Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. marts, 2013
Drukāt

Sola eiro ieviešanas izdevumus neiekļaut cenās

Foto - LETAFoto - LETA

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās, tādējādi patērētāju maciņi pārejas dēļ plānāki nekļūs.

 

Lai pāreja uz eiro lieki nesadārdzinātos, uzņēmumiem jau laikus jādomā par veicamajiem darbiem, piemēram, IT sistēmu pielāgošanu, jo pēdējā brīdī par pakalpojumu nāksies maksāt dārgāk, – šāda atziņa izskanēja biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par gatavošanos eiro. Tiek prognozēts, ka, tuvojoties pārejas dienai, cilvēki tukšos krājkasītes un krājumus “zeķēs”, tādējādi kāps tirdzniecības apgrozījums, bet banku filiālēs būs apmeklētāju pieplūdums.

Diskusijā piedalījās “SEB bankas” eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga, Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, “Neste Latvija” mazumtirdzniecības vadītājs, valdes loceklis Armands Beiziķis, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, “TietoLatvia” valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers, apģērbu mazumtirgotāja “Viastor” valdes loceklis Andrejs Paupers un “Maxima Latvija” finanšu direktors Konstantins Žuks.

Kādi ir tālākie soļi virzībā uz eiro ieviešanu? Kādus vēl normatīvus plānots pieņemt tuvākajā laikā?

D.Kalsone: Līdz maija beigām Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka sagatavos konverģences ziņojumus. Paredzams, ka šo iestāžu rekomendācija Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei jeb ECOFIN būs pozitīva,un tā tālāk pieņems politiskos lēmumus. Būs diskusija arī Eiropas Parlamentā. Gaidāms, ka gala lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai būs no 10.jūlija līdz 15.jūlijam.

Satiksmes ministrija gatavo noteikumus par 302 pasta pakalpojumu sniegšanas vietām, kur iedzīvotāji varēs apmainīt skaidro naudu un kas atradīsies teritorijās, kur nav komercbanku filiāles. Ekonomikas ministrija gatavo noteikumus par cenu atspoguļošanas kārtību laikā, kad paralēli jārāda lats un eiro. Valsts ieņēmumu dienests atjauno noteikumus par kases aparātiem un čekiem, nosakot prasības maksājumu čekiem, kad parādās papildu rinda par darījuma kopsummu latos un eiro. Bija daudz diskusiju ar asociācijām un nevalstiskajām organizācijām, apzinot nepieciešamos izņēmumus. Izņēmumi attieksies uz tiem kases aparātiem, kurus nevar pārprogrammēt. Šie kases aparāti nebūs jāmaina.Tas ir svarīgi mazajiem tirgotājiem, kas lieto kases aparātus, kur nevar veikt papildu programmēšanu.

Par kases aparātu noteikumiem vēl plānota diskusija ar nozares asociācijām, uzņēmumiem, lai saprastu, vai tehniski viss precīzi identificēts. Šie noteikumi varētu būt gatavi pavasara beigās. Ekonomikas ministrijas kompetencē esošo noteikumu par cenu atspoguļošanu izstrāde varētu būt mēneša jautājums. Iestrādes jau bija darba grupās, kur diskutējām ar uzņēmumu asociācijām par šiem jautājumiem, piemēram, par to, kā degvielas tirgotājiem atspoguļot cenas.

Kā uzņēmumi gatavojas eiro ieviešanai? Cik daudz tas izmaksās?

K.Žuks: “Maxima” sāka gatavoties jau no pagājušā gada septembra. Analizējam igauņu kolēģu pieredzi, jo izmantojam vienu un to pašu uzskaites sistēmu, arī kases sistēma ir vienāda, tādējādi varam viņu iestrādes pielietot šeit. Saprast darba apjomu mums palīdzēja detalizēti sagatavota dokumentācija par to, kādi aspekti tika skarti, ko eiro ieviešana varēja ietekmēt. Iepazināmies ar igauņu pieredzi un meklējām atšķirības ar mums, jo Igaunijā ir divreiz mazāk “Maximas” veikalu nekā Latvijā un arī biznesa sfēras nedaudz atšķiras, mums Latvijā ir nedaudz vairāk pakalpojumu.

Patlaban pārejas uz eiro izmaksas tiek lēstas ap 100 000 latu, bet summa visu laiku tiek precizēta, jo atsevišķu iekārtu iepirkums vēl nav sākts un cenas mēdz mainīties. Viena no dārgākajām pozīcijām mēdz būt banknošu pārbaudes iekārtas, jo viltotu eiro banknošu kvalitāte mēdz būt diezgan laba. Kriminālpolicija iepazīstināja ar to, kā izskatās viltotas banknotes. Tā varētu būt problēma, pieņemot šo naudu kasē. Kasieriem parādīsies jauna valūta, ar kuru tie nav strādājuši līdz šim, tāpēc iespējamas kļūdas.

