena dēļ atomi ir daļēji sagrauti un ap atomu kodoliem riņķojošie elektroni vairs nepieder atsevišķiem atomiem, bet līdzīgi kā metālos brīvi klejo starp atomu kodoliem. Un tikai pašā planētas centrā, iespējams, atrodas samērā neliels, no metāliem un silikātiežiem sastāvošs, kodols. Teleskopos redzamā planētas virsma ir mākoņu sega, kas galvenokārt sastāv no sasaluša amonjaka un amonjaka hidro-sulfīda, arī ūdens miglas un ledus kristāliņiem.

Kopējais mākoņu segas biezums ir daži desmiti kilometru. Neskatoties uz savu lielo izmēru, Jupiters ātri rotē ap asi, veicot vienu apgriezienu ap asi apmēram 10 stundās, tāpēc mākoņu sega veido teleskopā novērojamās ekvatoram paralēlās joslas. Šīs pašas rotācijas dēļ planēta virzienā uz poliem ir saplacināta – tās polārais diametrs ir par 6% mazāks nekā ekvatoriālais. Jupiters, tiesa gan, tikai virspusē, pateicoties ievērojamajam attālumam no Saules, ir auksta planēta – tā temperatūra mākoņu segas līmenī, kur spiediens ir apmēram viena atmosfēra, ir –130 ˚C. Dziļāk, tur, kur ūdeņradis pāriet šķidrā stāvoklī, temperatūra jau ir 2000 ˚C, bet spiediens – 200 000 atmosfēras.

Arī neizdevusies zvaigzne


Var teikt, ka Jupiters ir arī neizdevusies zvaigzne. Ja tā masa, kura veido vairāk nekā 300 Zemes masas jeb apmēram 1/1000 Saules masas, būtu tikai ap 30 reižu lielāka, šīs planētas centrā, kur spiediens pašlaik ir 60 miljoni atmosfēru, bet temperatūra “tikai” 25 000 ˚C, šie lielumi sasniegtu tādas vērtības, ka sāktos kodoltermiskā reakcija – ūdeņraža pārvēršanās hēlijā, un tad mūsu Saules sistēma būtu dubultzvaigžņu sistēma. Tomēr izrādās, ka arī pašlaik Jupiters izstaro kosmiskajā telpā divas reizes vairāk siltuma, nekā saņem no Saules. Tiesa, tas gan notiek tādēļ, ka Jupiters lēnām, cilvēka mūža laikā pilnīgi nemanāmi, saspiežas sava smaguma spēka iedarbībā, atbrīvojot smaguma spēka enerģiju, nevis kā zvaigznēs, pateicoties kodolreakcijām.

Tā kā Jupitera iekšienē ir ļoti liels strāvu vadošs metāliskā ūdeņraža slānis un tas arī ātri rotē ap asi, tam ir no planētām visspēcīgākais magnētiskais lauks, tā magnetosfēra ir kādas simts reizes lielāka par Zemes magnetosfēru. Līdz ar to tā tuvumā radiācijas joslas ir daudz spēcīgākas nekā Zemes apkārtnē, un tas ir bijis nopietns šķērslis visām automātiskajām stacijām, kuras ir pētījušas Jupiteru tā tiešā tuvumā.

Jupiteram, tāpat kā visām milzu planētām, ir pamatīga pavadoņu sistēma, kas viena pati būtu atsevišķa raksta vērta. Interesenti nedaudz var iepazīties ar šiem pavadoņiem un to izpēti mūsu Astroavīzes 2002. gada laidienā M. Krastiņa rakstā “No vulkānu pelniem līdz zemledus okeānam”. Šoreiz tikai atzīmēsim, ka lielākos no Jupitera pavadoņiem Jo, Eiropu, Ganimēdu un Kalisto var ieraudzīt pavisam nelielā tele-skopā vai pat binoklī un tos atklāja vēl Galilejs. Tie ir tik lieli, ka, ja riņķotu ap Sauli, varētu pretendēt uz planētas statusu. Pēdējos gados, pateicoties starpplanētu staciju lidojumiem, visu laiku tiek atklāti arvien jauni milzu planētu pavadoņi un šobrīd to skaits pārsniedz 60.

