Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Spēcīgākie zāļu pētnieki un ražotāji Baltijā

megenes_leta

Baltijas valstis ir pārāk mazas, lai vienas pašas veidotu inovatīvu, uz jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem balstītu ekonomiku, tāpēc tām jāsadarbojas. To secinājuši Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izglītības un zinātnes nozares speciālisti – ierēdņi, augstskolu un zinātnisko institūciju pārstāvji.

 

Viņi sākuši tikties regulārās sanāksmēs, lai spriestu par iespēju veidot Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūtu. Vakar tikšanās noritēja Rīgā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka sacīja, ka Baltijas valstis katra atsevišķi inovāciju jomā “ir pārāk mazi spēlētāji”. Tāpēc nepieciešams apvienot spēkus. Piemēram, iecerēts izpētīt, kura valsts kurā zinātnes nozarē ir spēcīgāka, un tajā arī koncentrēt šīs jomas pētījumiem nepieciešamo infrastruktūru. Taču zinātniskās iekārtas būs pieejamas arī citu Baltijas valstu zinātniekiem. Tādējādi zinātnei atvēlētie līdzekļi tiktu iztērēti lietderīgāk – valstis neiegādātos vienādas pētnieciskās iekārtas.

Iecerēts, ka Baltijas valstis arī kopīgi noteiktu prioritātes pētniecībā.

Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš sacīja, ka Latvijā ir Baltijas valstīs vislabāk attīstīta medikamentu pētniecība un ražošana, tā ka mūsu valstij būtu jāuzņemas vadība šajā jomā. Baltijas valstīm vajadzētu veidot klasterus vai pudurus dažādās zinātnes nozarēs, kurās vienuviet atrastos gan zinātniskie institūti, gan eksperimentālās ražotnes. Latvijā tādā gadījumā varētu nodrošināt pilnu medikamentu ražošanas ciklu – no izpētes līdz lielražošanai.

 

Kopumā Baltijas valstīs potenciālās attīstāmās jomas ar augstāko zinātnisko ekselenci bez biomedicīnas un farmācijas varētu būt arī inovatīvo materiālu un nanotehnoloģiju radīšana un ražošana, kā arī inženierzinātnes, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

 

L. Sīka neslēpa, ka uz ciešāku sadarbību baltiešus spiež arī Eiropas Savienības (ES) prasības. Proti, nākamajā finanšu plānošanas periodā, kas ilgs no 2014. līdz 2020. gadam uz lielāku atbalstu zinātnei no Eiropas struktūrfondiem varēs cerēt tās valstis, kas būs novērtējušas, kuras zinātnes jomas tajās ir labi attīstītas un kuras ne tik labi, un būs atradušas sadarbības partnerus.

Gan Latvijā, gan visā ES patlaban vērojama problēma, ka zinātnieku atklājumi netiek pārnesti uz ražošanu. Pastāv cerība, ka, pastiprinoties valstu sadarbībai zinātnes jomā, atklājumi biežāk tiks reāli izmantoti un pelnīs.

“Ir svarīgi, lai zinātnē ieguldītā nauda atmaksātos un sabiedrība no šā ieguldījuma gūtu reālu labumu,” pauda Viļņas universitātes pārstāvis Jurs Banis.

Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs gan sacīja, ka jau līdz šim ar baltiešiem bijusi laba sadarbība, piemēram, gaismas diožu izstrādē, taču sadarbību nepieciešams pastiprināt.

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks lēsa, ka nākamajā plānošanas periodā mūsu valsts no ES augstākajai izglītībai un zinātnei varētu saņemt trīs vai četrus miljardus eiro. Aptuveni vienu miljardu tad varētu novirzīt kopīgiem Baltijas valstu pētniecības projektiem.

Lietuvas un Igaunijas pārstāvji gan pagaidām vēl neminēja konkrētas summas, ko šīs valstis būtu gatavas ieguldīt baltiešu sadarbībā.

 

Tā kā par ciešāku sadarbību zinātnes jomā jau sprieduši arī Baltijas valstu premjeri un attiecīgo nozaru ministri, baltieši esot tuvu tam, lai parakstītu memorandu par kopīga zinātniskā institūta dibināšanu.

 

Taču valstis konkurē arī ES iekšienē, tāpēc jautāju, vai tiešām iespējama pilnīga sadarbība starp baltiešiem. “Ja mēs katrs atsevišķi būtu spēcīgi, tad varētu turpināt strādāt katrs par sevi, taču asā konkurence pasaulē liek mums sadarboties,” atbildēja I. Kalviņš.

L. Sīka uzskata, ka nākotnē būtu jāpadara ciešāka zinātnieku sadarbība arī ziemeļvalstu līmenī, tāpat ciešāk būtu jāsadarbojas ar Krievijas un Āzijas pētniekiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+