I.Krole-Šeninga: “SEB banka” gatavošanos sāka pērn septembrī. Eiro projekts ir diezgan apjomīgs, ietver 18 apakšprojektus, ir iesaistīti apmēram 140 darbinieki. Braucām uz Igauniju, skatījāmies viņu pieredzi. Mūsu sistēmas ir atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem. Izmaksas tiek lēstas apmēram pieci miljoni latu, lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu.

A.Paupers: Esmu jau vienreiz šim procesam gājis cauri Igaunijā, tāpēc par Latviju vispār vēl nesaspringstam. Zinot valdības, Finanšu ministrijas un atbildīgo iestāžu mentalitāti, protams, pārsteigumus vienmēr nākas gaidīt. Mūsu uzņēmuma Baltijas štābs ir Rīgā, un pāreju uz eiro Igaunijā veicām no Latvijas, te tika formētas cenas. Mums ir svarīgi, ka cenas ir 9.99 vai 99.99. Kad cenas parādījās abās valūtās, tad kronu cenu upurējām par labu apaļai eiro cenai.

Kad Igaunija pārgāja uz eiro, mums Baltijā kopā bija kādi 30 veikali. Ar pāreju tika galā menedžments no Latvijas. Visus ar pāreju saistītos pienākumus izdarījām darba laikā, vakaros neviens nesēdēja. Esmu valdes loceklis Igaunijā, man nebija nepieciešami papildu komandējumi uz kaimiņvalsti. Igaunijā ir tikai viens cilvēks, kas nestāv pie kases, un kopā sešos veikalos mums pāreja pagāja bez satraukumiem. Tomēr jāņem vērā, ka igauņi ir citādāki nekā mēs. Lai arī sakām, ka igauņi ir lēni, lēni, tomēr pēc pieredzes varu teikt, ka veikalu celtniecības vai remontdarbu gadījumā igauņi trīs dienas pirms darbu nodošanas aicina braukt pēc atslēgām, kamēr Latvijā vēl trīs nedēļas pēc veikala atvēršanas kāds pa naktīm vēl kaut ko krāso un ķepinās. Igaunijā ar pāreju viss noritēja laicīgi.

Jautājumā par kases aparātiem baida, lai Finanšu ministrija nepieņemtu vēl kādus noteikumus, kā uzskaitīt latus un eiro, un lai nebūtu papildu slogs.

Cik izmaksāja pāreja uz eiro?

A.Paupers: Mums nebija jāpieņem darbā neviens papildu cilvēks. Štata darbinieki, kas no Rīgas menedžē visu Baltijas tirdzniecību, tika ar visu galā savā darba laikā, noformēja cenas. Bija kādas uzlīmes papildu jāiegādājas. Izmaksas – kādi pāris tūkstoši. Arī IT programmēšana neprasīja neko daudz. Latvijā pagaidām vēl nesaspringstu un neko nedomāju, jo gribu redzēt noteikumus par dubulto cenu atspoguļošanu.

A.Beiziķis: “Neste” gatavošanos pārejai uz eiro sāka pagājušā gada nogalē, sākām runāt ar kolēģiem Igaunijā. Balstoties uz viņu aktivitāšu plānu, veicam arī savas darbības, jo lielākoties sistēmas un aparāti degvielas uzpildes stacijās ir tie paši. Lielākais darbs būs kases sistēmu pārprogrammēšana un pielāgošana, lai var norādīt cenas arī eiro. Degvielas uzpildes stacijās darbs rit bez pārtraukumiem, tāpēc būs svarīga nakts no 31.decembra uz 1.janvāri. Pārejas naktī ap pusnakti varētu būt 15 vai 20 minūtes, kad aparāti nestrādās un notiks pārslēgšanās. Tāpat notika pērnvasar, kad tika mainīta pievienotās vērtības nodokļa likme – 15 minūtes pirms pusnakts aparāti noslēdzās, desmit minūtes pēc pusnakts sāka strādāt. Sistēma visu izdarīja pati, arī tagad process notiks automātiski.

Gaidām galīgās prasības par kases aprātiem.

Mūsu mērķis ir līdz ar eiro projektu sagatavoties arī 2015.gadam, kad būs jaunas prasības kases aparātiem. Ar vienu projektu gribam nošaut divus zaķus.

Kopējās eiro ieviešanas izmaksas pagaidām vēl grūti pateikt, tās varētu būt ap 30 000 latu, ja nevajadzēs pirkt nekādas iekārtas un izmaksas būs tikai programmēšanas darbiem. Ja būs jāmaina kādas iekārtas, tad pāreja maksās daudz dārgāk.

Vai IT nozarei pietiks resursu un prasmju pārejai uz eiro? Pieprasījums pēc pakalpojumiem noteikti sāk augt.

E.Gengers: Pīķa veidošanās atkarīga no klientiem. Nebūs tik traki, ja vien visi nenogaidīs līdz pēdējam brīdim. Patlaban jau uzņēmumi sāk domāt par pāreju no latiem uz eiro. Lielākie Latvijas uzņēmumi rīkojas kā pēc grāmatas un dara visu sistemātiski – jautājums tiek skatīts valdēs, tiek prasīti plāni IT direktoriem, par finansēm atbildīgajiem, jo finansēs ir vislielākā ķēpa – visas uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas, algu norēķini un dažādas norēķinu sistēmas. Telekomunikācijas, elektroenerģija, gāze, ūdens – ikvienā vietā, kur saņemat rēķinu, nauda parādās. Tas pats attiecas uz tā saucamo distribūciju, mazumtirdzniecību, veikaliem.

