Ekonomika
Bizness

Olafs Zvejnieks: Jaunās valdības deklarācijas tautsaimniecības sadaļa nav izdevusies visai sabalansēta0


Premjera Krišjāņa Kariņa valdības pirmā svinīgā sēde, 23.01.2019.
Premjera Krišjāņa Kariņa valdības pirmā svinīgā sēde, 23.01.2019.
Foto: Karīna Miezāja

Jaunās valdības deklarācijas tautsaimniecības sadaļa nav izdevusies visai sabalansēta. Proti, ir skaidrs, kam valdība gatavojas tērēt naudu, un šo izdevumu būs daudz.

Ja valdības deklarācija tiks izpildīta, tad palielināsies minimālā alga, pensijas un kopumā tiks samazināta ienākumu nevienlīdzība, tikšot panākts, ka Latvijā ir viskonkurētspējīgākie darbaspēka nodokļi Baltijā (lasi – viszemākie).

Tāpat tiks uzbūvēts “Rail Baltica”, samazinātas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, bet vienlaikus atcelts OIK, kas bija domāts kā līdzeklis t. s. zaļās enerģētikas atbalstam, un netiks pieļauta šo maksājumu veikšana no citiem avotiem.

Vienīgajam mājoklim tiks ieviests neapliekamais minimums nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Tiks izskatītas iespējas samazināt PVN vietējai gaļai, pienam, olām un zivīm. Un vēl daudz kas cits.

Tas, kas fundamentāli nav skaidrs, ir visu šo labo nodomu finansējuma avoti un valsts un pašvaldību finanšu stabilitāte kopumā. Deklarācija visai skopi apraksta līdzekļu avotus labo nodomu izpildei.

Jā, nenoliedzami, turpinoties vispārējai ekonomikas augšupejai un uzlabojot nodokļu iekasēšanu, jaunā valdība var cerēt uz vēl vieniem 800 miljoniem eiro, līdzīgi tam, kāds ir nodokļu iekasēšanas pieaugums šogad – 788 miljoni.

Taču ir acīmredzams, ka ar to nepietiks, turklāt, ja īstenosies ideja par PVN samazināšanu pārtikai – tad nekādu 800 miljonu nebūs, jo PVN ir visiekasējamākais nodoklis – 2,5 miljardi eiro no kopējiem 9,4 miljardiem.

Tāpat zaļā enerģētika bez valsts atbalsta, pat iznīdējot nozari apsēdušos žuļikus, nekad nespēs sasniegt uzstādītos mērķus.

Nemaz jau nerunājot par to, ka izteiktām bažām uz valdības plāniem skatās pašvaldības – plāni samazināt darbaspēka nodokļus un pārnest tos uz patēriņu ir skaisti, taču tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido 80% no pašvaldību budžeta.

Apvienojot šo plānu izpildi ar neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim, kas ir otrs pašvaldību budžeta balsts, mēs iegūstam īstu katastrofu pilsētu un ciematu budžetos.

Vēl kādam deklarācijas aspektam, kas skar mūs visus, proti, ceļu būvei, visai asus vārdus veltījusi arī sabiedriskā organizācija “Latvijas ceļu būvētajs” (“LCB”), kas apvieno šīs nozares profesionāļus.

Viņi atzīmē, ka, neskatoties uz valdības deklarācijā veltīto uzmanību aviopārvadājumiem un topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam, pašlaik un arī pēc 2020. gada Latvijas iedzīvotāji lielākoties pārvietosies pa autoceļiem, kas tiek remontēti vismaz divas trīs reizes retāk, nekā nepieciešams, jo tam vienkārši nav finansējuma.

Kā uzskata “LCB”, valdības deklarācijā ceļiem veltītas vien dažas deklaratīvas frāzes un deklarācijas sastādītāji vai nu nezina, vai izliekas nezinām, ka 2020. gadā beigsies Eiropas Savienības finansējums autoceļiem.

Saistītie raksti

Atbilde uz jautājumu, kā dzīvot turpmāk un kā tiks aizvietoti trūkstošie 100–120 miljoni eiro gadā, deklarācijā atrodama nav. Tā vietā ir atrodama frāze “turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām”, kas lielu optimismu neraisa.

“Nav saprotams, ko jaunā valdība turpinās pilnveidot. Ja pašreizējo finansēšanas modeli, kad nauda tiek atvēlēta no budžeta kopējā katla, tad vispār nav skaidrs, ko vēl tur pilnveidot. Savukārt, ja tiek paredzēts ceļu nozares finansēšanai novirzīt autoceļu lietotāju samaksātos nodokļus un nodevas, tad tas tā arī būtu skaidri jāpasaka,” saka “LCB” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

LA.lv