Salīdzinājumam minēsim, ka vēl 1996. gadā izdotajā I. Vilka mācību grāmatā “Astronomija vidusskolām” minēti tikai 16 Jupitera pavadoņi… Tāpat kā visām milzu planētām, Jupiteram ir arī gredzens. Atšķirībā no visiem labi zināmā Saturna gredzena tas gan ir tik plāns, ka to atklāja tikai 1979. gadā, pateicoties kosmiskās stacijas “Voyager” lidojumam. Tas sastāv no sīkiem akmentiņiem un puteklīšiem un ir tikai kādus 100 kilometrus biezs. Tas ir arī daudz tumšāks nekā Saturna gredzens, jo nesatur ūdens ledu. Taču arī šis gredzens, tāpat kā Saturna gredzens, patiesībā ir vesela sarežģīta gredzenu sistēma.

Kosmisko staciju uzmanības centrā


No milzu planētām Jupiters ir visvairāk pētītais, izmantojot kosmiskās stacijas. Sākot ar pirmo “Pioneer 10” misiju 1974. gadā, Jupiters ir pētīts, izmantojot septiņas starpplanētu stacijas. No tām sevišķi gribētos atzīmēt “Jupiter Orbiter Probe” misiju “Galileo” programmas ietvaros nu jau attālajā 1995. gada decembrī, kad nolaižamais aparāts gandrīz stundas laikā iedziļinājās Jupitera atmosfērā, saglabājot darbasspējas līdz apmēram 200 km dziļumam un pārraidīja no turienes tiešu mērījumu rezultātus – temperatūru, spiedienu, ķīmisko sastāvu, apgaismojumu. Jāatzīst (un tas runā par labu astronomijas zinātnei!), ka, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, nebija tādu pavērsienu, kas kardināli izmainītu mūsu priekšstatus par šo planētu un apgāztu iepriekšējo pētījumu rezultātus. Kaut arī mūsu zināšanas par to šī lidojuma iespaidā kļuva krietni vien bagātākas. Tajā pašā laikā šī aparāta reģistrētais vēja ātrums planētas atmosfērā 640 m/s (!) dod zināmu priekšstatu par tiem titāniskajiem spēkiem, kas darbojas uz šīs planētas un salīdzinājumā ar kuriem pat visniknākās Zemes viesuļvētras šķiet tikai tādas nevainīgas vēja pūsmiņas.

Jupiters astrologa skatījumā


Saskaņā ar Latvijas astrologu pieņemto planētu – gada valdnieku secību, 2015. gads paies Jupitera zīmē. Astroloģijā un arī antīkajās reliģijās, kur planētas nozīmīgums tika vērtēts pēc tās spožuma un redzamības, Jupiters vienmēr ir spēlējis īpašu lomu. Pēc sava ietekmes spēka Jupiters astroloģijā ieņem nākamo vietu tūlīt pēc Saules un Mēness, apsteidzot Veneru, kas gan ir spožāka, taču, pirmkārt, fāžu maiņas dēļ tās spožums ir mainīgs, otrkārt, tā novērojama tikai neilgu laiku kā Rīta vai Vakara zvaigzne. Senatnes astrologi Jupiteru vērtēja kā “lielo laimi”. Antīkajā pasaulē ar šo planētu saistījās Panteona galvenā dievība, visu dievu valdnieks.

