Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Slepkavība Kremļa ēnā (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Maskavā, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā un ārvalstīs vakar notika gājieni piektdienas vakarā Maskavas centrā noslepkavotā opozicionāra Borisa Ņemcova piemiņai. Maskavā dalībnieku skaits pārsniedzis 50 000, bet Sanktpēterburgā bija sapulcējušies aptuveni 6000 cilvēku. Maskavā piemiņas gājiens virzījās pāri Lielajam Moskvoreckas tiltam, uz kura Ņemcovs tika nošauts. Slepkavības vietā izveidojies liels ziedu kalns. Gājiena sākumā bija atritināts transparents vairāku desmitu metru platumā ar uzrakstu “Varoņi nemirst, tās ir lodes – uz katru no mums”. Gājiena dalībnieki nesa arī Ņemcova fotogrāfijas, simtiem Krievijas karogu ar sēru lentēm, kustības “Solidaritāte” karogus un plakātus ar dažādiem saukļiem. Maskavas varasiestādes bija devušas atļauju sēru gājiena rīkošanai pilsētas centrā. Opozīcijas mītiņi un piemiņas pasākumi vakar notika arī citās Krievijas pilsētās un ārzemēs. Ņemcova bēres paredzētas 3. martā Trojekurovas kapsētā Maskavā.

Piedāvā trīs miljonus par informāciju

Krievijas Izmeklēšanas komiteja piedāvājusi trīs miljonu rubļu (43 350 eiro) atlīdzību par vērtīgu informāciju Ņemcova slepkavības izmeklēšanā. Kā ziņots, Ņemcovs ar vairākiem šāvieniem no Makarova pistoles tika noslepkavots piektdienas vakarā Maskavas centrā. Slepkavības vietā atrastas sešas patronas, Ņemcovam trāpīts četras reizes, viņu nāvējoši ievainojot. Izmeklētāji izskata vairākas Ņemcova slepkavības versijas, paziņojis Maskavas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes pārstāvis. Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka Ņemcova slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš. Viena no versijām – tā bijusi pasūtījuma slepkavība. Krievijas telekanāls TVC sestdien demonstrējis novērošanas kameras fiksētu video, kurā no liela attāluma fiksēta Ņemcova slepkavība. Video ir vājas kvalitātes, tomēr tajā redzama notikuma gaita. Spriežot pēc šī materiāla, slepkava, iespējams, gaidījis Ņemcovu uz tilta, sašāvis viņu un tad aizbēdzis, ielecot automašīnā – baltā fordā, kas viņam strauji pietuvojies. Šaušanas brīdis video nav redzams, jo tieši tobrīd Ņemcovu un viņa pavadoni aizsedza sniega tīrītājs. Krievijas mediji ziņoja, ka Ņemcovs tobrīd pastaigājies kopā ar 23 gadus veco ukraiņu modeli Annu Duricku, kura apšaudē nav cietusi. Telekanāls “Doždj” ziņoja, ka Ukrainas konsulam Maskavā Genādijam Breskaļenko izdevies satikt slepkavības liecinieci Duricku, bet sīkāka informācija par šo tikšanos netiek atklāta. Izmeklētāji kā Ņemcova slepkavības iespējamās versijas izskata politisku provokāciju, kā arī islāma ekstrēmistu darbību, Ukrainas iekšējos notikumus un komerciālo darbību, paziņojis Krievijas Izmeklēšanas komitejas oficiālais pārstāvis.

Krievija ieslīd terora tumsā

Igaunijas prezidents Tomass Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite asi nosodījuši Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību. “Es viņu ilgu laiku pazinu personīgi. Viņš bieži apciemoja Igauniju un bija liels Igaunijas reformu cienītājs, īpaši to, kas saistītas ar likuma varu, kuru ieviešanu viņš uzskatīja par vissvarīgāko priekšnoteikumu demokrātijas izveidošanai Krievijā. Pēdējo reizi mēs tikāmies Zviedrijā pērn oktobrī, kad apspriedām karu Ukrainā un tā plašākās sekas. Viņš gatavojās publicēt pētījumu par Ukrainas kara īstenību,” paziņoja Ilvess. “Es sēroju par lielu Igaunijas un manu draugu, lielu demokrātu un drosmīgu brīvības cīnītāju. Izsaku dziļāko līdzjūtību viņa ģimenei un visiem, kas atbalstīja un pārstāvēja Borisa Ņemcova demokrātijas centienus,” piebilda Ilvess. Grībauskaite paziņojusi, ka “Ņemcova noslepkavošana parāda, ka Krievija ieslīd pret saviem cilvēkiem vērsta terora tumsā”.