“Tieto” nepārstāv maza un ļoti vidēja līmeņa uzņēmumu segmentu, tāpēc nezinu, kas notiek ar tiem, par tiem ir nedaudz bail, jo šajos uzņēmumos parasti nav atsevišķu cilvēku šīm funkcijām. Lielajām organizācijām ir lielas IT struktūras, tām ir atbildīga plānošana, jau laikus tiek aicināti pakalpojumu sniedzēji, un viss notiek. Neziņas avots ir mazie uzņēmumi – vai tie nepamodīsies pašā pēdējā brīdī, jo tad būs pīķis.

I.Krole-Šeninga: Bankā sākumā apzinājām veicamo darbu apjomu. Lielākās izmaiņas būs sistēmās, tāpēc uzdevumi bija apzināt, kas mainīsies sistēmās, satikties ar sadarbības partneriem, kas nodrošina sistēmas, vienoties par veicamo darbu grafiku un virzību uz priekšu, neatstājot darbus uz pēdējo momentu, jo izmaiņas ir lielas.

Ja vairumam uzņēmumu pāreja uz eiro nozīmē papildu izmaksas, tad IT uzņēmumiem tas ir pļaujas laiks. Vai IT pakalpojumu cenas augušas?

A.Beiziķis: “Neste” to nejūt.

E.Gengers: Cenu celt nebūtu prātīgi, jo tā var ļoti ātri pazaudēt klientu. Turklāt mēs strādājam nevis masu tirgū, bet augšējā daļā. Protams, apjoms mums pieaugs, bet likmes nē. Pakalpojumu sniedzējiem rentabilitāte aug, ja uzlabojas nodarbinātība, ja neviens nesēž bez darba. Vienības cenu noteikti nepaaugstinām. Otra lieta – ļoti liela daļa ir fiksētas izmaksas, proti, klients nevēlas katru mēnesi saņemt rēķinu par konkrētajā mēnesī izdarīto, tāpēc vienojamies par cenu. Par darījuma cenu notiek tirgošanās. Klientiem ir izvēles iespējas – jo ātrāk sāk par to domāt, jo ir labāka izvēle. Vēlāk jau vairs izvēles nebūs, tad būs jāpērk pakalpojums par tik, cik par to prasīs.

Vai pieļaujat, ka pakalpojumi kļūs dārgāki?

E.Gengers: Decembrī noteikti pakalpojumi būs dārgāki, septembrī arī.

Kādu rēķināt apjoma pieaugumu?

E.Gengers: Ļoti grūti spriest, jo mums ir arī daudz citu faktoru, kur palielinās pieprasījums, veidojas pīķis. Mums kā lielam uzņēmumam varētu būt apmēram 2-3% pieaugums. Kopā esam gandrīz 700 cilvēku, apmēram viena trešdaļa apjoma iet uz Ziemeļeiropu, trešdaļa ir Austrumu centrā un viena trešdaļa uz Latviju – tikai uz to rēķinot, kāpums būtu 10%.

I.Krole-Šeninga: Cenas nav būtiski pieaugušas, jo izstrādātāji ir mūsu sadarbības partneri arī ikdienā. Ja ir kādas īpašas pozīcijas, tad runājam. Mūsu galvenā prasība ir, lai nepieciešamās izmaiņas tiktu ieviestas laikā un lai būtu pārliecība, ka sistēma strādās. Par cenu runājam un skatāmies, galvenais ir funkcionalitāte.

Kur liksiet izmaksas? Vai iekļausiet produktu un pakalpojuma cenā?

I.Krole-Šeninga: Izmaksas nevaram atļauties iekļaut pakalpojuma cenā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai. Pērn dažas pozīcijas pārskatījām, pielīdzinot tirgus situācijai. Skatīsimies, kādus jaunus pakalpojumus varam piedāvāt klientiem, varbūt varam attīstīt citādākus darbības veidus ar klientiem, akcentu likt uz citādākiem segmentiem.

K.Žuks: Tie būs mūsu kārtējie izdevumi. Strādājam brīvā tirgū, un šāda mēroga pasākuma dēļ nevaram atļauties mainīt cenas. Pāreja uz eiro ir papildu izdevumi, bet sasaistes ar cenām noteikti nebūs.

A.Beiziķis: Veidojot šī gada budžetu, ņēmām vērā eiro projektam nepieciešamās investīcijas un kārtējos izdevumus jau esam paredzējuši. Uz degvielas cenām tas neatstās ietekmi.

