Pasaulē
Vēsture

Svētie bērni. Desmit pazušanas gadījumi, kas satricināja pasauli 16

Un vairs nekad nav redzēti

Visa Latvija pārdzīvo par piecgadīgo liepājnieku Ivanu, kopš kura pazušanas pagājušas jau septiņas dienas. Meklēšana turpinās, bet “LA.lv”atsauc atmiņā desmit pasaules skumjajā vēsturē ierakstītus bērnu pazušanas gadījumu. Savā ziņā var teikt, ka šie notikumi lielā mērā mainīja mūsu pasaules uztveri. Un, kā pierādīja kāds nesens sociāls eksperiments, bērnu nolaupīt ir tik viegli – tā veidotājiem bija vajadzīgas vien 90 sekundes…

Ziņas par bērnu pazušanu ikviena vecāka sirdij liek bailēs ietrīcēties – bērns ir izgaisis. Māte pamāj atvadas meitai, kas aiziet uz skolu, nemaz nezinot, ka tā ir pēdējā reize, kad viņu redzēs; zēns tiek savai mātei nozagts veikalā, jo viņa tikai uz mirkli izlaida viņu no acīm; vai arī vecāki no rīta pamostas, lai saprastu, ka viņu bērns naktī ir nolaupīts no mājām.

Lai arī kādi būtu apstākļi, nekas nevar būt vēl smagāks vecākiem – mūžīga gaidīšana, uztraukšanās un nebeidzamie jautājumi, vienmēr augošā baiļu un bēdu sajūta, kamēr vienlaicīgi centies turēties pie cerības. To iztēloties ir neiespējami.

Tirpas uzdzen salīdzinoši jauns eksperiments, kas pierādīja, tieši cik viegli ir nolaupīt bērnu tikai 90 sekundēs – pat no vismodrākā un piesardzīgākā vecāka degungala.

Britu TV raidījums “Daybreak” kopā ar labdarības organizāciju bērniem “Kidscape” izmēģināja šos testus parka rotaļlaukumā, “izmantojot” īstas mammas un bērnus zem 11 gadu vecuma, kuriem pietuvojās draudzīga izskata vīrietis, kurš lūdza palīdzību ar suni, kamēr viņu mātes bija novērsušās.

Par spīti visiem brīdinājumiem neielaisties sarunās ar svešiniekiem, septiņi no deviņiem bērniem sadarbojās un aizgāja no rotaļlaukuma kopā ar viņu vien 90 sekunžu laikā, atklājot to, cik svarīgi ir bērnam uzsvērt, ka slikti cilvēki var izskatīties draudzīgi un labsirdīgi.

Iespējams, tieši sapratne, cik ļoti viegli bērnu var pazaudēt, liek pazudušo bērnu gadījumiem tik dziļi rezonēt sabiedrībā. Tas bija redzems arī apbrīnojamajā Klīvlendas meiteņu Amandas Berijas, Džinas Dedžēzas un Mičelas Naitas izglābšanā. Nolaupītas, kad viņām bija 14, 16 un 20 gadi, trīs meitenes tika turētas gūstā vairāk nekā desmit gadus. Viņu nolaupītājs, Ariels Kastro, tika atrasts miris savā cietuma kamerā, izdarījis pašnāvību vienu mēnesi pēc tam, kad saņēma mūža ieslodzījumu.

Arī pazudušo bērnu vecāki tiek notiesāti uz mūžu. Un to viņiem ir jāizcieš daudz ilgāk un smagāk. Tālāk apkopojām desmit pazudušu bērnu gadījumus, kas mainīja pasauli.

Bomontu bērni

Visu pasauli satrieca trīs mazu radinieku pazušana no pludmales Austrālijas dienā, 1966. gadā. Trīs Bomontu bērni – Džeina (9), Arna (7) un Grants (4) devās gar Glenelgas pludmali, piecu minūšu autobusa brauciena attālumā no mājām. Viņiem vajadzēja atgriezties mājās pulksten 12, un vecāki sacēla trauksmi, kad bērnu vēl nebija 15:30.

