Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. jūlijs, 2016
Drukāt

Robežtelpa: Ciemos Šķaunē, kur dzīves ritms no dievnama jūtams (4)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Aiz kokiem ieskauta līkuma Dagdas–Šķaunes ceļā pēkšņi paveras milzu lauks, viss lillā, līdz pašam apvārsnim. Neiespējami pabraukt garām, neiespējami neizkāpt, nepieskarties… Kā brauc fotografēties uz Gūtmaņa alu, tā no tuvākās un tālākās apkārtnes Latgalē vasaras viducī dodas uz Muižniekiem, kur jūlijā zied biškopja Aivara Višņevska bitēm stādītās facēlijas. Jau pa gabalu Šķaunē vīd Ladskoronas Vissvētās Trīsvienības baznīcas baltais stāvs. Tā ir Latvijas austrumu tālākā baznīca. Draudzes teritorijā atrodas Austras koks un draudzības kurgāns.

… Rīta agrumā pirmie savās gaitās dodas robežsargi, pēc laiciņa – pagasta darbinieki. No dievnama Šķaunes ritms it labi jūtams, teic priesteris Aivars. Paldies Dievam, darbojas skola, iet autobuss, kaut reti. Vēl darbs ir zemniekiem, pie kuriem sevi pieskaita arī priesteris.

Priesteri aicina uz valsts svētku sarīkojumiem, skolas izlaidumiem, Mātes dienu. Bet viņš savos sprediķos uzsver, ka Dievs cilvēkus visur mīl vienādi, lai cik tuvu vai tālu no kāda iedomāta vai reāla centra tie arī atrastos.

No pagastmājas loga pavisam tuvu, pusotra kilometra attālumā, vīd Baltkrievijas meži. Liela daļa vietējo izmanto bezmaksas televīziju un līdz ar to redz četrus Latvijas kanālus, reģionālo un Baltkrievijas televīziju. Taču, kā apgalvo Bērziņu un Šķaunes pagastu pārvaldes vadītāja Romualda Demida, neviens pagasta iedzīvotājs, atbildot, uz jautājumu, kas ir Valsts prezidents, neteiks – Lukašenko.

Ar kultūras dzīvi pagasta galva pati jūtas mierā – amatieriem jauni tērpi iepirkti, kultūras nams izremontēts, vēl tikai vajag jaunu skaņu aparatūru. Taču, kad pēdējo reizi pagasts savus ļaudis aizvedis, piemēram, uz sešdesmit kilometru attālo Rēzeknes “Goru”? Tur bijis seminārs kultūras darbiniekiem. Bet uz koncertu, teātri? “Ja sanāktu pilns autobuss, sapulcētos 30 cilvēki, tad jau pagasts transportu neliegtu,” apgalvo Romualda Demida. Taču tāda vēlme neesot izteikta. Savukārt pagastā dzirdēju, ka esot arī nelieli likumīgi šķēršļi – pagastam pieder astoņvietīgs autobusiņš, bet lielāko, skolas busu, privātiem pasākumiem izmantot nedrīkstot.

No Šķaunes pagasta gada budžeta – 331 164 eiro – kultūrai atvēlēti 11 procenti, kas ir 35 034 eiro. Šie izdevumi ir bibliotēkas un tautas nama darbībai. Tautas nama amatieru kolektīvi piedalās Dagdas novada kultūras sarīkojumos. Gan lielie, gan mazie arī ik gadu brauc uz gadskārtējiem Grāmatu svētkiem Krāslavā.

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Šķaunes tautas nama vadītājs JURIJS TOMILINS

Pašā Šķaunē zem viena jumta mīt pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, arī feldšera punkts. Laimējies, ka šajā 1937. gadā celtajā ēkā, savulaik robežsargu namā, nekad nav atradusies ne graudu kalte, ne sporta zāle. Tautas nams nav tik liels kā Dagdas pilsētā vai kaimiņu Bērziņu pagastā. Šķaunes tautas nama vadītājs JURIJS TOMILINS (attēlā) priecājas, ka nopirkti jauni krēsli un nu zālē var sasēsties 121 cilvēks. Sieviešu vokālajā ansamblī “Atpūta” dzied divpadsmit dāmas, folkloras kopā “Gaiļ­upeite” darbojas četri vīri un sešpadsmit sievas, koru grupā “Šķaunieši” 20 dziedātāji, tādēļ Jurijs Tomilins tos neuzdrīkstas dēvēt par kori, kaut patiesībā jau varētu. Diemžēl no jauniešu deju kopas “Dancari”, vēl iepriekšējo Dziesmu svētku dalībnieka, palikusi vien astoņu sieviešu deju kopa, jo neesot vairs pašu jauniešu. Visvairāk lepojas, ka “Gaiļupeite” tika uz starptautisko folkloras festivālu “Baltica” un pēc tam vēl divas dienas piedalījās sarīkojumos Rēzeknē – drīz tā brauks uz Annas dienām Dagdā. Savukārt gada lielākais pasākums Miķeļdienā uz Šķauni sasauc ļaudis no Svariņiem, Bērziņiem, Anzeļiem, Ezerniekiem un citiem Dagdas novada pagastiem. Arī Jurijs Tomilins ar mūziku ir “uz tu” – savulaik viņa tēvs spēlējis akordeonu, māsa – sintezatoru, pats pieprot ģitāru un arī dzied.