A.Paupers: Es kā īpašnieks no eiro ieviešanas iegūstu, jo samazināsies tēriņi valūtu konvertācijām. Igaunijā mums pirmajā gadā bija papildu ieņēmumi ap 10 000 eiro (7000 latu) no tā vien, ka samazinājās izdevumi visādiem brīnumiem, un tas taču ir kolosāli. Nevar runāt tikai par to, ka būs izdevumi un ka mānīsim cilvēkus. Uzņēmēji, kuriem ir daudz transakciju, kuri importē un eksportē, būs ieguvēji. Patlaban algas un nodokļi ir jāmaksā latos, darījumi notiek eiro. Protams, bankām zudīs daļa no ienākumiem, ko tā pelnīja uz konvertācijām.

Cik banka zaudēs no latu un eiro konvertācijām?

I.Krole-Šeninga: Igaunijā banka zaudēja ap 5% no ienākumiem, tas ir pietiekami daudz.

Ko darīsiet?

I.Krole-Šeninga: Domāsim citādākas stratēģijas. Klienti iegūs ne tikai no valūtas maiņas, bet arī no pārskaitījumiem. Maksājumu pakalpojumu direktīva noteic, ka visi SEPA [vienotās eiro maksājumu telpas] maksājumi tiks cenoti kā latu maksājumi.

D.Kalsone: Tagad arī Latvijas iedzīvotāji sajutīs, ka eiro maksājumi būs kā latu.

E.Gengers: Savulaik ieviesām šo sistēmu somiem, taču uz mums tā vēl neattiecās. “Tieto” ir eksportētājs, taču algas, nodokļi un vietējie maksājumi jāveic latos. Bankas valūtu nekonvertē par oficiālo kursu. Esam liels klients, mums ir labi darījumi, nesūdzos, bet konvertācijā tik un tā ir jūtama.

A.Paupers: Strādājam Baltijas valstīs no 1998.gada – nācies strādāt ar trim valūtām,un bijušas reizes, kad, lai samaksātu piegādātājam lielāku rēķinu, pat divas reizes nācies pārskaitīt naudu šurpu un turpu. Kopš eiro ieviešanas Igaunijā situācija tur ir vienkāršāka.

Paralēlā cenu atspoguļošana sāksies no 1.oktobra, kas notiks ar cenu zīmēm? No 1.oktobra noteicošais ir lats un no 1.janvāra – eiro. Vai cenu zīmes būs jāmaina janvārī?

D.Kalsone: Cenu zīme nav jāmaina – viena cenu zīme der visu paralēlās atspoguļošanas periodu. Jāņem gan vērā arī mērvienības cena. Līdz eiro dienai cena par mērvienību jārāda latos, tātad kopā trīs cenas – gala cena latos un eiro un mērvienības cena latos. Savukārt pēc eiro ieviešanas dienas mērvienības cena jānorāda eiro, tātad gala cena latos un eiro un mērvienība eiro. Taču priekšlikums ir uzreiz uztaisīt gala cenu latos un eiro un mērvienību latos un eiro, tad cenu zīme nebūs jāmaina. Arī igauņi to ieteikuši.

A.Paupers: Mēs arī tā darījām.

E.Gengers: Ja vēlaties, lai mēs mazāk pelnītu, tad tā noteikti jādara. Bezjēdzīgu ieņēmumu, protams, nav. Bet dažreiz mums gadās, ka klients vai valdība izdomā tādus noteikumus, ka līdz tam dara tā un pēc tam – šitā. Kāda tam jēga? Visi iztērē laiku un par to samaksā.

A.Paupers: Lai nebūtu vēlreiz jaunajā gadā jāmaina cenas, mazumtirdzniecībā apaviem, apģērbiem jau sākumā jāveido “apetīgas” cenas – 9,99 vai 99. Kad Igaunijā gatavojām dubultcenas, “lēcām” uz eiro. Cenas kronās vairs nebija apaļas, kā pierasts, piemēram, 999,99 kronas, bet bija apaļš skaitlis eiro. Cenas kronās mainījās, taču nav tā, ka apaļojām tikai uz augušu. Zinām, cik kura prece maksā un kāda cena cilvēkiem ir “apetīga”. Kaut kas gāja uz leju, lai mēs tiktu pie cilvēkam psiholoģiski vajadzīgiem skaitļiem. Mūsu pieredze liecina, ka tas jādara uzreiz – eiro cena jāveido “apetīga”, kā patērētajam vajag, bet latos tā būs kādu laiku “kroplīga”.

K.Žuks: “Maxima” ievēros visus noteikumus par cenu atspoguļošanu.

Taisīsiet vienu cenu zīmi, lai jaunajā gadā nav jāmaina?

K.Žuks: Pagaidām vēl gala lēmums nav pieņemts. Skatīsimies, lai nav uz cenu zīmēm pārāk daudz informācijas. Ja varēsim iekļaut gan mērvienības cenu latos un eiro, gan gabala cenu latos un eiro un tas saprotami izskatīsies, tad, iespējams, taisīsim šādi.

Patlaban nerādāt cenas divās valūtās?

