Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Tēlnieka Kārļa Zāles piemiņa – tikai darbi?

Brivpiem_LETA2

Kāpēc Rīgā nav tēlnieka Kārļa Zāles ielas? Viņa mūža ieguldījums Latvijas brīvībā ir pietiekams iemesls, lai kāda iela vai tās daļa Rīgā, lai cik īsa, bet izskatā cienījama, nestu K. Zāles vārdu. Varētu būt variants par Elizabetes ielas daļas pārdēvēšanu no Brīvības pieminekļa uz vienu vai otru pusi. 
Maija Baltiņa

 

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja vadītāja un Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas vadītājas vietniece Liena Bundule paskaidro, ka M. Baltiņai ar rakstisku iesniegumu būtu jāvēršas minētajā komisijā, kas atrodas Rīgā, Amatu ielā 4. Šī komisija savu atzinumu par priekšlikumu tālāk iesniedz Rīgas domei, kuras kompetencē ir to apstiprināt vai noraidīt.

Ja nepieciešams, komisija lūdz arī citu institūciju viedokli. Vietvārdu veidošanas, piešķiršanas, apstiprināšanas, uzkrāšanas, publiskošanas, izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabineta “Vietvārdu informācijas noteikumi” (Nr. 50, 2012. gada 10. janvāris).

“Būtu lieliski, ja M. Baltiņa pamatotu savu priekšlikumu ar, viņasprāt, atbilstošiem dokumentiem. Taču ielas nosaukums nav vienīgais veids, kā iemūžināt izcilu cilvēku piemiņu – vēl ir arī memoriālās piemiņas plāksnes, muzeji un citi veidi,” norāda L. Bundule.

“Neviens saprātīgs Latvijas iedzīvotājs nebūtu pret Maijas Baltiņas priekšlikumu – ielas nosaukumā iemūžināt Kārļa Zāles piemiņu. Bet taisnība arī tā, ka izcilais tēlnieks vislabāk savu piemiņu iemūžinājis pats ar saviem darbiem,” atzīst profesors, Mākslas akadēmijas tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš.

Viņš atgādina, ka šogad 28. oktobrī K. Zālem apritētu 125 gadi. Visticamāk, par K. Zāles ielu varētu domāt uz viņa 130 gadu jubileju. Šogad Rīgas Latviešu biedrības namā būs māksliniekam veltīta zinātniska konference.

Liepājā, kur K. Zāle uzaudzis, tagad atrodas K. Zāles laukums, kur pēc tā rekonstrukcijas plāno novietot izcilajam tēlniekam veltītu pieminekli, kuru pilsētas izpildkomiteja B. Strautiņam un arhitektam Edgaram Krūmiņam pasūtīja jau 1989. gadā.

Kā zināms, K. Zāle ir Latvijas iespaidīgāko tēlniecības darbu – Brāļu kapu memoriāla un Brīvības pieminekļa – autors, kā arī veidojis mazāka mēroga memoriālus citviet Latvijā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+