Šķaunē dzīvo apmēram 74 procenti latviešu, no citām tautībām visvairāk baltkrievi – 15 procenti, vēl ir krievi, poļi un ukraiņi. Taču tautas namā darbojas tikai latviešu kolektīvi, kuros piedalās arī cittautieši – piemēram, daži dzied “Šķauniešos” – tāda, lūk, dabiska integrācija.

Pagasta bibliotēkas vadītāja Jeļena Jermakoviča stāsta, ka cieņā ir atmiņu, biogrāfiski romāni, arī latviešu oriģinālliteratūra, “Lata romāni”. No tulkotajiem – Daniela Stīla, Džūdita Maknota. Vairāk vīriem par prieku iepērkot krievu detektīvus. No žurnāliem iecienītākie esot “Ievas Veselība”, “Ievas Stāsti”, “Māja”. Savukārt “Mājas Viesī” visvairāk patīkot ceļojumu apraksti. No jaunumiem popularitāti ieguvis žurnāls “L4”, kas ir kā ceļš uz Latgali. Vēl pirms kāda laika līdzās “Latvijas Avīzei” bibliotēkā tika pasūtīta gan “Diena”, gan “Neatkarīgā Rīta Avīze”, taču pēc lasītāju aptaujas nolemts palikt vienīgi pie “Latvijas Avīzes”, kuru ļaujot cilvēkiem ņemt arī uz mājām. Cieņā arī “Ezerzeme” – Dagdas, Krāslavas un Aglonas novadu (bijušā Krāslavas rajona) avīze. Vēl tiek pasūtītas arī “Vesti” un ik mēnesi iedzīvotājiem bez maksas pieejamas “Dagdas Novada Ziņas”.

Šķaunē lepojas ar piemiņas istabu dzejniecei Marijai Andžānei (1909 – 1988). Viņa dzimusi ne pārāk turīgā zemnieku ģimenē, kara laikā izbraukusi uz Ameriku, kur arī atrodas viņas kapavieta. 1999. gadā apgādā Rēzeknē laista klajā viņas grāmata “Dimensija. Kvadrātsaknes”. Ik gadu Dzejas dienās pie Marijas Andžānes piemiņas akmens dzimtajā Mačusolā bērni lasa kā novadnieces, tā pašu sacerētu dzeju. Andžānes piemiņas istabas iekārtošanā daudz darījusi viņas krustmeita Koleta Andžāne, kuras arī vairs nav mūsu vidū. Īpašā goda vietā stāsti par ērģelnieku un novadnieku Romualdu Jermaku.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Prieks par šķauniešiem!

  2. Malači! Nekad mūsējie nav iznīkuši! Deguntiņus tikai augšā!

  3. Šopavasar apceļojot dzimto zemi, nokļuvām brīnumainā vietā – Landskoronas baznīcā un satikām priesteri Aivaru Kursīti. Paldies, ka Jūs esat! Vēl tagad paliek silti ap sirdi, atceroties šo dienu. Šķaunenieki, Jums patiešām veicas!

  4. Ar sajūsmu, lasīju par Šķaunes novadu, jo, tās ir manas dzimās, agrās bērnības vietas.Andžāne ir mana pirmā skolotāja.Bezgala, sirsnīgi cilvēki.žēl,ka,nav transporta,nav iespējas apmeklēt,mīļās vietiņas.1949.g.deportācija,izpostīja manu vecāku dzīvi. Lai vai kā,ar sirdi un dvēseli esmu Latgalē! Skumji,ka nav neviena piederīgā kā arī tuva cilvēka tur.

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+