K.Žuks: Atsevišķām precēm, kas tiek tirgotas visās Baltijas valstīs, ir standarta cenu zīmes, bet tur cenas norādītas nevis pēc oficiālā kursa, bet pielāgotas konkrētam tirgum uzreiz trim valstīm. Piemēram, ir Igaunijas karogs un cena eiro. Droši vien, ka šī cena neatbilst latiem pēc pašreizējā kursa. Tiklīdz būs zināms gala kurss, pēc kura būs jākonvertē cenas, tad visas cenas norādīsim atbilstoši tam. Patlaban tas ir informatīvi.

D.Kalsone: Kurss, par kādu notiks pāreja, ir zināms. Rekomendācija ir sākt atspoguļot paralēlās cenas no gada vidus, taču obligāti tas būs jādara no oktobra. Līdz tam pakalpojumu un tirdzniecības sektoram būs laiks sagatavoties.

Kā rīkosies degvielas tirgotāji?

A.Beiziķis: Uz cenu tablo divas cenas nevar parādīt, tāpēc līdz 31.decembrim uz tablo būs norādīta latu cena, bet no 1.janvāra – eiro cena. Paralēli periodā, kamēr būs jānorāda abas cenas, stacijā uz sūkņa būs norādītas vairākas iespējamās latu cenas un tām pretī eiro cenas. Klientam būs jāskatās, kāda ir cena latos, un viņš atradīs pretī atbilstošo eiro cenu, pēc tam otrādi. Uz paša sūkņa līdz 31.decembrim būs tikai cenas latos un pēc tam eiro. Taču būs izvietots informējošs materiāls, kur varēs redzēt cenas abās valūtās.

A.Paupers: Galvenais, lai nesoda, ka neesat pareizi informējuši.

A.Beiziķis: Ņēmām vērā Igaunijas pieredzi un nosūtījām šo informāciju Finanšu ministrijai. Taču, tiklīdz sistēmas būs gatavas, sāksim čekos atspoguļot gala summu abās valūtās. Plānojam to jau augustā, septembrī.

Finanšu ministrija pieļauj šādu kārtību?

D.Kalsone: Asociācija iesniedza paraugus, kā bija Igaunijā, Ekonomikas ministrija izvērtēja, un tas ir iestrādāts noteikumos, lai nav jāsarežģī pāreja un lai nav jāmaina displeji. Nesamērīgu prasību nav.

Svarīgi, lai cenu atspoguļošana notiek pēc oficiālā lata un eiro maiņas kursa, piemērojot matemātikas principus.

A.Paupers: Igaunijā apaļojām eiro cenas, kā vajag, un kronu cenu pamainījām. Sākām tirgot eiro valūtā jau trīs mēnešus iepriekš.

D.Kalsone: Patērētājs justos labāk, viņam nebūtu vajadzīga apaļā cena eiro, cik vairāk tas, lai cena eiro korelē ar to, kas iepriekš bija latos. Izmaksas un prasības veidotas ir samērīgas. Kases aparātiem, kas jāprogrammē, tas prasīs minūšu darbu.

E.Gengers: Tomēr ir cilvēki, kuri pierakstīs cenas, ar kalkulatoru pārrēķinās un brēks. Klienti pamana apaļošanas kļūdas. Troksnis būs, par to nav jāsatraucas.

D.Kalsone: Igaunijā pāreja bija mierīga un bez stresa. Igaunijas Patērētāju aizsardzības centrs saņēma tikai 57 sūdzības, no kurām tikai astoņas tika skatītas.

Mēs jau tagad atbildam intensīvi uz jautājumiem par pāreju. Protams, būs nesaprašanās, bet aicinām tās divas nedēļas, kad būs paralēli lats un eiro, uz solidaritāti, aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem.

A.Paupers: Mazumtirgotājiem decembrī būs kāds procents apgrozījuma pieauguma. Nevaru pateikt, vai tie būs divi, trīs vai pieci procenti, bet būs cilvēki, kas būs mazāk informēti, kas domās, ka līdz ar eiro iestāsies gals, kas ņems ārā no zeķēm naudu un nāks uz veikalu iegādāties preces, “atprečos” savu naudu.

I.Krole-Šeninga: Bankā arī bija diskusijas par apaļošanu. Runājām ar igauņiem, secinot, ka klientiem izmaiņas vieglāk uztveramas, ja cena ir identiski konvertēta pēc kursa. Bankai varbūt ir sarežģītāk paskaidrot, kāpēc cena ir, piemēram, 15,38, bet klients var paņemt un salīdzināt. Komunikācijas ziņā tas saprotamāk.

Tad jūs precīzi ievērosiet konvertāciju?

I.Krole-Šeninga: Jā.

D.Kalsone: Aktivitāte “Godīgs eiro ieviesējs” paredz divus principus – necelt cenas un matemātikas principu pārrēķināšanā.

A.Paupers: Laicīgi jāpāriet uz “apetīgām” cenām, jo jaunā gadā kaut kādas pozīcijas kļūs dārgākas, un tad klienti brēks. Mēs darīsim tā, ka eiro taisīsim pareizas cenas un latu cenas nomainīsies. Cilvēks trīs mēnešus iepriekš skatās uz latu cenu, viņu tā apmierina, un viņš pērk.

