Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. janvāris, 2014
Drukāt

Skuju piedeva – veselīgākām olām un gaļai
 (2)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Skujkoki ir vieni no vecākajiem augiem uz zemeslodes. Tiem garajā attīstības procesā ir izveidojušās aizsargspējas, kas palīdz pārvarēt krasas klimata izmaiņas, radiāciju un slimības. Skujas, kā zināms, ir ļoti bagātas ar bioloģiski aktīvām vielām – vitamīniem, cukuriem, bioloģiski aktīviem savienojumiem u. c. Turklāt to sastāvā ir arī vairākas tādas vielas, kuru citos augos nav, piemēram, terpēni, kam piemīt izteikta pretvīrusu aktivitāte un baktericīdas īpašības. Pozitīvi ir arī tas, ka svaigas skujas kā izejmateriāls ir pieejamas augu gadu. Cilvēki jau sen pūlas no skujām dabūt  ārā labās vielas, lai tās varētu ērti izmantot  savā un dzīvnieku labā.Daugavietis-ak

Ideja par skujkoku vainagu biomasas izmantošanu lopbarībā nav jauna. To sāka attīstīt jau 20. gadsimta piecdesmitajos gados, stāsta Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, inženierzinātņu doktors, profesors MĀRIS DAUGAVIETIS, kuram šis zinātniskais institūts ir vienīgā darba vieta kopš 1962. gada, tātad teju 52 gadus. Pirmos Latvijā plaši sāka ražot un kā lopbarību izmantot skuju vitamīnu miltus, taču tie nebija piemēroti visiem dzīvniekiem. Putnu un cūku gremošanas trakts nespēja tikt galā ar lignocelulozes kompleksu, ko saturēja šie milti. Zinātnē attīstījās cits virziens – ekstraktu ieguve no skujām. Pirmais un vispopulārākais produkts no tiem bija skuju vitamīnu pasta – lopbarības piedeva, ko no priedes skujām gatavoja līdz pat deviņdesmitajiem gadiem. Taču no tā brīža dabiskās piedevas lopbarībai Latvijā vairs neražoja. Dzīvniekiem domāto lopbarības piedevu klāstā bija tikai sintētiskie vitamīni un antibiotikas. Tad mežzinātnes institūts “Silava” kopā ar toreizējo biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātnisko institūtu “Sigra” nolēma radīt jaunu produktu, kas gatavots no skujkoku biomasas. Zinātnieki saņēma Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu un par šiem līdzekļiem pētījumu veica trīs gadus.

Mūsu galvenais mērķis bija pierādīt, ka, pievienojot dzīvnieku barībai dabas vielu piedevas, var iegūt inovatīvus putnkopības produktus, – uzsver Māris Daugavietis. Kā iegūst jauno produktu? Vispirms mežā savāc mežizstrādes atliekas – skujas ar viengadīgajiem dzinumiem, kas ir visbagātākie ar bioloģiski aktīvām vielām. Tos ekstrahē – ievieto īpašā aparātā, ko sauc par ekstraktoru, un apstrādā ar polāru vai nepolāru šķīdinātāju. Labās vielas izšķīst un paliek šķīdinātājā, tā veidojoties ekstraktam, pārstrādātās skujas kompostē. Iegūto ekstraktu dala vairākās frakcijās – hlorofila preparātos, neitrālajos savienojumos, skābju daļā u. c. Pavisam ekstrakts, kas iegūts no skujkoku biomasas, satur vairāk nekā simt bioloģiski aktīvus organiskos savienojumus. Zinātnieku uzdevums bija atlasīt labāko iespējamo bioloģiski aktīvo savienojumu kompleksu un ietvert to jaunā putnkopības piedevā. Jaunajam produktam izvirzīja prasību – tam jābūt viegli pagatavojamam un ērti dozējamam.

Pētījums beidzās 2013. gada rudenī un pilnībā attaisnoja uz to liktās cerības. Birstošās skuju ekstraktvielas, kas sajaukta ar lopbarības kaļķakmeni un kam piešķīra preču zīmi “Dolofit”, lietošana patiešām nav sarežģīta – pirms došanas putniem to atliek tikai samaisīt ar pamatbarību. Eksperimenta laikā dējējvistām “Dolofit” deva divus gadus, broilercāļiem, kurus gaļai izaudzē aptuveni piecdesmit dienās, piecām putnu partijām. Pēc tam rūpīgi pārbaudīja gaļas un olu kvalitāti.

Secinājām, ka to mājputnu olās un gaļā, kuru barībai pievienota piedeva “Dolofit”, būtiski samazinās holesterīna daudzums, pieaug labo taukskābju omega 3 un omega 6 saturs. Par pieciem procentiem pieaug gaļas apjoms, dējība palielinās par 2,5 līdz 3 procentiem. Samazinās arī barības patēriņš – lai iegūtu 1 kg dzīvmasas, vajag par 6 līdz 7 procentiem mazāk barības, – stāsta profesors Māris Daugavietis.

Par šo pētījumu jau saņemti trīs Latvijas patenti: par neitrālo ekstraktvielu ieguvi, par birstošās formas ražošanu un pielietojumu putnu ēdināšanā. Pieteikts arī viens starptautiskais patents.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kur to Dolofit var dabūt,man arī interesē vai to var izmantot trušiem, un ja var tad vai ir rentabli.

  2. Vai trušiem arī var pievienot skuju vitamīnu pastu un cik daudz kādus vitamīnus tāsatur. Vēlos ražot granulētu barību trušiem, vistām u.t.t. izmantojpt tikai bioloģiski tīrus produktus.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+