Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Bez Āboltiņas politiskās ainavas palete būs pelēkāka (17)

Foto: LETAFoto: LETA

Mūsu politiskajā plakankalnē un lēzenajos līdzenumos Solvita Āboltiņa izcēlās spilgta, krāšņa, ugunīga – kā ar kolorista otu zīmēta personība. Viņā bija cīnītājas gars kā franču rudmatainai Žannai un kaut kas no temperamentīgas spānietes. Kad ziemā “Vienotība” izdarīja “Dailītes” izrādes iepirkumu kolektīva vienotības uzturēšanai, bija jāsveras starp “Frankenšteinu” un “Žannu d’Arku”, un, nākotni paredzēdami, lēmēji izdarīja pareizo izvēli, ilggadējai vadītājai nodrošinot gaumīgas, izjustas atvadas no amata.

Man ļoti patika priekšsēdētāja Āboltiņa. Kā pienākuma un atbildības cilvēks viņa sniedza intervijas drusku teatrālā, shematiski iestudētā manierē, kas drīzāk bija summējošas, nevis pravietiskas. Īstā, ugunīgā Solvita ar krāsainību uzmirdzēja ekspromtum acumirkļos, kad tika vaļā viņas vulkāniskās iedabas daļa.

Partijā Āboltiņas suverēno varu reti kurais apšaubīja. Čukstēja – kas savāks grupējumus, ja ne dzelzs lēdija. Kā “Vienotības” fasādes cilvēks Solvita Lielā bija plašas publikas dramatiskas uzmanības viducī un arvien iemiesotāka kā partijas zīmols un simbols visam, kas notiek varas augšstāvā. Tā kā nekas uz labu tur nenotiek, tad līderei uz kupra krāva augstprātīgu aukstumu kā Sniega karalienei, krampjainu amatu grābšanu, viņa arī noveda postā “Liepājas metalurgu” un sagrāva bankas. Ļaunvēļi ilgi “sita vienu”, beigās daudzi nebija slinki pienest žagarus Āboltiņas sārtam, līdz kamēr Solvitas garšīgie smiekli kļuva aizvien nervozāki, garastāvoklis šķobīgāks, apliecinot, ka sievietēm jūtu, emociju receptori ir tuvu plānai ādai un pašas drosmīgākās no Ievas meitām knābāšanu mēdz uztvert pārāk personiski.

Valdošās, iekšēji sešnieku šķeltās partijas vadītāja nevar būt zelta gabaliņš visiem, un piesārņotā politiskā kosmosā arī sniegpārsliņa nepaliks balta un tīra. Bet Solvitu pat naidnieki dēvēja par vienīgo vīrieti starp trīcekļiem partijā, un kā darītāja viņa pieļāva vairākas aušīgas, bet divas nopietnas kļūdas. Piemin sliktu padomnieku ieteikto mēģinājumu sabrāļoties koalīcijā ar “Saskaņu”, un otrs misēklis ir sevis nenovērtēšana, neieņemot Dombrovska atbrīvoto Ministru prezidenta krēslu. Pārējā daudzbalsīgā kritizēšana ir pupu mizu vērta, piemēram, vai vēlētāji būtu pārlaimīgi, ja 12. Saeimā tupētu jauneklis Junkurs, nevis darbotos “iefiltrējusies” Āboltiņa?

Tomēr partijas reitinga rezultāti kļuva jo dienas, jo čābīgāki, Āboltiņas pervēšana ar melnu – intensīvāka, un sekas – priekšsēdētājas atkāpšanās. Nesiet dzeltenas rozes, politiķes mīļākās puķes, atvadieties, vienotībnieki, raudādami – kur dabūsiet aizstājēju ar izteiktām līderības pazīmēm? Igauņi allaž uzticējušies jauniem, frišiem cilvēkiem vadībā – un laimējuši.

Solvita neattālināsies par mazu fosforescējošu punktiņu un nav radīta sēdēt uz zema krēsliņa. Kad ieraudzīju “Vienotības” priekšsēdētājas vizuālās identitātes pārvērtības, darbabiedriem uzreiz teicu – cilvēks taču nemaina frizūru, lai kandidētu atkārtoti uz vienu un to pašu amatvietu! Sasuku maina, sagatavojoties, ka dzīves lielceļš ievīsies kalnup, pretī izaicinājumiem un posteņiem neapgūtos novados. Āboltiņas kundzei ir daudz snaudošu, vēl neatmodinātu talantu, teiksim, godam pārstāvēt valsti kā Latvijas sūtnei Vīnē vai Romā vai vadīt pietiekami dziļu eiropeiskas ievirzes fondu, kur nav politiskas šļuras. Sievietei vajag arī laiku mājas solim, cepot vīram un bērniem garšīgas kotletes, agrā rīta velopārgājiena riksim pievienojot papildu piecus kilometrus – Āboltiņa ir un būs formā!