Senajā Babilonā tas bija Marduks, senajā Grieķijā – Zevs, Romas Panteonā – Jupiters. Senajā Ēģiptē Jupiteru saistīja ar dievu Horu, tā simbols bija vanags. Senajā Romā Jupiteru sauca arī par Diovis vai Diespiter, kas tulkojumā nozīmē “mirdzošais” un “dienas tēvs”. Šeit viņu uzskatīja arī par zemkopības aizgādni, tam upurēja pirms sējas sākuma. Pie Jupitera vērsās, apstiprinot zvērestu, tas skaitījās brīvības un kopā ar Marsu arī militāras uzvaras aizgādnis. Triumfa gājiena laikā karavadonis nesa ar Jupitera varenību saistītus atribūtus, sakarā ar šo gājienu Jupiteram tika nesti ziedojumi. Kā dievu valdnieks viņš bija to padomes “priekšsēdis”, vadīja un noteica visas Zemes lietas. Ar Jupiteru identificēja Romas imperatoru. Tā laika ezoterikā Jupiters tika uzskatīts par Pasaules saprātu un pirmcēloni.

Līdz ar to Jupiters astroloģijā simbolizē ietekmes palielināšanas, pilnības principu. Individuālajā horoskopā šī planēta “atbild” par optimismu, augstsirdību, iegūšanu, morāliskajiem un reliģiskajiem principiem. Vislabāk Jupitera ietekmēto dzīves jomu varētu raksturot ar vārdu “varenība”. Tiek uzskatīts, ka personai, kurai Jupiters horoskopā ir spēcīgs (t. i., atrodas savienojumā ar citām planētām vai saņem vairākus t. s. aspektus – ar citām planētām veido leņķus, kas ir 60 grādu daudzkārtnis vai 90°) un labi novietots (t. i., šie aspekti simbolizē veiksmi, tādi ir sekstils (60°) un trīns (120°)), tas piešķir viedumu, dāsnumu, taisnības mīlestību, fiziskās un garīgās spējas. Cilvēki ar šādu Jupitera ietekmi var būt tautas mīlēti politiķi, skolotāji, reliģiskie darbinieki. Savukārt “slikts” Jupiters šīs pašas īpašības pārvērš aplamā un pārspīlētā izpausmē, piemēram, taisnības mīlestība un reliģiozitāte pārvēršas liekulībā, viedums – māņticībā un garīgā tukšumā. Viens no astroloģijas pamatlicējiem, Klaudijs Ptolemajs par Jupiteru rakstīja: “Jupiteram raksturīgs mērens aktīvais pirmsākums, jo to vienlaikus ietekmē Saturna aukstums un Marsa karstums. Jupiters mēreni sasilda un arī mitrina. Tā kā tā sildošā ietekme, pateicoties zemāko sfēru ietekmei, ir spēcīgāka, tas kļūst par cēloni auglīgiem vējiem. (..) Šī planēta atnes slavu, uzplaukumu, pārpilnību, mierīgu un pārticīgu dzīvi. (..) Vēl vairāk, šī planēta nodrošina valdnieku labvēlību un dāvanas. Pašiem valdniekiem tā vairo dižumu un cēlsirdību. Ar vienu vārdu sakot, Jupiters dāvā laimi.”

Astroloģiskais simbols – krusts


Jupitera astroloģiskais simbols ir krusts, kas simbolizē pilnību, garīgās un fiziskās sfēras savienību (kristīgajā reliģijā arī Dievu un Kristu), kas savienots ar augoša Mēness pusloku – pieauguma un visa vairošanas simbolu. Saskaņā ar visām savām īpašībām tas tiek uzskatīts par vīriešu kārtas planētu un planētu, kas pārvalda dienu.

Mūsdienu astroloģijā labvēlīgs jeb, kā to vēl mēdz teikt, harmonisks Jupiters dāvā veiksmi visās ar to saistītās sfērās (kādās tieši, tas atkarīgs no tā novietojuma horoskopā), lai kas arī notiktu, Jupitera ietekmē parasti viss beidzas labvēlīgi, var pat gadīties, ka kāda šķietama neveiksme pēc tam pārvēršas veiksmē. Cilvēks saskata notikumu dziļākos cēloņus un to sekas un spēj to visu izmantot savā labā. Jupiters sniedz optimismu, dzīvesprieku un augstsirdību. Tomēr, kā mēdz teikt austrumu gudrie, katrā gaismas starā ir arī gabaliņš tumsas: pastāv briesmas, ka cilvēks sāk parazitēt uz Jupitera labvēlīgās ietekmes, izmanto to tīri savtīgās interesēs un tādā veidā nopelna sliktu karmu. Bieži šādos gadījumos tiek saņemta likteņa mācība, pateicoties citu planētu nelabvēlīgajām ietekmēm.