Bērni bija pamanīti blakus blondam vīrietim pludmalē, bet kopš tā brīža vairs netika redzēti, aizsākot vienu no lielākajām policijas izmeklēšanām Austrālijas kriminālajā vēsturē un uz visiem laikiem mainot priekšstatu par to, kā vecākiem jāpieskata savus bērnus.

Daniēls Morkombs

Trīspadsmit gadus vecais Daniēls Morkombs pazuda 2003. gada 7. decembrī no Sanšainas piekrastes autobusa pieturas, kad bija ceļā, lai nopirktu Ziemassvētku dāvanas savai ģimenei.

Viņa pazušanas izmeklēšana bija viena no plašākajām Kvīnslendas vēsturē. Puiša drosmīgā ģimene palīdzēja ļoti lielā mērā, izveidojot arī Daniēla Morkomba fondu, kā mērķis bija atklāt patiesību par Daniēlu un izglītot citus bērnus par personīgo drošību.

2011. gada augustā Brets Pēters Kovans, kurš jau iepriekš bija saistīts ar uzmākšanos bērniem, tika apsūdzēts Morkomba slepkavībā, un tajā pašā mēnesī DNS testi apstiprināja, ka atrastas Daniēla mirstīgās atliekas. Pareizāk sakot, viņa skelets.

Adams Velšs

Adams Velšs bija septiņus gadus vecs amerikāņu zēns, kurš pazuda no veikala Floridā, kad māte uz brīdi izlaida viņu no acīm. Divus mēnešus vēlāk viņš tika atrasts noslepkavots un ar nocirstu galvu. Zēna traģiskais stāsts piesaistīja nacionāla mēroga uzmanību un 1983. gadā tika pārvērsts filmā, kuru noskatījās 38 miljoni cilvēku.

Viņa tēvs, Džons Velšs, kļuva par advokātu vardarbīgu noziegumu upuriem un Amerikas TV šova “Meklētākie” vadītāju.

Notiesāts sērijveida slepkava Otiss Tūls atzinās slepkavībā, bet vēlāk to atsauca un nekad nenonāca tiesas priekšā, nomirstot no aknu mazspējas 1996. gadā.

Čārlzs Lindbergs Juniors

Slavenā aviatora Čārlza Lindberga 20 mēnešus veco dēlu nolaupīja no ģimenes mājām 1932. gadā Ņūdžersijā. Tas kļuva par vienu no 20. gadsimta visslavenākajiem noziegumiem.

Čārlza Lindberga Juniora ķermeni atrada pēc diviem mēnešiem. Pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas par šo noziegumu apsūdzēja Bruno Ričardu. Viņam piesprieda nāves sodu, kaut arī līdz pat pašām beigām vīrietis apgalvoja, ka ir nevainīgs.

Pēc šī nozieguma tika radīts Federālais Cilvēku nolaupīšanas akts, kas zināms arī kā “Lindberga likums”. Saskaņā ar to nolaupīšanas upura pārvešana pāri štata robežām tika padarīta par federālu noziegumu.

Eloīza Vorledža

Eloīza Vorledža bija tikai astoņus gadus veca, kad viņu 1979. gadā nozaga no pašas gultiņas ģimenes mājās Melburnā.

Par spīti lielākajai pazudušas personas meklēšanai štata vēsturē un 10 tūkstošus lielai nepieteiktai atlīdzībai, meitenīti vairs nekad neredzēja. Viņas nolaupīšana radīja šoku vairākām austrāliešu ģimeņu paaudzēm – katra ģimene muros redzēja, ka vinu pašu bērns nav drošībā pat pats savās mājās.

Ītans Pacs

Iespējams, visslavenākā pazuduša bērna lieta Ņujorkā. Ītanam Pacam bija tikai seši gadi, kad viņš 1979. gadā pazuda Manhetenā.