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. masu medijiem pietrūks klačiņas un tenciņas, ko malt un tautai, ko zelēt

  2. 4. un 5. kļūda – uzmest Dombrovski, lai ZZS ievilktu koalīcijā, pēc tam uzmest Straujumu, lai pati sevi censtos izbīdīt; paldies Vējoņa kungam, ka bezgodei neizdevās

  3. Viss pareizi – labs rakstiņš. Tikai – bija vēl 3. kļūda – neatbalstīt Levitu un tā zaudēt lielu daļu Vienotības mērķauditorijas 🙂

    • Levits ir tumsais zirdziņs. Uzmanīgi! tiksiet apmanīti. Es ari sākuma uzķeros, bet pamazam sāk ataust..

    • āda pati ” svēta mesija’ ka sudraba. Tikai ne no kremļa, bet no globalo spekulantu un multikulturistu varas puses.
      daļēji maskējas viņs vienk. lai tauta zuadētu modrību

  4. Neesmu bijis sajūsmā par Egila Līcīša tekstiem, bet šis raksts vērtējams kā paraugs publicistikā…
    Tātad – gan iekšā ir, gan ārā nāk, ja neskrien pa vieglāko taku… Veiksmi, Egīl!

  5. dāma ir simbols bezmorāles varnešu cinismam, kangarismam, naudas un varaskārei, pat mankurtismam, kas raksturīgs šībrīža valdīklām – “silesbrāļu kopienai”, kas cer un rautin raujas uz silti ērtajiem “brukseļkrēsliem”.

  6. Ta rēgs ilgi klīdis pa Saeimas namu un pa Vienotības frakciju, valdi un vel kur tur. Rēgs bremzēs , jauks gaisu un gribēs pierādīt, ka bez viņas nu nekādi nevar līdz savu panāks = vai būs atpakļ lielamatā vai pārējie no Vienotības aizmuks uz citurieni – pat dibinās ”Jaunvienotību’…

    • Jā piemirsu – tie 5% ir āboltiņas nopelns un ne partijas , jo partija strādā ne labāk un ne sliktāk , kā ZZS un NA – ja gogīgi tad visi tā nekā, jo es tos palaistu mājās kā to darīja Kārlis…( nu nav ratu vilcēji, lai gan pavasaris ir labs un sauss…- viens tikai tās bulciņas, otrs negribīgi būvē žogu, trešais sūta kaut kādus administratorus, ceturtais nevar iztīrīt lapseņu pūzni ).

  7. Āboltiņa, redz, Līcīša prāt, gluži vai svētā govs?! Protams, Latvijas vēlētāju atmiņa ir ļoti īsa, tāpēc nākas atgādināt dažus itin spilgtus Āboltiņas, kā politiķes, karjeras mirkļus.

    Jo, piemēram, mītiņa pret Latvenergo tarifiem laikā, Āboltiņa miesassargu aplenkta ciniski vaikstījās un nemaz neklausījās tautas pretenzijās. Nākošais moments – Āboltiņas neremdināmā tieksme būt uzmanības centrā un pareklamēties par velti, kad toreizējai Saeimas spīkerei pēc hokeja mača par katru cenu bija jāsaka runa, kas gala rezultātā izvērtās par Ābotiņas totālu krahu un līdzjutēju svilpienu pavadītu kaunpilnu atkāpšanos, skandējot – Dinamo! Dinamo! Dinamo!

    Ne velti Āboltiņai ir ļoti zems popularitātes indekss gan latviešu, gan krievu valodā runājošo vidū, kas kopsummā ir viens no zemākajiem rādītājiem starp Latvijas politiķiem. Vēl Āboltiņa “izcēlās”, ar augstprātīgu un nicinošu attieksmi pret žurnālisti, kura viņai jautāja par viņas balsojumu pret likumprojektu, kuram būtu jāierobežo ātro kredītu firmu negausību un jāizbeidz šo firmu piekoptā augļotāju prakse!

    Viens no nozīmīgākajiem Āboltiņas priekšvēlēšanu “hītiem” – Āboltiņas “zemais lidojums” ar 150 km/h pa Bauskas šoseju, apdraudot citu līdzpilsoņu veselību un dzīvību, liekot tiem rausties grāvjos! Āboltiņas eskorts pārkāpa ātrumu arī vēlēšanu vakarā, braucot no televīzijas uz “Vienotības” svinību vietu, kas faktiski ir zīmīgi, jo – kā vējš skrien, kā miets atduras.