Augstais un zemais Jupiters


Zemākajā līmenī cilvēks ar stipru Jupitera ietekmi horoskopā nav arī vienaldzīgs pret greznību, sociālo statusu, dzīves sniegtajām baudām, slavu.

Augstākajā līmenī tas rada tieksmi pēc jaunām idejām, interesi par reliģiskiem un filozofiskiem jautājumiem. Bieži šāda persona ir
filantrops, mecenāts, lielu un nozīmīgu pasākumu patrons.

“Slikts” Jupiters savukārt dāvā alkatīgu, augstprātīgu, ar savu stāvokli neapmierinātu cilvēku, ko pārņēmis Napoleona komplekss. Gadās, ka sākumā gan viss šķiet lieliski, taču likteņa solītās izdevības vai nu izrādās ne gluži tādas kā sākumā cerēts, dažreiz pat pārvēršoties savā pretstatā, vai arī prasa lielu un grūtu darbu to realizēšanai. Katrā gadījumā cilvēkam ar ne pārāk harmonisku Jupiteru dzīves līkločos nevajadzētu aizmirst piesardzību. Pat ja ir neliela Jupitera disharmonija, cilvēks dzīvo kā citā pasaulē, parasto cilvēku rūpes un raizes viņam šķiet tālas, sīkas un nesaprotamas. Panākt no viņa puses izpratni vai pat vienkāršu ieklausīšanos bieži vien ir visai grūti vai pat neiespējami.

Protams, katrai medaļai ir divas puses – ja Jupiters nav labvēlīgs, tas dod iespēju pašam veidot savu likteni, sasniegt visu ar saviem spēkiem, kas nodrošina nenovērtējamu pieredzi turpmākajām dzīvēm un labvēlīgu karmu. Bieži šādos gadījumos “palīdzīgu roku” sniedz citas planētas.

Jupitera zīmē dzimušo ārējais izskats


Jupitera zīmē dzimušie parasti ir ar lielu un spēcīgu augumu, brieduma gados vērojama zināma tieksme uz resnumu. Viņiem mēdz būt platas krūtis, augsta piere, labsirdīgas, patālu viena no otras novietotas acis, tumši, biezi nedaudz viļņoti mati. Jupiters pārvalda sajūtu orgānus, gurnus, vīriešu sēkliniekus, kustību koordināciju, arteriālo asinsriti, žulti.

Protams, Jupitera “valdījumā” atrodas arī šo orgānu saslimšanas: aknu slimības, audzēji, kuru cēlonis ir pārāk liels ūdens daudzums ķermeņa orgānos, asiņu sastrēgumi, paaugstināts un pazemināts asinsspiediens. Jupitera pārvaldītu slimību gadījumā parasti cieš viss organisms, ne tikai atsevišķi orgāni.
Jupiters “atbild” par ierēdniecību, tiesnešiem un juristiem, garīdzniecību, baņķieriem, taču arī par avantūristiem un azartspēļu spēlētājiem. Tā pārvaldīšanā ir arī grāmatas un bibliotēkas, kultūra vispār, ārzemnieki, ceļojumi uz tālām un svešām zemēm.

Jupitera krāsas, smaržas, dārgakmeņi


Augiem, kas atrodas Jupitera valdījumā, ir patīkama smarža, saldi, arī ar nedaudz skābenu garšu, bet, galvenais, garšīgi augļi. Paši augi mēdz būt lieli, kupli, ar resnu un reizēm tukšu vidu. Ziedi mēdz zili vai balti. Tiek uzskatīts, ka Jupitera augi ir, piemēram, ozols, eikalipts, dadzis.