I.Krole-Šeninga: Mums jau šogad ir papildu uzraudzība attiecībā uz cenu maiņu.

A.Paupers: Ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad būs 28,46 centi?

I.Krole-Šeninga: Jā. To būs vieglāk paskaidrot klientiem. Vēlāk varētu būt runa par limitu maiņām, piemēram, kredītkartes limitu, bet tas ir citādāk, tā nav cena.

D.Kalsone: Limiti arī ir jāpārrēķina saskaņā ar matemātikas principu. Tas pats attiecas arī, piemēram, uz neapliekamo minimumu.

A.Paupers: Kā būs ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, policiju, stāvvietām?

J.Blūms: Stāvvietas, kur jāmaksā, piemēram, lats, arī būs izaicinājums, tāpēc Rīgas autostāvvietas pāriet uz bezskaidru naudu. Jo lats būtu viens eiro 42 centi.

D.Kalsone: Visos gadījumos ir paredzēts matemātikas princips un apaļošana iedzīvotājam par labu, izņemot sodus. Ja ir iespēja, ka budžeta robežās resors var minēt kādu apaļāku skaitli, tad tas jāapaļo iedzīvotājiem par labu, izņemot sodus, ko var apaļot uz augšu. Soda gadījumā sanāk, ka situācija ir par labu iedzīvotājiem, kas neizdara pārkāpumu. Sodi ir vienīgais, ko var apaļot uz augšu. Arī igauņiem bija šāda pieredze.

Kādi ir Latvijas Bankas aprēķini, cik daudz skaidru naudu vajadzēs gada beigās apmainīt, kāds būs pieprasījums pēc eiro?

J.Blūms: Esam aprēķinājuši, cik mums kopā būs jāizņem no apgrozības. Pašlaik skaidrās naudas daudzums apgrozībā ir sasniedzis un pārsniedzis pirmskrīzes līmeni un pagājušā gada beigās bija 1,2 miljardi latu. Tas nozīmē, ka būs jāapmaina 59 miljoni banknošu 1,16 miljardu latu vērtībā un 488 miljoni monētu 73 miljonu latu vērtībā.

Mūsu prognozes un Igaunijas pieredze rāda, ka samazināsies skaidrā nauda apgrozībā. Cilvēki mēģinās tērēt uzkrājumus. Runāsim ar bankām, lai šī naudas ātrāk atgrieztos centrālajā bankā. Galvenais ir motivēt cilvēkus arvien vairāk izmantot bezskaidras naudas norēķinus, turēt naudu kontā un norēķināties ar kartēm.

Skaidrās naudas kritums apgrozībā būs, prognozējam, ka samazinājums varētu būt līdz 10% un vairāk. Šis naudas apjoms mums būs jāsavāc, varbūt jau ar oktobri, ja cilvēki sāks iemaksāt skaidro naudu kontos vai sāks to tērēt. Banknošu miljonu skaits nav tik izaicinošs, jo papīra naudu varēsim pie sevis vienkāršāk apstrādāt un pārstrādāt. Ar metāla naudu ir sarežģītāk, piemēram, Igaunijā monētas bija daudz nevērtīgākas. Latvijā cilvēki tomēr varbūt tur monētas krājkasītēs, lai gan, krīzei sākoties, redzējām, ka tika tukšotas krājkasītes un veikalos tika izmantotas īpašās monētas.

Igaunijā centrālā banka saņēma atpakaļ metāla naudu tuvu pie 40%, bet mēs prognozējam, ka saņemsim līdz 75% – tās ir gandrīz 1200 tonnas, kas “jāsagremo”. Šis process, jau sākot ar tirgotājiem, būs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļoti smags. Arī bankas domā par to, vai grīdu kravnesība ir pietiekoša.

Kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, kas vairāk apvieno mazos un vietējos uzņēmumus, braucu pieredzes apmaiņā uz Igauniju. Bija sajūta, ka mazajiem patlaban ir aktuālākas problēmas – pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas, citas lietas, un tie tā īsti varbūt vēl nav iedziļinājušies pārejas uz eiro problemātikā. Tas ir komunikācijas jautājums, bet negribētu, lai attapšanās būtu tikai augustā.

Latvijas Bankai ir divu gadu plāns, nevaram tagad sākt domāt, kur ņemsim eiro banknotes un monētas, tas ir garš process, un tagad jau sākas praktiskā puse. Lielās bankas pāreju apzinās, un process notiek, bet tirgotājiem ir vēl priekšā daudz izaicinājumu. Aicināsim asociāciju pārstāvjus uz tikšanos pārrunāt praktiskos jautājumus, kā notiks priekšpiegādes, kā tie saņems eiro. Motivēsim, lai pēc iespējas samazinātos skaidrā nauda apgrozībā. Jautājums ir arī lielā nomināla banknotes. Ja vienā lauku veikalā ar nedēļas apgrozījumu 100 lati kāds garām braucošs cilvēks ar 500 latu banknoti gribēs nopirkt tikai atsevišķas pārtikas preces, tad jautājums ir, kā šī nauda tiks izdota.

