Laukos
Tīrums

Slāpekļa mēslojuma devas lielākajā daļā tīrumu šopavasar var samazināt 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Lai nodrošinātu ražas ieguvi iepriekšējā gada līmenī, šogad slāpekļa papildmēslojuma normu lielākajā daļā tīrumu var samazināt par 20 kg/ha, liecina aktuālākie augsnes minerālā slāpekļa monitoringa rezultāti.

Šajā pavasarī lielākajā daļā monitoringa lauku nitrātu slāpekļa daudzums augsnes virskārtā ir vērtējams kā vidējs un ir robežās no 10 līdz 20 kg/ha, izņemot Krimuldas un Mārupes novada laukus. Tur pusei monitorēto lauku augsnes virskārtā (0-30 cm) konstatēts 20-30 kg/ha nitrātu slāpekļa, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Katrā novadā kādā no laukiem konstatēts zems nitrātu daudzums līdz 10 kg/ha.Vairumā šo lauku bija viegla granulometriskā sastāva un smilšmāla augsnes.

Veģetācijas sezonas sākumā, kad augu sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, augi kā slāpekļa avotu izmanto nitrātu slāpekli, kas atrodams augsnes virskārtā. Par zemu šādā dziļumā ir uzskatāms nitrātu slāpekļa daudzums, līdz 10 kg/ha un šādās augsnēs ir būtiski iespējami agri dot pirmo slāpekļa papildmēslojumu.

Pieaugot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi (sasniedzot 11 °C, tās intensitāte jau vērtējama kā augsta) un amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis 0-30 cm dziļumā, bet vēlākajās attīstības fāzēs, kad ir attīstījusies augu sakņu sistēma, ziemāji spēj izmantot arī 30–60 cm dziļumā esošo minerālo slāpekli, tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, ņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0-60 cm dziļumā, skaidro VAAD speciālisti.

Bauskas novada laukos minerālais slāpeklis šogad ir vidēji par 19 kg/ha vairāk, Jelgavas novadā vidēji par 32 kg/ha vairāk, Dobeles novadā par 30 kg/ha vairāk, Tērvetes novadā par 51 kg/ha vairāk un Krimuldas novadā par 55 kg/ha vairāk.
Olaines novadā minerālā slāpekļa daudzums ir 60 kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2017.gada pavasari ir nedaudz vairāk – par 9 kg/ha. Savukārt Mārupes novadā minerālā slāpekļa intervāls bija no 39 līdz 99 kg/ha, kas salīdzinājumā ar 2017. gada pavasari ir nedaudz – par 2 kg/ha – mazāk.

Šiem ieteikumiem ir tikai rekomendējošs raksturs, brīdina VAAD. Lai veiktu precīzu slāpekļa vajadzības korekciju, jāņem vērā konkrēta lauka dati: vai un cik iepriekšējā gadā lietoti organiskie mēslošanas līdzekļi, priekšaugs, tā pēcietekme un citi faktori.

Kā ziņots, VAAD īpaši jutīgajās teritorijās veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Monitoringa vajadzībām augsnes paraugi tiek ievākti 48 laukos Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas, Mārupes un Olaines novados. Šogad, ņemot vērā veģetācijas atjaunošanās tempus, augsnes paraugi ņemti no 3. līdz 10. aprīlim, kas ir par 3-4 nedēļām vēlāk nekā pērn.

LA.lv