    Vēlētāji Kurzemē pateica Āboltiņai skaidru un noteiktu – NĒ, bet caurkritušajai Saeimas deputātei vēl nebija miera un tā krampjaini tvērās pie izzūdošās varas un ar viltu iekļuva Saeimā! Junkuram “mīļi” tika paskaidrots, ka Kuldīga tagad par Honkongu sauksies, kam viņš arī labprāt (bet varbūt ne tik labprāt?) piekrita.

    Nožēlojams ir Junkurs, tomēr vēl daudzkārt nožēlojamāka ir Āboltiņa, kura ierausās viņa vietā, jo ko var prasīt no iebaidīta vai uzpirkta puišeļa, taču no partijas priekšsēdētājas, bet tagad arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas, gan būtu gaidāma tāda rīcība, kas nediskreditētu ne partiju, kas vēl nesen bija viena no vadošām Latvijā, ne Latvijas valsti, jo nevar taču Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīt persona, kas ar varu un viltu ieraušas Saeimā?!

    Tāpat nav skaidrs, kas notika ar Āboltiņas pielaidi valsts noslēpumam, kamēr viņa bija NEKAS, ne Saeimas deputāte, ne kāda cita valsts amatpersona, jo kāpēc viņai tā netika anulēta? Tāpat, runājot par Āboltiņas “īpašajām” attiecībām ar valsts drošības dienestiem, rodas jautājums, kā viņa savulaik kā opozīcijā esoša deputāte, bez pielaides valsts noslēpumam, varēja gūt kādu informāciju no valsts drošības dienestiem, kas tiesiskā valstī beigtos ar drošības dienestu vadības un vēlāk esošās Saeimas spīkeres Āboltiņas atkāpšanos no amata?!

    Taču atkal jājautā, ko gan var gribēt, ja Āboltiņa pat pensionārus pazemoja, aurojot to virzienā “ūūūū”?! Āboltiņas dēļ Latvija tiek padarīta par izsmieklu, Latvija tiek pazemota, jo tādas personas, kāda ir Āboltiņa, būtu jātur pa gabalu gan no Saeimas, gan valdības, taču tas nenotiek, jo, redz, Latvijā tāda Āboltiņa var atļauties pilnīgi visu! Vismaz tā domā Āboltiņa!

    Un, kur tad vēl minstināšanās ar Āboltiņas neveiklo izteikšanos Krievijas TV “Rossija 1” žurnālistiem?! Āboltiņa velti tagad taisnojas, jo faktiski taisnošanās norāda tikai uz to, ka viņa nav patiesa, ka viņa ir divkosīga persona, kas baidās par savu “ādu”. Lai gan, ko tur vairs baidīties, jo nekādas “atklāsmes” nevar aizēnot ieraušanos Saeimā pretēji vēlētāju gribai, kā arī cinisko ūjināšanu pensionāru virzienā.

    Āboltiņa saņem, ko pelnījusi, jo – kas citam bedri rok, tas pats tajā iekrīt! Tagad daudzi Āboltiņai pārmetīs pūšanu Kremļa TV kanāla stabulē. Pamatoti vai nepamatoti, bet pārmetīs! Un lai pārmet, jo jebkurā gadījumā tik melīga un divkosīga persona, kāda ir Āboltiņa nedrīkst ieņemt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas amatu, jo tas ir drauds Latvijas drošībai!

  8. zannaD’arka cīnījās. aboltiņa intrigoja un nodeva šeit svešas varas pavēles.
    ___
    Salidzinat revolucionari ar svešo varas pakalpu ir nonsenss.
    (jeb latviski – bezjēga. tajā nav pamatjēgas. nevar skatīties virspusēji: politika un sarkani mati. jāskatās dziļumā. revolucionārisms, risks un hierarhiski birokratiska paklausiba ir tieši pretēji lielumi)

  9. paleti var nokrāsot rižu un tā nebūs pelēka,pastrādāt nedaudz vajag un vis būs ok.

  10. cīnītājas gars tur bija un ir tikai par savu personu un ego, ne par ko citu!

  11. kikas politikā ir cirks, diemžēl mums par dārgu

  12. Labāk pelēka, nekā netīri intrigaina!

  13. Raksta autoram! Vismaz kaut kāds gaismas stars marginālajā informācijas telpā!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+