Mobilā versija
+2.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
5. februāris, 2017
Drukāt

Par ko sūdzas Eiropas tiesā? Daudzi tiek cauri sveikā, arī “pliko meiteņu pirtnieks” (8)

1. Kopā – 1,6 miljoni eiro

1no12
Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Pagājušajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijas lietās pasludinājusi 23 nolēmumus (16 spriedumus un septiņus lēmumus). Deviņās lietās ECT konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus un lēmusi par labu (vai daļēji par labu) sūdzību iesniedzējiem, vienā lietā noslēgts mierizlīgums, četras lietas svītrotas no izskatāmo lietu saraksta. Bet situācija nav tik bēdīga valstij, kā varētu likties. 80–90% ECT piesūtītās sūdzības līdz iztiesāšanai nemaz nenonāk: neatbilst ECT kompetencei, nav pamata sūdzēties, nokavēti termiņi vai tehniski nepareizi noformētas.

Latvijas pārstāve ECT Kristīne Līce atgādina, ka ECT nav Latvijas ceturtā tiesu instance – tajā vēršas, kad izsmeltas Latvijas tiesu sistēmas iespējas un ir sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem. Amatpersona uzsver, ka valstij tiesāšanās ar ECT nav pašmērķis – galvenais, ka tiesvedība ļauj saskatīt gan tiesu sistēmas kļūdas, gan normatīvo aktu neprecizitātes un neatbilstības, tāpat vairākās lietās ir maza prakse, kā dēļ arī rodas kļūdas. Daudz kas no tā redzams arī 2016. gada ECT nolēmumos, un valsts no tiem mācās un kļūdas novērš.

Vai no kļūdām mācās arī Latvijas tiesneši? Ik gadu K. Līce Tiesnešu mācību centrā lasa lekcijas par ECT nolēmumiem. “Jūtu, ka tiesneši ieklausās, mēs pārspriežam un analizējam lietas. Tāpat Rīgas Juridiskā augstskola ik gadu rīko īpašu konferenci, kas veltīta ECT lietām. Tiesneši mani arī uzmeklē, ja vēlas kaut ko noskaidrot. Taču vēlos uzsvērt, ka ne jau no tiesnešiem viss ir atkarīgs. Iemesls, kāpēc Latvijas valsts zaudē ECT, bieži ir normatīvie regulējumi,” saka K. Līce, kura tiek aicināta arī uz Saeimas komisijām, kad notiek darbs pie likumprojektiem.
Kopš 2012. gada ECT vairs nepieņem sūdzības par apstākļiem cietumos, jo uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ar šīm sūdzībām objektīvi tiek galā. Tāpat vairs nav nolēmu par garo tiesvedību krimināllietās – ECT ieskatā Latvija ir izveidojusi efektīvu mehānismu, kā šādas sūdzības atrisināt bez ECT iesaistes.

Atlīdzībās par labu sūdzību iesniedzējiem Latvija pagājušā gadā kopā izmaksājusi 37 245 eiro.

Bet kopumā no 2010. gada līdz pagājušā gada 31. decembrim Latvija kompensācijās par ECT spriedumos konstatētajiem pārkāpumiem izmaksājusi 1 609 380 eiro, informē Ārlietu ministrija.

Lielākās summas, kas izmaksātas šajos gados, ir 1 219 664 eiro Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā (2014. gada spriedums), 50 000 eiro lietā “Jasinskis pret Latviju” (2010. g.), kur atzina valsts pārkāpumu lietā par Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem policijas atskurbtuvē, un 20 000 eiro lietā “Nagla pret Latviju” par policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā (2013. g. spriedums).

  1. Kopā – 1,6 miljoni eiro
  2. 3000 eiro recidīvistam
  3. No kā sāka sāpēt nieres?
  4. Varmāku neprecīzi izraidīja
  5. Neveiksmīgi formulējumi
  6. Brīvība svarīgāka par tiesas spriedumu
  7. Jāpasaka, ka noklausīšanās akceptēta
  8. Rokudzelžus uzlika, noformēt to aizmirsa
  9. Slepkavam nepatīk advokāti
  10. Arī tiesvedībai ir savas robežas
  11. Ir gadījumi, ka robežas tomēr nav
  12. Par meiteņu masāžu ar slotiņām

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Brisele par daudz jaucas dalībvalstu iekšējās lietās. Nav brīnums, ka neapmierinātība dalībvalstīs aug.

  2. Jaunākā peldētāja Rio bija Gaurika Singh 13 gadu. Vingrošanā prasība vismaz 16 gadi utt. Kad tad drīkst sākt iet pirtī un veikt masāžu? Atbilde vienkārša, no “bērna kājas”, tikai jāskatās, kam uzticat bērnus. Neviens ar varu jau tās meitenes pirtī nevilka, te drīzāk pusaudžu un vecāku atbildība būtu jāvērtē. Treneris arī nav bez vainas to visu nenorunājot ar vecākiem 🙂

  3. Labazņikovam tikšanās laikā Jurašs stāstīja par nepatikšanām, faktiski izspieda kukuli no piedzēruša cilvēks

  4. Vai tad pati ECT nekad nekļūdās? Visi te paklausīgi un iztapīgi analizē, ko šī tiesa lemj, bet ja jau vietējā tiesa kļūdās, ko šī ECT labprāt labo, tad kļūdās arī pati ECT. Citādi tā būtu ECT ABSOLUTIZĒšANA. Ja cilvēks ir mācījies filozofiju, tad zina, ka tāda absolūta patiesība nemaz nepastāv, kļūdās visi, cits vairāk, cits mazāk. Ja kāds apgalvo pretējo, tad tas jau ieceļ šo EC Tiesu Dieva vietā! Kļūdas šīs tiesas darbā var manīt. Piemēram, cik tālu žurnālists drīkst iet savās publikācijās? Vai viņš drīkst jaukties cita cilvēka personīgā dzīvē, aizskart viņa cieņu, godu, kuras aizskaršanas robeža dažādiem cilvēkiem ir dažāda? Un tad ECT tiesneši spriež: līdz noteiktai robežai var! Bet kur ir tā robeža, to viņi nepasaka, jo paši nezina. Tas ir spriedums, kurš paver ceļu daža žurnālista negodīgumam, citu nomelnošanai un kas savā būtībā ir nepareizs. Bet tāds spriedums šādam zākātājam dod spēcīgu argumentu: ECT taču tā lēma, ko daži Latvijā pat atsaucas! Nav jau Eiropā iestādes, kas šādu “spriedumu ” anulētu, nemaz jau nerunājot par tā apstrīdēšanu no tiesnešiem vietējā līmenī.

  5. Kaa pashi redzat, taa saucamaa ect itin biezhi taisa nacionaalai valstij naidiigus spriedumus un nostaajas visaadu noziedznieku un recidiivistu pusee.

  6. padomijas demagoģija ? . Atbildēt

    “… AKKA/LAA nespēja panākt vienošanos ar raidorganizācijām, vispārējās jurisdikcijas tiesas, atrisinot strīdu, bija rīkojušās sabiedrības vispārējās interesēs… ”
    /
    Vai neiznāk, ka “likumīgi” aplaupīja autoru ” sabiedrības vispārējās interesēs”, par sabiedrību uzdodot negodprātīgus biznesmeņus ??

Draugiem Facebook Twitter Google+