Uncategorized

Šokolāde – dievu ēdiens, kas palīdz pret depresiju0

Foto – LETA/AFP

Tulkojumā no grieķu valodas šokolāde nozīmē “Dievu ēdiens”. Kakao koka noslēpumu atklāja Amerikas tropiskajos lietus mežos. Šā koka pākstīs atklāja pupas, kuras bija iespējams pārvērst šokolādes dzērienā un vēlāk jau šokolādes izstrādājumos.

Pirmie cilvēki, kuri zināja, kā iegūt šokolādi, bija atrodami jau antīkajās Meksikas un Centrālamerikas kultūrās. Šie cilvēki, to starpā arī maiji un acteki, jauca grauzdētas kakao koka pupiņas ar dažādām garšvielām (čilli pipariem, kukurūzas miltiem, u.c.), lai iegūtu pikantu, putojošu dzērienu. Neskatoties, ka dzērienu uzskatīja par īpaši karalisku privilēģiju, maiju sabiedrības klasiskajā periodā to bija nogaršojis gandrīz ikviens, taču senajā acteku sabiedrībā šo svēto dziru lielākoties dzēra tikai valdnieks, priesteri, izcili karotāji un lieltirgotāji. Dzērienam bija liela loma arī šo civilizāciju reliģiskajā dzīvē – priesteri kakao pupiņas pasniedza kā veltījumu dieviem un kakao dzērienu izmantoja svētajās, reliģiskajās ceremonijās.

Kakao koks ir mazs koks, kas aug pasaules tropiskajos reģionos. Kakao no kakao pupiņām tiek atdalīts ar karsēšanu un sadalīšanos. Pākstis nogriež no koka, sakrauj kaudzē un izraudzē, šis process ilgst trīs līdz astoņas dienas. Šī procesa laikā tur iemitinās insekti, grauzēji, mazi dzīvnieki un citas dzīvo organismu sugas, un šajā šokolādes pagatavošanas procesa pirmajā posmā rodas daudz dažādu piesārņojumu. Rūgšanas temperatūra ir tik augsta, ka veicina baktēriju un pelējuma sēņu attīstību(Aspergillus, Penicillinum, Geotrichum spp.).

Zināms, ka liels daudzums no aflatoksīniem, pelējuma sēnēs esoša, vēzi veicinoša viela, var rasties kakao. Aflatoksīni ir mikotoksīni, ko ražo noteiktas Aspergillus sugas, kas attīstās augstā temperatūrā un lielā mitruma daudzumā. Aflatoksīni ir genotoksiskas kancerogēnas vielas, un tās var būt daudzos pārtikas produktos. Attiecībā uz šāda veida vielām nav sliekšņa, zem kura nenovēro kaitīgu ietekmi. Šā iemesla dēļ nevar noteikt pieļaujamu dienas devu. Pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas un ražošanas un glabāšanas metožu uzlabojumi neaizkavē šo pelējumu attīstību un tādējādi neļauj pilnībā novērst aflatoksīnu klātbūtni pārtikā. Pēc raudzēšanas sēklas tiek kaltētas saulē vai speciālās krāsnīs un kad ir gatavas, nosūtītas tālāk.

Pieļaujamo normu bojājumiem, ko šokolādē izraisījuši insekti, grauzēji un cita veida piesārņojums, pārraudzības iestādes ir noteikušas šādi: Šokolādē un šokolādes sviestā, ko izmanto tādu produktu sagatavošanā kā šokolādes tāfelītes, ir pieļaujamas līdz 120 insektu daļas vai 2 spalvas no grauzējiem vienā 235ml glāzē. 4% kakao pupiņu, iespējams, ir insektu saindēti, saredzami vai cieti dzīvnieku izdalījumi nedrīkst pārsniegt 10 mg mārciņā. Kakao pulverī drīkst būt ne vairāk kā 75 insektu daļas 3 ēdamkarotēs pulvera. Daudzi cilvēki, kuri domā, ka viņiem ir alerģija pret šokolādi, patiesībā, ir jūtīgi pret dzīvnieku daļām šokolādē.

2004. gadā ikgadējā Eiropas kardiologu konferencē tika paziņots: 100 g rūgtās šokolādes ar augstu kakao saturu uzlabo pieauguša cilvēka asinsvadu darbību uz vismaz trim stundām, bet 60 g šokolādes diennaktī kavē artēriju sieniņu sašaurināšanos un elastības zudumu.

Depresīvu stāvokļu mazināšanai un pat ārstēšanai šokolādi iesaka vairāku tās sastāvdaļu dēļ. Kādas tās ir, lasi tālāk!

MAGNIJS – uzlabo atmiņu, pretestību stresam un depresijai, stiprina imunitāti. Ja organismā tā nav pietiekami, rodas trauksmes sajūta, stress un pat depresija.

