Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

Strautiņš: šogad lielākais cenu lēciens būs nevis eiro, bet elektrības tirgus liberalizācijas dēļ (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Autors: Pēteris Strautiņš, “DNB bankas” ekonomists

Vidējais cenu līmenis 2013.gadā nav mainījies, bet gada beigās attiecībā pret gada sākumu samazinājies par 0.4%. Atliek tikai iztēloties, kāda būtu reakcija uz šādu prognozi gada sākumā, lai saprastu, kāpēc sekot ekonomikas jaunumiem ir interesanti.

Pēdējā pusgada laikā deflācija Latvijā kļuvusi par noturīgu parādību, līdz šim augstākais cenu līmenis bija 2013.gada jūnijā. Piebildīšu, ka līdz šim augstākais pakalpojumu cenu līmenis bija 2009.gada martā. Pusē no aizvadītā gada mēnešiem bija deflācija gada griezumā, tai skaitā četros no pēdējiem pieciem mēnešiem.

Jaunākais Ekonomikas ministrijas (EM) apsekojums par cenu izmaiņām liecina, ka pērnā gada decembris ir bijis pēdējais solis pirms nenotikuša lēciena eiro ieviešanas izraisītas inflācijas atvarā. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014.gada janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās pat lielākam skaitam preču un pakalpojumu (5%) nekā pieauga (3.8%). Šie apsekojumi nevar aizstāt CSP veidotos patēriņa cenu datus, taču iepriekšējos mēnešos pie līdzīgiem EM aptauju rezultātiem mēneša inflācija tiešām svārstījās ap nulli (no -0.5% līdz +0.3%), kā vēlāk apliecināja CSP publicētie patēriņa cenu indeksa dati. Eiro ieviešana Latvijā ir interesants eksperiments par šī soļa ietekmi uz cenu dinamiku. No vienas puses, strauji augošā ekonomikā šī pāreja var būt katalizators cenu kāpumam, kas citādi būtu noticis ilgākā laikā, cenām pārejas brīdī tiekot atbrīvotām no inerces. No otras puses, notiek pāreja uz valūtu ar mazāku vienas vienības vērtību, kas liek cenām jau tāpat izskatīties lielākām.

Šobrīd vēl nevar izslēgt, ka arī janvārī būs deflācija gada griezumā, kas būtu tiešām brīnišķīga ironija, ievērojot iepriekš vērojamo lielo satraukumu par cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī. Tiesa, deflācijas varbūtību samazina tas, ka pērn janvārī cenas mēneša griezumā samazinājās, taču nezaudēsim cerību. Jebkurā gadījumā, lielākais cenu lēciens šogad visdrīzāk būs nevis saistībā ar eiro, bet elektrības tirgus liberalizācijas kārtējo posmu.

Nav šaubu, ka nekādi dati nepārliecinās cilvēkus, kuriem ir ļoti cieta pārliecība. Par makroekonomisko procesu atspoguļošanas precizitāti statistikā var un vajag diskutēt, bet cenu dinamika nav tā vieta, kur meklēt nozīmīgas neatbilstības. Ziņas par jebkādu cenu kāpumu jebkuram produktam emocionāli saspīlētajā eiro ieviešanas atmosfērā tiek uztvertas kā pierādījums tam, ka no tautas tiek slēpta kāda briesmīga patiesība. Nav šaubu, ka vai katru dienu augs cena kādam no neskaitāmajiem tūkstošiem visdažādāko produktu, kas mūsdienās tiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Taču citi tā tajā pašā laikā kļūst lētāki. Sekot kopējā cenu līmeņa izmaiņām ir vienlaikus sarežģīti un vienkārši. Ja ir vēlme to darīt vienkārši, atliek vien aplūkot trīs galvenos mājsaimniecību izdevumu posteņus — pārtika, mājokļu uzturēšana, transports. Decembrī tie visi bija kļuvuši lētāki nekā pirms gada. Tas pats notika ar tādām svarīgām sadaļām kā apģērbs un apavi, sakaru pakalpojumi. Tas arī parāda, ka šobrīd vērojamā deflācija ir īpaši draudzīga cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, jo cenas samazinās tieši precēm un pakalpojumiem, kas viņu izdevumos neizbēgami veido īpaši lielu vietu. Izņēmums te varētu būt patērētāji, kuri salīdzinoši lielu daļu naudas velta veselības aprūpei, taču tās izmaksu kāpums nav dramatisks, par 1.1% gada laikā.

Nav šaubu, ka daļai produktu cenas ir pieaugušas un pieaugs arī 2014.gadā. Loģika un pērnā gada notikumi, jo īpaši gada 2.pusē, liecina, ka tie pirmkārt ir pakalpojumi, kuru izmaksas galvenokārt veido Latvijas iedzīvotāju algas un kuru sniegšanu ir grūti automatizēt un citādi efektivizēt. Šeit hrestomātisks piemērs ir friziera pakalpojumi, arī sabiedriskā ēdināšana. Taču pirmkārt ir jāskatās uz izdevumiem, kuri veido lauvas tiesu mājsaimniecību izdevumos un tie ir jau piesauktie — mājoklis, pārtika, transports. Tā kā tie visi ir izteikti atkarīgi no naftas un graudu cenu izmaiņām nesenā pagātnē, tad vismaz gada 1.pusē šo pirmās nepieciešamības produktu cenas būs drīzāk lejup nevis augšupejošas, izņemot elektrību, bet kopumā bez būtiskām izmaiņām. Sagaidāms, ka cenu līmenis decembrī pret gada sākumu pieaugs apmēram par 2.5%, bet gada vidējā inflācija būs zem 2%.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Āksti! Pārtikai cenas kāpa pamatīgi jau pirms eiro ieviešanas!

  2. Šo lielo cenu lēcienu elektroenerģijai ir jākompensē ar Māstrihtas/Briseles/Lisabonas 6% PVN pārtikai!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+