Putins sola izmeklēt slepkavību

Krievijas opozīcijas pārstāvji uzskata, ka Ņemcova slepkavība ir saistīta ar viņa atklāto kritiku pret prezidentu Vladimiru Putinu un īpaši Maskavas politiku Ukrainā. “Borisa Ņemcova slepkavība ir karš, kas ir atnācis pie mums – acīmredzami un rupji. Viņš bija tā pretinieks un centās apturēt ukraiņu un krievu bojāeju, kas kļuvuši par upuri ciniskai militāristiskai propagandai. Par to viņu neieredzēja, tāpat kā visus kara pretiniekus, kas uzdrošinājās lietas saukt savos vārdos – aneksija, agresija, brāļu karš,” paziņojis opozīcijas politiķis Grigorijs Javlinskis. “Politiski atbildīga par šo slepkavību ir vara kopumā un prezidents Putins personīgi – tie, kuri sāka, turpina karu un veic propagandas naida kampaņu tā atbalstam.” Opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs paudis neizpratni, kā Ņemcova slepkavība bijusi iespējama, jo pirms svētdien plānotā pretkrīzes gājiena drošības dienesti noteikti viņu novērojuši. Krievijas nacionālistu apvienības “Russkije” līderis Dmitrijs Djomuškins noraidījis versiju par galēji labējo radikāļu saistību ar opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavību. “Es absolūti noraidu jebkādu nacionālistu līdzdalību šajos notikumos. Nacionālisti, lai arī ir ideoloģiskie liberāļu oponenti, nekaro ar viņiem ielās,” paziņoja Djomuškins. Avots tiesībsargājošās iestādēs iepriekš aģentūrai “Interfax” pavēstīja, ka tiek izskatīta versija par ultraradikālo nacionālistu saistību ar slepkavību. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka tikšot “darīts viss, lai zemiskās un ciniskās slepkavības organizatori un izpildītāji saņemtu pelnīto sodu”, teikts līdzjūtības telegrammā Kremļa tīmekļa vietnē. Kremlis šobrīd nekomentē, vai Putins piedalīsies Ņemcova bērēs. Opozicionāra Ņemcova slepkavība nenodarīs kaitējumu Kremļa reputācijai, paziņojis Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Pēc viņa teiktā, šai “briesmīgajai slepkavībai ir visas pasūtījuma slepkavības pazīmes, un tas izskatās pēc lielas provokācijas”. Analītiķi atzīmē, ka nevienā no virknes politisko slepkavību, kas notikušas Putina valdīšanas gados, nav atklāti to rīkotāji, ja nu vienīgi daži izpildītāji.

Pasaules līderi nosoda slepkavību

ASV prezidents Baraks Obama nosodījis “brutālo un zemisko” Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību Maskavas centrā un aicinājis Krievijas valdību veikt pienācīgu, objektīvu un caurskatāmu viņa slepkavības apstākļu izmeklēšanu un nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti tiesas priekšā, teikts Obamas paziņojumā. “Es apbrīnoju Ņemcova drosmīgo apņēmību cīnīties ar korupciju Krievijā un novērtēju viņa vēlmi dalīties ar saviem tiešajiem viedokļiem, kad mēs tikāmies Maskavā 2009. gadā,” piebilda Obama. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka ir šokēts un apbēdināts par Ņemcova nāvi. “Viņš veltīja savu dzīvi demokrātiskākai, plaukstošākai, atvērtākai Krievijai,” teikts Kerija paziņojumā. “Viņš centās reformēt un atvērt Krieviju un dot krievu tautai lielāku teikšanu savas valsts dzīvē. Viņa iztrūkums būs ļoti dziļi jūtams Krievijā un pasaulē.” Francijas prezidents Fransuā Olands nosodījis Ņemcova – drosmīga un nenogurstoša demokrātijas aizstāvja, apņēmīga cīnītāja pret korupciju – “naidpilno slepkavību”.

Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paudusi sašutumu par Ņemcova slepkavību, aicinot veikt “pilnu, ātru un caurredzamu izmeklēšanu”. Ņemcovs “bija stingrs modernas, plaukstošas un demokrātiskas, pasaulei atvērtas Krievijas atbalstītājs”, teica Mogerīni. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi šoku par zemisko slepkavību un aicinājusi Putinu nodrošināt, lai slepkavība tiek izmeklēta un vainīgie saukti tiesas priekšā. “Kanclere augstu vērtē bijušā vicepremjera drosmi, kurš atkārtoti izteica kritiku par valdības politiku,” pavēstīja Merkeles pārstāvis.

Ņemcovs gatavojās publiskot pierādījumus par Krievijas bruņoto spēku piedalīšanos konfliktā Donbasā, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. “Kāds no tā ļoti baidījās, tāpēc viņu nogalināja,” sacīja Porošenko. Pēc viņa teiktā, Ņemcovs bija liels Ukrainas draugs un liels Krievijas patriots, kurš cīņā par brīvību un demokrātiju bija gatavs atdot savu dzīvību,” teica Porošenko.

Latvijas amatpersonu reakcija

Valsts prezidents Andris Bērziņš cer, ka atbildīgās izmeklēšanas iestādes Krievijā darīs visu, lai tiktu atrasti un sodīti patiesie vainīgie, kas veikuši šo smago noziegumu, informēja prezidenta preses sekretāre. Valsts prezidents izteicis visdziļāko līdzjūtību Ņemcova tuviniekiem. Līdzjūtību Krievijas opozicionāra tuviniekiem izteicis arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Noslepkavotā opozicionāra Ņemcova mērķis bija demokrātiskāka, tiesiskāka un cilvēcīgāka vara un tiesības visiem Krievijas iedzīvotājiem, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Politiķa slepkavība Maskavas centrā ir mēģinājums iebiedēt tos, kuri cīnās par savām cilvēktiesībām un savas valsts nākotni un protestē pret karadarbību Ukrainā. “Lai arī Borisa Ņemcova balss tika varmācīgi apklusināta, tā ir pamodinājusi daudzus, un viņa iesāktajam darbam ir turpinātāji,” uzsver Mūrniece.

Ņemcova slepkavība ir milzīgs zaudējums Krievijas demokrātijai, uzskata Ministru prezidente Straujuma. Ministru prezidentes preses sekretāre informēja, ka premjerministre nosoda šo vardarbības aktu, kas veikts Maskavas centrā. Ministru prezidente norāda, ka ir nogalināts viens no Krievijas spilgtākajiem opozīcijas līderiem, viens no ilggadējākajiem demokrātijas vērtību aizstāvjiem. Viņa uzsvēra, ka Krievijas demokrātisko garu nedrīkst iznīdēt. Straujuma pauda cerību, ka tiks veikta visaptveroša un objektīva izmeklēšana.

Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavība ir apliecinājums tam vājprātam, kas valda Krievijā, tviterī paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš arī norādījis, ka ir “vāra cerība uz objektīvu izmeklēšanu”.

Cilvēki viņam ticēja

Viņš teica taisnību

Atklātais, godīgais un harismātiskais Boriss Ņemcovs, kurš dažas stundas pirms slepkavības intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” nosodīja prezidenta Putina “trako, agresīvo” politiku, bija viens no retajiem Krievijas politiķiem, kas spēja aizraut cilvēkus ar savu pārliecību un kam cilvēki ticēja. “Fakts, ka opozīcijas līderis var tikt nošauts netālu no Kremļa sienām, nav aptverams. Te var būt tikai viena versija: viņš tika nošauts, jo teica taisnību,” paziņojis viens no opozīcijas aktīvistiem, bijušais Krievijas premjerministrs Mihails Kasjanovs. Ņemcovs veidoja strauju politisku karjeru pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad pabija Krievijas premjerministra pirmā vietnieka amatā un tika uzskatīts par Borisa Jeļcina iespējamo pēcteci prezidenta amatā. Sākotnēji Ņemcovs atbalstīja Vladimiru Putinu prezidenta postenī, taču vīlās viņa autoritārajā valdīšanā un kļuva par Kremļa politikas asu kritiķi, nosodot karu Čečenijā un vēlāk Krievijas agresiju Ukrainā. Intervijā žurnāla “Forbes” februāra numurā Ņemcovs raksturojis Putinu kā “paranojas apsēstu cilvēku, kas gatavojas lielam karam”. Ņemcovs aktīvi darbojās Krievijas opozīcijas koordinācijas padomē, un vakar viņam vajadzēja piedalīties opozīcijas demonstrācijā, kas pēc viņa slepkavības kļuva par piemiņas pasākumu ļaundaru nogalinātajam politiķim, fiziķim, vides aizstāvim un četru bērnu tēvam.

