Pasaulē
Eiropa

Šveices “zaļie” pēc panākumiem vēlēšanās kritizē finanšu sektoru0

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pēc labajiem panākumiem Šveices federālā parlamenta vēlēšanās “zaļie” kritizējuši finanšu sektoru, norādot, ka tam ir 20 reizes lielāka ietekme uz klimata pārmaiņām nekā Šveices iedzīvotājiem.

“Mums jāsauc finanšu centrs pie lielākas atbildības,” intervijā laikrakstam “Neue Zuercher Zeitung” sacīja Zaļo partijas līdere Regula Rica.

“Neinvestējiet vairāk oglēs vai fosilajā enerģijā. Atjaunojamās enerģijas ir iespēja nākotnei,” sacīja politiķe.

Šveicē svētdien notikušajās federālā parlamenta vēlēšanās Zaļo partija izcīnīja 28 no 200 vietām parlamenta apakšpalātā, bet Zaļā liberālā partija ieguva 16 vietas.

Zaļo partija savu pārstāvniecību parlamentā palielināja par 17 vietām, bet Zaļā liberālā partija – par deviņām vietām.

Vēlēšanās visvairāk balsu izcīnīja labējā Šveices Tautas partija (SVP), lai gan šoreiz par SVP balsoja mazāks skaits vēlētāju nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.

Rica aicināja visas partijas sēsties pie sarunu galda, lai kopīgi lemtu par politiku klimata pārmaiņu jautājumā.

Pagaidām nav skaidrs, kādus pasākumus Rica ir iecerējusi finanšu sektorā, kas veido 9% no ekonomikas.

Viena no vides aktīvistu protestu organizatorēm Šveicē pauda viedokli, ka aktīvisti varētu vērsties pret investīciju politiku.

“Privātbankas ir galvenie spēlētāji, bet vieglāk būs regulēt pensiju fondus un Šveices Nacionālo banku (SNB), jo tā tiem ir nacionālais mandāts un tie nedarbojas saskaņā ar Parīzes vienošanos, tātad darbojas pretēji mūsu pašu vērtībām,” sacīja aktīviste.

Šveices apdrošināšanas kompānijas “Zurich Insurance” un “Swiss Re” ir solījušas neinvestēt uzņēmumos, kas vairāk nekā 30% no saviem ienākumiem gūst no oglēm.

“Zaļo” panākumi vēlēšanās vairo izredzes, ka parlaments apstiprinās piemaksas lidmašīnu biļetēm par aviācijas nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Šveices valdība augustā nolēma panākt neitralitāti ogļskābās gāzes emisijas jomā līdz 2050.gadam, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011.gadā Šveice nolēma pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas, kas līdz tam nodrošināja gandrīz 40% no elektroenerģijas pieprasījuma.

LA.lv