Straujuma: “Vienotības” priekšrocība ir pat ļoti asās debatēs nonākt pie risinājuma 1
“Vienotības” priekšrocība ir pat ļoti asās debatēs nonākt pie risinājuma, 6.decembrī partijas kongresā uzsvēra premjere Laimdota Straujuma.
“Tā ir pārbaudītu un grūtībās iepazītu partneru priekšrocība – diskutēt, strīdēties, bet vienoties. Tā ir arī politiskās partijas “Vienotība” priekšrocība – debatēs, nereti pat ļoti asās, nonākt pie risinājuma, ko akceptē demokrātisks vairākums, un virzīties uz priekšu. Mēs nedrīkstam nolaisties sīkās apkarošanas cīņās, noliedzot idejas,” viņa sacīja.
Partijas biedre arī atklāja, ka balsos par Solvitu Āboltiņu kā partijas līderi. “Es balsošu par Solvitu. Jā, arī mani reizēm neiedvesmo viņas nevajadzīgais asums un augstprātības pazīmes. Bet es redzu, kā viņa strādā. Es redzu, kāda ir viņas vilkme. Es redzu, kā viņa spēj mūs tik dažādus saturēt kopā,” teica Straujuma.
Politikas arēna nevar būt tikai vieta, kurā tiek saskaņotas dažādas intereses, viņa akcentēja. “Politikai jābūt vietai, kur dzimst stratēģiskas idejas, kur šīs idejas tiek diskutētas, kur tiek radītas un īstenotas vīzijas. “Vienotībā” ir šis potenciāls, un tas mums jākopj,” pauda premjere.
Viņa norādīja, ka šā brīža laikmetā starptautiskā vide kļuvusi būtiski sarežģītāka un ģeopolitiski mēs dzīvojam psiholoģiskā kara apstākļos. “Latvijas valsts ir jāapbruņo ar daudz lielāku spēju savā teritorijā īstenot tās iedzīvotāju kopējo gribu un intereses. Tas mums ir jāizdara, neupurējot mūsu ekonomikas un citu sabiedrisko procesu liberālo raksturu,” uzskata politiķe.
Pēc Straujumas domām, dažādu apstākļu un rīcību kopums radījis situāciju, ka “emocionāli Latvijas sabiedrība šobrīd dreifē, ir tādā kā apjukuma stāvoklī. Šādos brīžos nereti lielāko ievērību gūst tie, kuri uzvar sacensībā par visindīgāko repliku, visdrūmāko prognozi vai lepni paziņo, ka visgudrākā izvēle ir sapakot mantiņas un atmest visam ar roku”.
“Tas nav risinājums. Mums ir vajadzīga sabiedrība, kas nemitīgi diskutē un argumentē. Mūsu vērtību un ideju pasaulei ir jābūt dinamiskai, izaicinošai, reizēm arī kaitinošai un neērtai. Taču mums ir vajadzīga sabiedrība, kura ne tikai diskutē. Ir laiks sasniegt arī nākamo izaugsmes līmeni – pēc diskusijām un kopīgu lēmumu pieņemšanas tie ir konsekventi jāīsteno,” uzsvēra Straujuma.
Viņa uzskata, ka emocionālais karš pret Latviju un sabiedrību ir īstenots jau daudzus gadus. “Visu laiku ir potēts, ka valsts ir ļauna, neiejūtīga, neefektīva, cenšoties šos apgalvojumus padarīt par aksiomu, kas neprasa pierādījumus. Iespējams, ka šo darbību virza ietekmīgi indivīdi mūsu valsts robežās, kuri zaudējuši ietekmi iepriekšējā izaugsmes modeļa kraha un sekojošās politiskās krīzes rezultātā. To dara arī ietekmīgi spēki ārpus valsts robežām,” viņa sacīja.
