Sporta nozares attīstībai turpmāk varēs izmantot ES struktūrfondu, valsts, pašvaldību un privātos līdzekļus 0
Sporta nozares attīstībai turpmāk varēs izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī piesaistīt privāto finansējumu, otrdien konceptuāli nolēma valdība, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumus par sporta nozares turpmāko finansēšanu.
Atšķirībā no citām nozarēm sporta nozarei Latvijā līdz šim nav bijuši pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, uzsver IZM. Pašlaik gan struktūrfondu līdzekļus piesaistīt nevarēs, taču tas būs iespējams pēc trijiem gadiem, kad būs apstiprināts jaunais Eiropas Savienības budžets 2014.‒2020.gadam.
Savukārt valsts investīcijas valsts vai pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai turpmāk tiks paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam, taču šis nosacījums neattiektos uz jau sākto projektu pabeigšanu.
IZM uzsver, ka šāds atbalsta mehānisms ne tikai būtu pārskatāmāks no budžeta un finanšu vadības viedokļa, bet arī būtu saprotamāks sabiedrībai, jo valsts atbalstu tiešā veidā saņemtu projekta īstenotājs.
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir zems bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis un iedzīvotāji maz iesaistās sportiskās un veselību veicinošās aktivitātēs, ir nepietiekamais sporta būvju skaits valstī kopumā, norāda IZM.
Vairākos Ministru kabinetā pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos akcentēta nepieciešamība veicināt sporta bāzu attīstību, kā arī radīt papildu finansējuma piesaistes sistēmu, kas paredzētu daudzkanālu finansējumu ‒ valsts, privāto, pašvaldību un citu ‒, lai sakārtotu un uzturētu sporta bāzes un nodrošinātu to attīstību.
Pašlaik valsts budžetā ir atsevišķa programma “Sports”, taču valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai tajā līdz šim tikušas paredzētas tikai ministrijas īpašumā esošo sporta bāzu attīstībai un arī tad tikai ļoti retos gadījumos. Nepastāvot citiem alternatīviem veidiem, kā IZM finansēt sporta centrus un līdzīgus projektus, līdz šim vienīgais iespējamais atbalsta veids ir bijis valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Pēc būtības šis mehānisms ir vērtējams kā alternatīvs finansēšanas avots, salīdzinot ar tām nozarēm, kuru infrastruktūras attīstībai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, atzinusi IZM.
Tādēļ ministrija piedāvāja atjaunot valsts investīciju programmu sporta infrastruktūras attīstībai, valsts galvojuma mehānisma un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai saglabāšanu, kā arī ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti un privātā kapitāla piesaisti.
Premjers Valdis Dombrovskis valdības sēdē atzina, ka šis ir konceptuāli atbalstāms risinājums.
Neatkarīgi no valdības lēmuma līdz šim sāktie projekti ir jāpabeidz, un nav pieļaujama šo galvojumu atmaksai paredzētās dotācijas samazināšana, jo pretējā gadījumā valstij kā galvotājam īsā laikā kā galviniekam, iespējams, būs jāatmaksā kredītiestāžu izsniegtais vairākus desmitus miljonu latu lielais kredītportfelis, uzsver IZM.
Jautājums par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu tika izskatīts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes 2011.gada 15.jūlija sēdē, kura nolēma aicināt Ministru kabinetu arī turpmāk atbalstīt sporta infrastruktūras attīstību, paredzot iespēju piesaistīt daudzkanālu finansējumu ‒ valsts, pašvaldību, privāto un ES struktūrfondu. Līdz ar to Nacionālā sporta padome pēc būtības ir atbalstījusi visu IZM piedāvāto risinājuma variantu kombināciju.