TRIPTOFĀNS – antioksidants, neiromediatora (nervu impulsu vadītājvielas) serotonīna izejviela. Serotonīns relaksē, uzlabo garastāvokli un ietekmē ēstgribas centru, veicinot sātu. Serotonīna izdalīšanos veicina arī ogļhidrātu uzņemšana. Depresīvu stāvokļu gadījumā serotonīna līmenis asinīs pazeminās, un arī tāpēc uzskata, ka šokolāde palīdz.

TEOBROMĪNS– ir tuvs kofeīnam, tas spēj uzbudināt, veicināt asinsriti un kustību aktivitāti, kā arī par «prieka hormonu» dēvētā endorfīna sekrēciju.

FENILALANĪNS – viela, kas rada iemīlēšanās sajūtu (tā rodas smadzenēs, kad cilvēks ir iemīlējies), tāpēc reklāmas sauklis – Dievīga bauda! – attiecībā uz šokolādi nav tukša frāze!

FLAVONOĪDI -ir bioloģiski aktīvo vielu grupa, lieliski antioksidanti, kas cīnās ar novecošanu, pasargā no sirds išēmiskās slimības un aterosklerozes

METILKSANTĪNI – ir kofeīns un tam līdzīgās vielas, kas veicina koncentrēšanos, likvidē nogurumu, aktivizē nervu sistēmu un liek sirdij sarauties gan spēcīgāk, gan ātrāk. Pat ļoti nedaudz kofeīna nodrošina uzmanības saglabāšanos divu stundu garumā.

Kakao eļļā ir organiskās skābes, no tām oleīnskābe pazemina holesterīna līmeni asinīs, bet stearīnskābe to paaugstina (speciālisti uzsver arī tās asinsvadu tīrītājas lomu). Noskaidrots, ka tās pašas bioloģiski aktīvās vielas, kas paplašina asinsvadus, var provocēt smagas, pat diennakti ilgas migrēnas lēkmes, īpaši bērniem.

Noliedzot kariesa risku, īstas šokolādes aizstāvji uzsver kakao eļļas antiseptiskās īpašības un spēju veidot zobu emaljas aizsargkārtu – jāatceras, ka dažādām šokolādes šķirnēm ir piena un citas piedevas. Mediķi iesaka no šokolādes uzmanīties cilvēkiem ar nieru un aknu kaitēm, daļēji tāpēc, ka tā satur organisko skābeņskābi. Šokolādi neieteic arī bērniem līdz sešu gadu vecumam un hipertensijas slimniekiem.

Šokolādes dabiskā izejviela, kura nosaka visas šā produkta vērtīgās īpašības, ir noteiktā veidā apstrādātas kakao pupiņas, kas ir kakao koka augļu sēklas.
Šokolādi gatavo, sajaucot noteiktās attiecībās saberztus kakao pupiņu kodolus (kakao masu), kakao sviestu un cukuru. Pievienojot klāt vēl citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, riekstus, žāvētus augļus u.c., iegūst dažādu veidu šokolādi. Lai palētinātu šokolādi, daļu kakao sviesta ražotāji aizvieto ar augu taukiem, tomēr tas ievērojami pazemina produkta kvalitāti.

Tumšās šokolādes sastāvdaļas ir kakao pupiņu masa (30—70%), kakao sviests, nedaudz cukura un nedaudz emulgatora (lecitīna). Kā garšvielu dažreiz pievieno vaniļas ekstraktu. Noteicošā tumšās šokolādes garšas īpašība ir rūgtums.

Piena šokolāde parasti satur 10—40% kakao masas, kakao sviestu, vājpiena pulveri, cukuru. Daļa kakao sviesta var būt aizvietota ar piena un/vai augu taukiem.

Saistītie raksti

Šokolāde satur:
– vitamīnus (A, B grupas, D, E u.c.);
– bioflavonoīdus (augu izcelsmes polifenola savienojums, kas darbojas kā antioksidanti, spēcina imūnsistēmu un asinsvadu sieniņas);
minerālvielas (kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, varu u.c.);
– olbaltumvielas;
– taukvielas, kas satur lecitīnus un mononepiesatināto taukskābi, oleīnskābi, kura var palielināt «labā» holesterīna daudzumu asinīs;
– ogļhidrātus un citas vielas.

Alerģijas pret šokolādi kā tādas nav, bet gan pret kādu no tās piedevām : soja, piena pulveris, dažādi augļu un riekstu pildījumi, kuros izmanto emulgatorus , konservantus, aromatizētājus, u.c.

Materiālu sagatavoja Ligita Berzinska, uztura speciāliste

LA.lv