Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2014
Drukāt

Teātris par teātri: Maksa Freina “Noises Off!” iestudēts Valmierā

Skats no M. Čehova Rīgas krievu drāmas teātra iestudējuma " Troksnis aiz skatuves". Publicitātes fotoSkats no M. Čehova Rīgas krievu drāmas teātra iestudējuma " Troksnis aiz skatuves". Publicitātes foto

Valmieras teātrī top pazīstamā britu dramaturga Maikla Freina populārākā komēdija “Klusumu! Notiek izrāde” (“Noises Off”), ko iestudē režisore Inese Mičule.

Pirmizrāde paredzēta 13. aprīlī, un šis būs viens no samērā retajiem gadījumiem Latvijā, kad vienas, turklāt ne klasiķa rakstītas, lugas iestudējums vienlaikus redzams divu teātru atšķirīgā interpretācijā. Freina 1982. gadā tapusī komēdija ar nosaukumu “Troksnis aiz skatuves” jau kādu laiku redzama arī M. Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī.

Katrs teātris izvēlējies atšķirīgu tulkojumu lugas nosaukumam, bet abi ir pareizi, – tieši tik divdomīgi dramaturgs vēlējies savu darbu nosaukt, jo iedvesma tā tapšanai viņam radusies, tieši vērojot citas savas lugas iestudējumu no aizskatuves.

Valmieras teātra izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa un kustību konsultante Liene Stepena, bet lomās iejūtas Dace Eversa vai Baiba Valante, Imants Strads vai Māris Bezmers, Māra Mennika, Elīna Vāne, Oskars Morozovs vai Ģirts Rāviņš, Inese Ramute, Kārlis Freimanis, Arnolds Osis, Aigars Vilims vai Juris Laviņš.

Maikla Freina luga ir ironisks, bet mīlestības pilns skatījums uz teātri un cilvēkiem, kas ar to saindējušies. “Teātris nav dzīve,” strikti saka režisore. “Ja šīs lietas sajauc, tad ir ziepes!” Un tieši to ir izdarījuši lugas varoņi. Kopējā projektā iesaistītie aktieri pašā izšķirīgākajā izrādes tapšanas posmā – pēdējā ģenerālmēģinājumā – cenšas noskaidrot ne vien to, kas nav saprasts lugā un režisora skaidrojumos, bet grib atrisināt arī ne vienu vien “dienesta romānu”.

Luga ar grūti tulkojamo nosaukumu “Noises Off” guvusi plašu popularitāti abos Atlantijas okeāna krastos, tās iestudējumi parasti piedzīvo ilgu mūžu (Savojas teātrī Londonā luga tika spēlēta piecus gadus, piedzīvojot tikpat daudz sastāvu), tie nereti saņēmuši apbalvojumus (Freins pats par to saņēma Lorensa Olivjē balvu), un ir arī tikusi ekranizēta.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+