Igaunijā eiro projekts nacionālā līmenī tika uztverts kā kopējs projekts, kas ir jāizdara. Jāsaprot, ka no praktiskā viedokļa ir daudz lietu, ko nevarēs uzrakstīt vadlīnijās, un būs radoši jāpieiet konkrētajā situācijā, sevišķi ārpus lielām pilsētām. Latvijas Bankā varēs latus mainīt mūžīgi, neviens nepaliks bez maiņas naudas – ja kaut kur kādā veikalā pēkšņi būs beigusies nauda, tā būs atkal nākamajā dienā. Tas jāskaidro, lai cilvēkiem neliktos – ja šodien neizdarīšu, viss ir cauri, pasaules gals klāt. Nepaliks neviens bez naudas, bet visu vadlīnijās aprakstīt nevaram.

Ir vairākas lielas lietas – latu, sevišķi metāla naudas, savākšana, eiro priekšpiegādes, kas vispirms būs bankām un no 10.decembra arī tirgotājiem, kā arī skaidrās naudas pieejamība. Tāpēc valsts piešķīrusi Latvijas Pastam līdzekļus, lai lauku reģionos var samainīt naudu. Tad ir vēl citi risināmi jautājumi – par lielo nominālu banknotēm, par nomināliem bankomātos.

Kā darījāt Igaunijā?

A.Paupers: Igaunijā kronas likām vienā vietā. Mums kases galds ir platāks, ir vienkārši uzlikt kaut ko, kur likt kronas. Esam vidējā un dārgajā segmentā, tāpēc mums vienkāršāk. Pagaidām īpaši nesatraucos.

Igauņi redz, un arī mēs redzēsim, ka valstiskā mērogā eiro ieviešanas ieguvums būs tūristu interese. Mēs kļūsim vēl interesantāki tūristiem no Krievijas ,protams, arī Eiropas tūristiem. Parasti pirmo reizi uz Latviju atbraukuši tūristi ir neizpratnē par cenām, ir psiholoģiskā barjera. Cenas ir grūti saprast sevišķi tāpēc, ka lats ir vērtīgāks par eiro un dolāru. Pieredze rāda, ka pēc pārejas uz eiro Igaunijā ir liels pircēju kāpums no Krievijas. Plānojam, ka šiem klientiem kļūsim “apetīgāka” kā valsts, viņiem te ir lētāk un izdevīgāk iepirkties nekā Krievijā, te var braukt un pavadīt laiku.

Kā būs ar bankomātiem gadu mijā? Vai pēc pusnakts varēs izņemt eiro un nebūs pārtraukumu?

I.Krole-Šeninga: Jā, pēc pusnakts jau varēs izņemt eiro. Igaunijā eiro no bankomātiem varēja izņemt 17. vai 18.minūtē pēc pusnakts, plānojam nodrošināt ne sliktāk. Būs nepieciešams pārslēgt sistēmas.

A.Beiziķis: Pirms pusnakts tiek sagatavotas pēdējās atskaites, tiek noslēgta diena un gads, un tad sākas jauna dzīve jaunā valūtā.

J.Blūms: Latvijā ir dažādu ražotāju un dažādu vecumu bankomāti. Dažas minūtes līdz eiro izsniegšanai būs tur, kur bankomātus var pārslēgt tiešsaistē, taču Latvijā tāda iespēja nav visiem bankomātiem. Ir tādi, kur vajadzēs nomainīt kasetes un kur pārslēgšana nenotiks attālināti. Tas būs inkasācijas uzņēmumu uzdevums. Būs nepieciešama zināma koleģialitāte -ja pilsētā netālu ir divi bankomāti, būtu vēlams, lai tai naktī vismaz vienā no tiem ir eiro, kamēr otrs tiek pārslēgts, lai, piemēram, nav abi tukši. Jākooperējas, aizmirstot par zināmiem konkurences elementiem.

Divu valūtu vienlaicīgās apgrozības periods ir vissmagākais gan veikalniekiem, gan bankām, arī iedzīvotājiem, un koleģialitātes princips ir ļoti būtisks. Ir jānoņem barjeras, un pāreja visiem jāpaveic kopā, arī komunikācijas ziņā.

Vai veidosies rindas pie bankomātiem, lai izņemtu eiro?

I.Krole-Šeninga:  Pie bankomātiem diez vai būs rindas, bet banku filiālēs gan. Igaunijā “SEB bankas” filiālēs decembrī bija trīs reizes lielāka klientu plūsma. Klienti vēlējās veikt iemaksas, pārskaitījumus.

A.Paupers: Mums liels pluss ir naudas iemaksas automāti. Bankas “bīda” cilvēkus uz bankomātiem.

I.Krole-Šeninga: Mums ir vairāk skaidras naudas iemaksas automātu, bet vienlaikus mums ir arī vairāk skaidrās naudas apritē nekā igauņiem.

 

Ko vēl mums vajag mācīties no Igaunijas pieredzes?