Ierēdņi sabotē reformas

Ņemcovs dzimis 1959. gadā Sočos būvinženiera un ārstes ģimenē. Beidzis vidusskolu ar zelta medaļu un studējis radiofiziku Gorkijas (tagad – Ņižņijnovgoroda) universitātē, 1985. gadā kļuvis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, specializējoties plazmas fizikā un astrofizikā. Līdz 1989. gadam strādājis Gorkijas Radiofizikas pētniecības institūtā. 1990. gadā ievēlēts par Krievijas Federācijas Augstākās Padomes deputātu, darbojies AP Bruņoto spēku komitejā. 1991. gada vēlēšanās bijis Krievijas prezidenta kandidāta Borisa Jeļcina uzticības persona Ņižņijnovgorodas apgabalā. 1991. gada augusta puča laikā Ņemcovs atbalstīja Krievijas likumīgo valdību un piedalījās tās mītnes aizstāvēšanā Maskavā. Pēc puča izgāšanās viņš tika iecelts par Krievijas prezidenta pārstāvi Ņižņijnovgorodas apgabalā un vēlāk apstiprināts par gubernatoru. Ņemcovs bija izglītots un izskatīgs, veikli runāja angliski un spēja piesaistīt ārzemju ieguldījumus Ņižņijnovgorodas apgabalam, kur bija daudz mašīnbūves rūpnīcu. Lai izstrādātu tālejošu saimniecisko reformu plānu, Ņemcovs 1992. gadā uzaicināja liberālo ekonomistu Grigoriju Javlinski. Ievēlēts par Federācijas padomes deputātu no Ņižņijnovgorodas apgabala, Ņemcovs iestājās pret karadarbību Čečenijā, vācot parakstus par federālā karaspēka izvešanu no Čečenijas. 1997. gadā Ņemcovs tika iecelts par Krievijas premjerministra pirmo vietnieku un pārcēlās uz Maskavu. Tūlīt pēc iecelšanas vicepremjera amatā viņš paziņoja par nodomu pārsēdināt visus valsts ierēdņus pašmājās ražotos automobiļos, kas tika ironiski uzņemts varas aprindās. 1997. gada aprīlī Ņemcovs tika iecelts par enerģētikas ministru. 1998. gada augustā, kad toreizējais premjerministrs Sergejs Kirijenko pasludināja Krievijas valdības maksātnespēju, Ņemcovs atkāpās no amata. Par saviem draugiem un politiskajiem domubiedriem Ņemcovs uzskatīja Jegoru Gaidaru un Anatoliju Čubaisu, taču viņu ierosinātās straujās ekonomiskās reformas sabotēja dažādu līmeņu ierēdņi.

1999. gadā viņš tika ievēlēts Krievijas Valsts domē un kļuva par Labējo spēku apvienības (LSA) frakcijas līderi, ierosinot veikt reformas bruņotajos spēkos un rīkot referendumu par īpašumtiesībām uz zemi. 2003. gada vēlēšanās Ņemcova, Anatolija Čubaisa un Irinas Hakamadas vadītā LSA nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru iekļūšanai Valsts domē. Vairākus gadus darbojies naftas nozarē un bijis Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Juščenko padomnieks ieguldījumu piesaistē, 2013. gada septembrī Ņemcovs tika ievēlēts Jaroslavļas apgabala domē no Tautas brīvības partijas saraksta. Ņemcovs atmaskojis koruptīvos darījumus Soču olimpisko spēļu rīkošanā. Asā un nepiekāpīgā rakstura dēļ vairākkārt kritizējis sabiedrotos opozīcijā, nodēvējot viņus par “kāmjiem” un “bailīgiem pingvīniem”, taču kopīgā mērķa labad pēc tam mēģinājis rast sapratni. Lai gan Ņemcovs pēdējos gados nav bijis priekšplānā Krievijas politiskajā dzīvē, kur toni nosaka Kremlis un tā kontrolētie plašsaziņas līdzekļi, sabiedriskās domās aptaujās viņš vairākkārt atzīts par uzticamāko opozīcijas politiķi.