Jupitera metāls ir alva, dārgakmeņi – safīrs, berils.

Jupitera krāsas un faktūra – zaļganā, citronkrāsa, tumši zilā, zīdainā.

No Jupitera atrašanās vietas horoskopā atkarīgi cilvēka reliģiozie, ētiskie uzskati, viņa kredo.

Mundānajā jeb valstu likteņu astroloģijā Jupiters nosaka iedzīvotāju vērtību sistēmu, likumus un likumību, valsts varu. Šīs planētas ietekmē atrodas valdība un parlaments, augstākās mācību iestādes, finanses, fiziskā un garīgā labklājība, kultūra, viss ar reliģiju saistītais. Un arī azartspēļu industrija.

Jupitera mājas – Strēlniekā un Zivīs


Jupitera mājas ir Strēlniekā un Zivīs. Strēlnieks, būdama Uguns zīme, atklāj Jupitera augstāko, garīgo būtību. Ievērojamais krievu astrologs A. Podvodnijs par Strēlnieku ir teicis šādus vārdus: “Strēlnieks un Jaunava ir divi galvenie zodiaka ideālisti. (..) Strēlnieks skatās no debesīm uz zemi, tiesa, iztālēm, un tādēļ tās detaļas viņam ir dūmakā tītas, bet toties viņš lieliski orientējas debesīs, t. i., visās augstākajās idejās un enerģijas plūsmās. Tajā pašā laikā viņš ir praktiķis, viņu interesē konkrētas zemes lietas. Tiesa, viņš var nepamanīt sīkumus, tādēļ gadās kļūdīties detaļās, tādās, kā īstais brīdis uzsākt sarunas. Toties viņš nekad nekļūdīsies lielās un principiālās lietās. (..) Ja salīdzina ar citām Uguns zīmēm – Auna izpausmes atgādina bumbas sprādzienu, Lauvas – ugunsmetēja šalti –, tad Strēlnieks ir kā gāzes deglis ar daudzām liesmu mēlēm. Strēlnieka nozīme ir attiecību paplašināšana, abstraktas lietu sakarības un perspektīvas.“

Grūtāk izprast Jupitera ietekmi uz Zivīm. Galvenais Zivju valdnieks tomēr ir Neptūns, kas arī nosaka viņu sapņainību, saistību ar augstāko kosmisko mīlestību, biežo iegremdēšanos ilūziju pasaulē. Augstu garīgo līmeni vēl nesasniegušām Zivīm Jupitera ietekme bieži ir negatīva, tā piešķir viņām zināmu augstprātību – neko īsti nesaprotot konkrētajā situācijā un atrodoties savu ilūziju varā, tās uzskata, ka tieši no viņām viss ir atkarīgs un ka tieši viņas vislabāk zina, kas un kā jādara.

Toties, ja Zivis ir nogājušas garāku attīstības ceļu, šī planēta piešķir tām kosmisku skanējumu. Šādām Zivīm Jupiters dod ļoti plašu skatu uz lietām un parādībām, spēju saskatīt ne tikai melno un balto, bet arī pustoņus. Tas savukārt dod viņām praktiski neierobežotu ietekmes sfēru, neviens nevar palikt vienaldzīgs pret viņu dvēselisko intimitāti un izpratni.

Šādas Zivis var daudz palīdzēt jebkurā situācijā, pateicoties to gandrīz vai neierobežotajai līdzcietībai, mīlestībai uz tuvāko un spējai piedot. Tas pats Jupiters arī dod Zivīm spēku aiziet no turienes, kur viņas situāciju nespēj labot, un meklēt jaunus un dziļākus ūdeņus. Tiesa, lai tas varētu notikt, Zivīm daudz jāstrādā ar sevi – nekāds ārējs Skolotājs vai ietekme nespēj aizvietot viņām darāmo darbu pašām ar sevi – patiesību viņas bieži atrod savā dvēselē un sirdsbalsī.

LA.lv