Ītana pazušana palīdzēja aizsākt pazudušo bērnu kustību, kas padarīja viņu par pirmo pazudušo bērnu, kura fotogrāfija tika drukāta uz piena iepakojuma. Vien nesen policija paziņoja, ka kāds vīrietis, Pedro Ernandess, atzinies Ītana nožņaugšanā. 2012. gadā viņu notiesāja.

Ernandesa advokāts pieprasīja lietas atsaukšanu, bet 2013. gada maijā tika pieņemts lēmums, ka lieta virzīsies uz priekšu.

Džeisija Lī Dagārda

Nolaupīta Kalifornijā, 1991. gada 10. jūnijā, 11 gadu vecumā, ejot no mājām līdz skolas autobusa pieturai. Džeisija Lī Dagārda bija pazudusi vairāk nekā 18 gadus.

Viņa tika sensacionāli atrasta 2009. gadā, kad notiesāts seksuāls likumpārkāpējs Filips Garido aizveda viņu pie policijas uzrauga Konkordijā, Kalifornijā. Vēlāk atklājās, ka Garido kopā ar savu sievu Nensiju bija turējuši Džeisiju ieslodzījumā apslēptā vietā aiz savas mājas.

Viņa atkārtoto seksuālo uzbrukumu rezultātā Džeisija gūstā piedzemdēja divas meitas, kurām bija jau 11 un 15 gadu, kad viņa tika atkal atrasta.

Madeleina Makkeina

Britu meitenītei Madeleinai Makkeina bija gandrīz četri gadi, kad viņa pazuda no kāda Portugāles kūrorta, kur atpūtās ar saviem vecākiem, dvīņu radiniekiem un plašu draugu grupu. Pēc vakariņām netālā restorānā vecāki atgriezušies atklāja, ka meita pazudusi. Tika sarīkota ārkārtīgi plaša staprtautiska meklēšana.

Pieteicās neskaitāmi aculiecinieki, kas it kā redzējuši meiteni, bet šīs liecības neapstiprinājās. Madeleinas pazušana un britu plašsaziņas līdzekļu attieksme pret viņas vecākiem lika pārskatīt preses ētikas standartus.

Madeleinas lietas pārskatīšana sākās 2011. gadā, un 2013. gada jūlijā vadošais izmeklēšanas iecirknis paziņoja, ka viņiem ir 38 aizdomās turamie. Izmeklētāji uzskata, ka Madeleina joprojām varētu būt dzīva.

Nataša Kampuša

Nataša Kampuša, austrāliešu meitene, kuru 1998. gadā nolaupīja, kad viņai bija vien 10 gadi, piesaistīja pasaules uzmanību, kad 2006. gadā viņa izbēga no slepena pagraba, kurā viņu vairāk nekā astoņus gadus turēja gūstā viņas nolaupītājs, Volfgangs Priklopils.

Saistītie raksti

Pēc viņas izbēgšanas nolaupītājs izdarīja pašnāvību, un daudziem likās, ka Natašai ir izveidojies “Stokholmas sindroms” pēc tam, kad jaunā sieviete atzina, ka jūt līdzjūtību pret savu sagūstītāju un nevaldāmi raudāja pēc ziņas par viņa nāvi.

Samanta Naita

Austrāliju šokēja un aizkustināja Samantas Naitas lieta. Samatai bija deviņi gadi, kad viņa pazuda, dodoties nopirkt zobubirstīti 1986. gadā.

Beidzot, pēc desmit gadiem, viens no Samantas draugiem atklāja policijai informāciju par viņas iepriekšējo aukli. Sešus gadus vēlāk pedofils Maikls Gaiders tika atzīts par vainīgu viņas slepkavībā. Vīrietis bija seksuāli izmantojis Samantu un viņas draugus vairāku gadu laikā. Viņš Samantu netīšām nogalināja, iedodot pārāk lielu devu tā saukto “izvarošanas narkotiku”, kurām vajadzēja likt viņai zaudēt samaņu.

Autore: Zoī Menjē, www.kidspot.com.au

LA.lv