Strīds par istabām 0
Vīrs man un bērniem – meitai un dēlam – mantojumā atstāja māju, bet nevaram vienoties, kura istaba katram piederēs. Saprotu, ka jāsniedz prasība tiesā, taču cik tas maksās? Un kā tiesa sadalīs istabas? Bērni ir pilngadīgi. Dzidra Madonas novadā
Lietošanas kārtība
Šajā divstāvu mājā ir piecas istabas un liktos, ka vietas pietiek visiem. Māja uzcelta laulības laikā, tādēļ sieva mantoja 4∕6 daļas, bet bērni – katrs 1∕6 daļu. Ja istabas dalītu atbilstoši šīm daļām, iznāktu, ka mātei pienākas trīs istabas, bet bērniem – katram pa vienai.
Bērni ir precējušies, meita ar vīru un diviem bērniem dzīvo šeit un izmanto trīs istabas, arī brāļa istabu. Brālis savai ģimenei uzcēlis māju kaimiņos, taču šeit regulāri ierodas, lai atnestu produktus un apkoptu slimo māti, kurai ir 82 gadi un kura knapi staigā ar diviem spieķīšiem.
Meitas ģimene uzskata, ka šāda situācija esot netaisnīga. Lai māte pārceļas uz augšstāva istabu (ar slimām kājām!), bet, vēl labāk, – lai dodas uz pansionātu…
Ja nevar vienoties, jebkurš no kopīpašniekiem var sniegt tiesā prasību par telpu lietošanas kārtību. Tajā jāuzraksta savi priekšlikumi, kuras istabas katrs kopīpašnieks lietos. Virtuve, vannas istaba, tualete, priekšnams un citas koplietošanas telpas paliek visu lietošanā.
Tiesa ņems vērā arī īpašuma daļas, kas katram pieder. Un var gadīties, ka tiesa patiešām nolems, ka mātei pienākas trīs istabas, bet bērniem – katram pa vienai.
Ģimene nevar vienoties arī par pagalmā esošā ceļa izmantošanu, un meita jau iesniegusi prasību tiesā par ceļa servitūtu.
Šajā situācijā gribētos ieteikt tomēr salīgt mieru un nebojāt dzīvi sev un tuviniekiem. Un ko lai mācās bērni, noskatoties tādā pilsoņu karā?
Valsts nodeva
Iesniedzot prasību tiesā, jāmaksā valsts nodeva. Taču tiesas kancelejā nevarēja pateikt, cik liela ir šī nodeva, jo tiesa konsultācijas (?!) nesniedzot. Taču, ja samaksātā nodeva nebūs pietiekama, tiesa prasību neizskatīs! Tātad tiesā zina, cik lielai jābūt valsts nodeva, taču nez kāpēc atsakās to cilvēkiem pateikt .
Valsts nodevas uzskaitītas Civilprocesa likuma 34. pantā, taču nespeciālistam grūti saprast, kādai lietu grupai pieder viņa prasība. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska paskaidroja, ka vienošanās par telpu lietošanas kārtību nav mantiska rakstura prasība, tātad valsts nodeva ir 50 lati (atbilstoši CPL 34. panta 4. punktam).
Ja iesniedzējai ir mazi ienākumi, viņa, iesniedzot prasību, var samaksāt daļu valsts nodevas, piemēram, 10 latus, un lūgt tiesu sakarā ar savu materiālo stāvokli atbrīvot no pārējās nodevas daļas nomaksas. Jāpievieno izziņa par pensijas apmēru.
Ja tiesa tomēr lems, ka nodeva jāmaksā pilnā apmērā, tā prasību atstās bez virzības un dos laiku trūkumu novēršanai, piemēram, 30 dienas,kuru laikā varēs samaksāt atlikušo summu.
Daudzi cilvēki par šo iespēju nezina un to neizmanto, tomēr demokrātiskā valstī nevar būt tā, ka cilvēkam viņa mazo ienākumu dēl tiesa nav pieejama.