D.Kalsone: Igauņi jau mums gandrīz visu laiku ir telefona klausules galā. Pagājušogad daudz skatījāmies viņu pieredzi, saprotot labāk periodus, pasta lomu. Padomu bija daudz, tai skaitā arī raiti organizēt iepirkumus. Cenšamies to darīt, bet ir publisko iepirkumu likums. Ieklausāmies igauņu kolēģu padomos. Viņu sajūta ir, ka Igaunijā viss tika izdarīts ļoti labi.

Ir svarīga komunikācija un informācija mazajiem uzņēmumiem, iedzīvotājiem, tāpēc būs bukleti uzņēmējiem, mājsaimniecībām, lai informācija sasniedz katru. Igauņi deva padomus par informācijas sistēmām, komunikāciju.

A.Paupers: Latvijā prasītos, lai izpratne būtu atsevišķiem politiķiem. Es kā uzņēmējs gribētu dzirdēt argumentus, kāpēc jāpaliek pie lata. Tā ir tukša muldēšana. Es labprāt par to pastrīdētos, man viss ir skaidrs. Saprotu, ka cilvēkiem nav skaidrs, jo viņi nekad nav pelnījuši naudu ar savu biznesu. Bizness ir risks.

J.Blūms: Igauņi mums ir tuvākie kaimiņi, kas visnesenāk ieviesa eiro un kam pāreja vēl ir atmiņā. Viņi pat teica, lai braucam ātrāk, kamēr viss vēl nav aizmirsts. Tāda situācija igauņiem bija ar somiem, un viņiem bija jākonsultējas ar slovākiem.

Igauņi ar Valsts prezidentu priekšgalā publiskajā telpā demonstrē, ka esam ļoti lieli draugi. Protams, viņiem tajā ir savs izdevīgums, taču viņi ir ļoti draudzīgi pret mums un palīdz.

Igauņi ir teikuši – ieviešot eiro, ir tikai divas problēmas, divi “c”, proti, “cash” [skaidra nauda] un “communication” [komunikācija] vai Latvijas gadījumā pat “coins” [monētas] un “communication”. Citu problēmu nebija. Sistēmas aizies, dokumenti tiks sakārtoti, pienāks septembris un oktobris, un tad būs “jārukā”, jo veidosies šaurais pudeles kakls.

Līdz septembrim, oktobrim paliks dažādi jautājumi par skaidro naudu – cilvēki interesējas, piemēram, kur naudu dabūs tantes, kuras iepērkas autoveikalos, kur cietumnieki mainīs naudu.

Tagad ir būtiski komunicēt to, kā ieviest eiro, un šajā jautājumā mums jāstrādā kopā. Cilvēkiem jāskaidro praktiskā puse.

Ir arī jautājumi par to, vai šķirosim naudu, vai “Mildas” jeb Latvijas eiro paliks mums un Vācijas eiro tiks sūtīti projām? Nešķirosim, “Mildas” ātri pazudīs. Eiropas Komisija jau atzinusi, ka mums ir viena no skaistākajām eiro naudām. Mums Maltas vai Kipras eiro ir ļoti maz, tie ir zināms retums, un mēs būsim starp viņiem.

Igaunijā bija vēl cita interesanta pieredze ar eiro nomināliem. Gribēsim sākotnēji izdot pēc iespējas mazākus eiro nominālus, lai cilvēkiem ātrāk būtu maiņas nauda. Igaunijā bija nestandarta pieredze – 500 eiro banknotes ļoti ātri cilvēki paņēma ārā no centrālās bankas. Tas laikam ir Austrumu tuvums, jo nekur Eiropā tā nav, ka pēkšņi 200 eiro un 500 eiro banknotes kļūst ļoti populāras. Lati nav uzkrājošā valūta, bet eiro ir viena no uzkrājošām valūtām. Ir arī vēl daudz citu nianšu, un pamazām visas lietas jāapzinās.

INFORMĀCIJA

Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka lūgtas sagatavot konverģences ziņojumu un izvērtēt Latvijas gatavību dalībai eirozonā. Ja Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, gala politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei šā gada jūlijā.

Latvijā plānots ieviest eiro ar 2014.gada janvāri. Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc tam būs paralēlās cenu atspoguļošanas periods, kad preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro. Divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas būs latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, kad maksāt vēl varēs latos, taču atlikums tiks izdots eiro.

Latu pret eiro nomaiņa par oficiālo kursu un bez komisijas maksas notiks sešus mēnešus kredītiestādēs, trīs mēnešus 302 Latvijas Pasta nodaļās, bet Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs mainīt neierobežotu laiku. Ja valūtas maiņas punkti veiks latu maiņu pret eiro, bezmaksas maiņas periods būs seši mēneši no eiro ieviešanas dienas.

Pāreju no latiem uz eiro regulē eiro ieviešanas kārtības likums. Lai palīdzētu izprast likuma normas, sagatavotas dažādas vadlīnijas. Papildu informācija par pāreju uz eiro iegūstama vietnē “eiro.lv”, kā arī pa bezmaksas informatīvo tālruni 8000 3000.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+