Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. jūnijs, 2013
Drukāt

Tāda ir kārtība

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pēdējos pāris gados manam vīram strauji pasliktinājusies veselība, viņš četras reizes ārstējies slimnīcā, bet ģimenes ārsts uzskata, ka pat 3. invaliditātes grupa viņam nepienākas, un nekur nesūta. Kas mūsu valstī nosaka, kam pienākas un kam nepienākas invaliditāte? Vai tad tam nav nepieciešams vairāku ārstu slēdziens? 
Skaidrīte Rīgā

 

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un 13 reģionālās ārstu komisijas, taču pirms tam gan jāiet pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta.

Atgādinām, ka invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala:

• ļoti smagā, nosakot 1. invaliditātes grupu;

• smagā, nosakot 2. invaliditātes grupu;

• mēreni izteiktā, nosakot 3. invaliditātes grupu.

Paredzēts, ka pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ģimenes vai ārstējošais ārsts ir tiesīgs nosūtīt gan strādājošu (vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā), gan nestrādājošu personu (ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti personas ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē), kā arī strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no ierobežojuma ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts.

Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”.

Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai tātad vispirms jādodas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlemj jautājumu par nosūtīšanu uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Pēc tam personai (vai tās likumiskajam pārstāvim) Valsts komisijā jāiesniedz lūgums veikt šādu ekspertīzi. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par to noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Iesniegumam pievieno ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u) un citus medicīniskos dokumentus, ja ārsts vai pacients uzskata, ka tie ir nepieciešami invaliditātes ekspertīzei.

Ņemot vērā ekspertīzes rezultātus, Valsts komisija pieņem lēmumu, vai cilvēkam noteikt invaliditāti un kādu noteikt. Invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem, pieciem gadiem vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu). Par invaliditātes noteikšanas datumu uzskata dienu, kad persona iesniegusi lūgumu veikt ekspertīzi.

No 2011. gada 1. janvāra personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā šo statusu arī tad, ja funkcionēšanas ierobežojumi, pēc kuriem noteikta invaliditāte, ir saistīti ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un Valsts komisijas nodaļu darba laiku var iegūt Valsts komisijas mājas lapā internetā: www.vdeavk.gov.lv vai zvanot uz Rīgas apvienoto nodaļu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+