Sociālais dienests: Mirušais Ventspils puisēns ģimenē bija ļoti gaidīts 1
Bērns, kurš Ventspilī guva smagus savainojumus un vēlāk slimnīcā Rīgā mira, ģimenē ir bijis ļoti gaidīts, aģentūrai LETA apgalvoja Ventspils pilsētas Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe.
“Mamma bērniņu ļoti gaidīja. Ģimene par bērniņu rūpējās,” sacīja Kaņepe, atzīstot, ka notikušais rada vairāk jautājumu, nekā uz tiem pašlaik var saņemt atbildes. Šī ģimene ir bijusi sociālā dienesta redzeslokā, taču nav bijis nekādu signālu, kas liecinātu par iespējamu vardarbību ģimenē.
Ģimene periodiski apsekota dzīvesvietā. Tā vairākkārt mainījusi dzīvesvietu un sadzīves apstākļi dzīvokļos bijuši dažādi – pārsvarā labi, bet ģimenes pēdējā dzīvesvietā gan tie varējuši būt labāki, atzina Kaņepe. Tāpat sociālais darbinieks uzturējis kontaktu ar ģimenes ārstu – gan pašreizējo, gan iepriekšējo. Tas darīts, lai pārliecinātos, vai bērns saņem nepieciešamās potes un tiek vests uz veselības pārbaudēm.Līdz traģiskajam gadījumam ne no ģimenes ārsta puses, ne no kādiem citiem avotiem nav saņemts neviens signāls, kas varētu liecināt par iespējamu vardarbību pret bērnu, uzsvēra Kaņepe.
Bērna māte pēc notikušā regulāri – katru dienu – komunicē ar sociālo dienestu. “Mamma nāk katru dienu. Sociālais darbinieks viņai pašlaik ir vistuvākā atbalsta persona. Sieviete, protams, ir emocionāli sagrauta,” atzina Kaņepe. Sievietei piedāvāta arī psihologa konsultācija. Viņa lūgusi atbalstu daļējai bēru izdevumu segšanai, un šāds atbalsts ģimenei tiks sniegts.
Policija pagaidām nesniedz jaunu informāciju par lietas izmeklēšanas gaitu. Tiek veiktas ekspertīzes bērna nāves cēloņa noskaidrošanai, kā arī miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai – to rezultāti būs zināmi pēc mēneša, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Signe Šteinberga.
Kriminālprocess, kas tika ierosināts pēc Krimināllikuma 13.nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību”, pagaidām nav pārkvalificēts. Šteinberga norādīja, ka nevar apstiprināt bērna tēva teikto, ka mātes radinieks, kurš zēnu pieskatīja, esot pazudis. Jau ziņots, ka bērna mātei un viņas radiniekam, kurš zēnu pieskatīja, kriminālprocesā noteikts liecinieku statuss. Vaicāta, vai tiks izvērtēta arī ģimenes ārstes iespējamā atbildībā, policijas pārstāve norādīja: “Protams, tiks vērtēti visi apstākļi.”
Lietas izmeklēšanu no Ventspils iecirkņa kolēģiem pārņēmuši VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki.
Kā ziņots, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem nav izdevies glābt gadu un trīs mēnešus vecā bērna dzīvību, kuru ar smagiem miesas bojājumiem no Ventspils nogādāja Rīgā.
27.oktobrī ap plkst.11 policija saņēma informāciju, ka slimnīcā smagā stāvoklī nogādāts gadu vecs bērns. Saskaņā ar sākotnējo informāciju traumas bērns esot guvis, izkrītot no bērnu gultiņas. Tomēr, ņemot vērā bērna smago veselības stāvokli, policijā pieņemts lēmums sākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu precīzus notikušā apstākļus.
Kā vēstīja LTV, bērns, iespējams, iepriekš cietis no vardarbības un šī informācija bijusi arī ģimenes ārstei. Dienu pirms bērna nogādāšanas no Ventspils uz slimnīcu Rīgā pie viņa bija izsaukta ģimenes ārste, jo bērnam bija temperatūra. Viņa redzējusi to, ka bērnam ir zilumi, tomēr ārste skaidro, ka viņai pietrūka laika, lai par to paziņotu. Ģimenes ārste savu neziņošanu skaidroja ar to, ka bijis daudz pacientu un maz laika.
Nākamajā dienā bērnu bezsamaņā nogādāja slimnīcā, un vēl pēc trim dienām viņš nomira.
Ventspilī datortomogrāfa izmeklējumi atklāja bērnam izteiktu smadzeņu tūsku, tāpēc ārsti pieņēma lēmumu puisīti pārvest uz Rīgu. Tobrīd viņa dzīvības glābšana bija svarīgāka par zilumu izcelsmi. Taču īpašas analīzes apliecināja, ka organisms ar šiem asinsizplūduniem un sasitumiem cīnās regulāri, tāpēc ārsti ziņoja policijai par vardarbību.
Bērna mamma bija atsākusi strādāt, un mazo puisēnu pieskatīja mammas pusbrālis. Tēvs apgalvo, ka paši bērnu nekad nav situši. Jautāts, kāpēc uz bērna ķermeņa bijuši zilumi, tēvs raidījumam teica: “Nezinu, raudāja, kad gājām prom uz darbu, bet es domāju, ka viņš pārdzīvo.”
