Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūlijs, 2013
Drukāt

Sūdzas ECT par piespiedu nomas maksāšanu

Foto-Valdis IlzēnsFoto-Valdis Ilzēns

Rīgas dzīvokļu īpašnieki nosūtījuši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, norādot uz Latvijā pieņemto zemes reformas un dzīvojamo namu privatizācijas likumu neatbilstību Konvencijā noteiktajām garantijām un tiesībām brīvi rīkoties un izmantot sev piederošo īpašumu. 



 

Sūdzības iesniedzēji dzīvo namos, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Viņi spiesti maksāt zemes īpašniekam likumā noteikto piespiedu nomu – 6% no kadastrālās vērtības, papildus viņiem jāmaksā gan 1,5% nodoklis par zemi – zemes īpašnieka vietā, gan 0,2 līdz 0,6% nodoklis par saviem dzīvokļiem. Tā kā zemes nomas līgumu viņu vietā ar zemes īpašniekiem slēdz namu apsaimniekotāji, šajā gadījumā pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, tas iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar pievienotās vērtības nodokli, papildus paredzot 7 līdz 10 procentus sev – par it kā sniegtajiem administratīvajiem pakalpojumiem.

Vienlaikus sūdzības iesniedzēji pieprasa noteikt, lai Latvijas valsts atlīdzina viņiem nodarīto materiālo un morālo kaitējumu katram 50 000 eiro apmērā, ņemot vērā, ka 20 aizvadītajos gados viņi pret savu gribu bijuši spiesti maksāt zemes īpašniekam tā saukto piespiedu zemes nomu un par zemi maksājamo nodokli.

Sūdzībā norādīts arī, ka Rīgā uz citiem īpašniekiem piederošas zemes uzceltajos 2700 namos ir 
140 000 dzīvokļu. Rēķinot, ka vienā dzīvoklī ir vismaz trīs iemītnieki, piespiedu zemes noma skar ap 420 000 rīdzinieku jeb vairāk nekā pusi no galvaspilsētas iedzīvotāju skaita. Toties zemes īpašnieku ir 1700, tādējādi nav ievērots samērīgums starp zemes īpašuma tiesības atguvušo un dzīvokļu iemītnieku skaitu. Iznākumā samērā neliels zemes īpašnieku skaits ik gadu no dzīvokļu īpašniekiem gūst tūkstošiem latu lielu peļņu, zemes apsaimniekošanā vai labiekārtošanā neieguldot ne santīmu.

Viens no sūdzības iesniedzējiem, dzīvokļu īpašnieku biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns (attēlā) saka, ka rakstīt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai piespiedusi ministriju un Rīgas pašvaldības amatpersonu bezatbildība un bezdarbība. “Mums vairs nav kam prasīt taisnību. Visi līdzšinējie mēģinājumi rast dzīvokļu īpašniekiem pieņemamu risinājumu nevienā valsts pārvaldes iestādē neko nav devuši. Gadu gaitā esam saņēmuši tikai izvairīgas atbildes vai atrakstīšanos ar pieņemto likumu pantiem. Mūsu prasību atzīt par nelikumīgiem un cilvēktiesības aizskarošiem vairākus minēto likumu pantus noraidīja arī Satversmes tiesa, par iemeslu minot formālu iemeslu – mēs neesot ar dokumentiem pierādījuši, ka esam šo dzīvokļu īpašnieki,” viņš stāsta.

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka ar zemes reformas un dzīvojamo namu privatizācijas likumiem valsts sašķēlusi iedzīvotājus divās tiesībās nevienlīdzīgās daļās. Pirmajai bija tiesības privatizēt vai atgūt savulaik atņemtās tiesības uz zemi. Bet otrajai tiesības iegūt zemi īpašumā ir liegtas. Pret pašu gribu dzīvokļu īpašnieki ir pārvērsti par piespiedu nomas gūstekņiem, kaut viņu ienākumi bieži vien ir ievērojami mazāki nekā zemes īpašnieka ienākumi.

Sūdzībā norādīts, ka Latvijā pieņemto zemes reformas un privatizācijas likumu nepilnības šauru ekonomisko grupējumu pārstāvji kopā ar valsts amatpersonām gadu no gada izmanto spekulācijām ar zemi.

Uz uzpūstas zemes tirgus vērtībām balstoties, iepriekšējos divdesmit gados vismaz desmitkārt cēlusies zemes kadastrālā vērtība, no kurām 6 procentu zemes piespiedu noma ienes tādu peļņu, no kuras labprātīgi negribas atteikties.

Tieslietu ministrijā gan atzīst dalīto īpašumu problēmu un saka, ka pašlaik mēģinot rast tai atrisinājumu. Ministrijā kaldina plānus par zemes atpirkšanu namu iedzīvotāju labā. Viņiem par to būtu jāvienojas, tāpat kā balsojot par namu atjaunošanu. Ja namu iedzīvotāju vairākums piekrīt atpirkšanai, tad zemes īpašniekam nebūtu tiesības to atteikt. Atpirkšana varētu notikt par zemes kadastrālo vērtību plus 15%, ņemot vērā, ka, pēc Valsts zemes dienesta atzinuma, tās vērtība ir 85% no tirgus vērtības. Šādus grozījumus vairākos likumos ministrijā cer sagatavot šovasar – lai jau rudenī tos varētu skatīt Saeimā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+