Viņš mīlēja dzīvi

Enerģiskais un atlētiskais Ņemcovs nodevās tādiem ekstremāliem sporta veidiem kā sērfošana ar vējdēli un pūķi, nereti bija Borisa Jeļcina partneris tenisā. Ņemcova sieva ir Raisa Ahmetova. Šajā laulībā piedzimusi meita Žanna. Ņemcovam ir divi bērni – dēls Antons (dzimis 1995. gadā) un meita Dina (dz. 2002. gadā), kuru māte ir žurnāliste Jekaterina Odincova, ar kuru viņš iepazinās Ņižņijnovgorodā. Vēlāk Odincova pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja televīzijā. Vēl Ņemcovam ir meita Sofija (dz. 2004. gadā), kuras māte ir Irina Koroļova, kura savulaik bija sekretāre Krievijas prezidenta administrācijā. Kā pirms vairākiem gadiem izteicies pats Ņemcovs, viņš nedzīvo kopā ar sievu Raisu, taču šķirties netaisoties. Viņa draugs žurnālists Igors Svinarenko atzīmējis, ka 2009. gadā Ņemcova 50 gadu jubilejā klāt esot bijušas visas viņa bijušās civilsievas un visi viņa bērni. Kā raksta izdevums “Life News”, 2012. gada Ziemassvētku brīvdienas viņš pavadījis Dubaijā kopā ar Anastasiju Ogņevu, ar kuru, pēc Ņemcova vārdiem, viņš satiekoties jau trīs gadus.

Atentāta brīdī Maskavā Ņemcovs bija kopā ar 23 gadus veco Ukrainas modeli Annu Duricku, kura uzbrukumā nav cietusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Igaunijas prezidents Tomass Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite asi nosodījuši Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavību. Bērziņš savu nostāju paudīs pēc 3 mēnešiem.

  2. Ņemcovs zem zemes. Kremlis turpina savu darbu ierastā režīmā. Turpmāk Krievijā būs par vienu izglītotu un spēcīgu oponentu mazāk. Tāda ir mūsdienu Krievija ar savām vērtībām un vārda brīvību.

  3. Kad palasa mūsu amatpersonu, ekspertu un tml vērtējumus par šo traģisko gadījumu, tad tā vien šķiet ka tieši viņi paši ir šīs slepkavības organizatori, vai vismaz līdzjutēji tās organizēšanā. Dīvaini jebkurā gadījumā. Vai varbūt vienkārši prāta aptumsums, vājprāts.

  4. DAUNISMA SINDROMS Atbildēt

    Vai tik tiesham redakstori ir saslimushi ar RUSAFOBIJU,un vainigos redz tikai KREMLI ???
    A kaapeec jums neliekas,ka sho NJEMCOVU noshava ASV specdienesti,lai IZPROVOCEETU PUTINU ????

  5. Sandris Grasis (39g.)pan.''Rūja''... Atbildēt

    Kāpēc Putins pasūtīja Ņemcova slepkavību? Jo savulaik neizdevās atentāts pret pašu Putinu…

    • Uzmanīgi būs sekojuši cilvēkiem cauri Maskavai. Kad tie uzgāja uz tilta, būs tikusi dota komanda šaut.

  6. putin izmekleeja arii zemudenes krusk bojaaeju. neko jau patiesi neatrada

Apšaude Somijā: nogalināta pilsētas domes priekšsēdētāja un divas žurnālistesSomijas dienvidaustrumu pilsētā Imatrā pie restorāna naktī uz svētdienu nošautās trīs sievietes ir pilsētas domes priekšsēdētāja un divas vietējā laikraksta žurnālistes, paziņojusi policijas pārstāve.
Draugiem Facebook Twitter Google+