Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. decembris, 2012
Drukāt

Tiesa izšķirs, kurai pusei “Latvenergo” tarifu lietā ir taisnība

Foto - LETAFoto - LETA

Tiesa izšķirs, kurai pusei tā dēvētajā Latvijas energoapgādes kompānijas “Latvenergo” diferencēto elektroenerģijas tarifu lietā ir taisnība, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.

“Mēs par šo jautājumu jau esam vērsušies tiesā, lai noskaidrotu, kam tad īsti ir taisnība. Pašlaik abas puses ir pārliecinātas, ka tām ir stingra taisnība. Kopumā jāteic, ka te bieži vien netiek ievēroti vieni fakti, bet tiek izcelti pavisam citi. Jebkurā gadījumā Augstākā tiesa lems vai nu vienai, vai otrai pusei par labu. Ir arī trešais variants – lietu var nodot atpakaļ pirmajai instancei atkārtotai izskatīšanai. Citiem vārdiem sakot, te viss vēl nav beidzies. Ņemot vērā, ka tiesas spriedums ir gaidāms jau 5.decembrī, es negribētu pārāk daudz komentēt vai kā citādi iespaidot tiesu,” viņš teica.

Lokenbahs atzina, ka situācija iedzīvotājiem ir jāizskaidro. “Jāatbild uz jautājumu – vai šajā konkrētajā gadījumā cilvēki kaut ko ir zaudējuši? Vai SPRK ir pieņēmusi tādu lēmumu, kādu nedrīkstēja? Valstī tomēr ir pieņemti likumi un noteikumi par regulatora darbību, un elektroenerģijas tarifu noteikšanas kārtība skaidri pasaka – iesniegtais tarifs var stāties spēkā, ja tas ir ekonomiski pamatots. Regulators to varētu noraidīt tikai tad, ja tas nebūtu ekonomiski pamatots,” viņš sacīja.

Tāpat, pēc SPRK vadītāja paustā, “Latvenergo” lietas gadījumā ir jāsaprot, par ko tiek runāts. “Šis process galvenokārt attiecas uz saistīto lietotāju tarifiem. Tāpat ir jāņem vērā, ka konkrētais apstrīdētais tarifs ir vērtēts pirms diviem gadiem. Tagad sistēma ir mainījusies, piemēram, pašlaik brīvajā tirgū ir daudz vairāk patērētāju nekā tolaik. Tā kā pilnīgi nebija skaidrs iepriekšējās tiesu instances lēmums – kā to var izpildīt, kas un kam varētu maksāt kompensācijas, ja tarifi ir par zemu, kā arī vēl citi jautājumi –, regulators nolēma to pārsūdzēt,” viņš paskaidroja.

Lokenbahs uzsvēra, ka pirms diviem gadiem bija cits tirgus ar citiem tirgus elementiem.

“Daudzi no šiem tirgus elementiem pašlaik vairs nepastāv un nedarbojas. Tādējādi, ja tiesa apmierinās iesniedzēju prasību, mums būtu jāatgriežas divus gadus tālā pagātnē. Šodienas situācija būtiski atšķiras. Pašreiz saistītie lietotāji maksā to cenu, kuru ir noteicis “Latvenergo”. Un šī situācija pastāvēs līdz brīdim, kamēr tiks pilnībā atvērts tirgus, iespējams, nākamā gada 1. septembrim,”

viņš norādīja.

Runājot par SPRK lomu šajā lietā, Lokenbahs uzsvēra, ka jebkurai organizācijai ir jādarbojas atbilstoši likumam. Ja ir noteikta kārtība un ir likums, tad tam tā ir jānotiek. Savukārt, ja vēlas rīkoties citādi, tad ir jāmaina likums un tikai tad ir jārīkojas, nevis “sākotnēji jātaisa kariņi un tikai pēc tam jādomā, ko darīt tālāk”.

Viņš sacīja, ka toreiz viss tika izdarīts atbilstoši noteikumiem. “Regulators varēja tarifus noraidīt tikai tad, ja tie neatbilstu aprēķiniem un metodikai. Ja tie atbilst metodikai, tad regulatoram nav pamata tarifu projektu noraidīt. Arī, raugoties no šodienas viedokļa, es neredzu iemeslu, kāpēc SPRK toreiz vajadzētu noraidīt iesniegto tarifu. SPRK ir neatkarīga institūcija, kas, izvērtējot visus argumentus, pasaka savu vidutāja viedokli. Ražotāji allaž apgalvos, ka regulators ierobežo viņus, bet lietotāji teiks, ka no viņiem tiek prasīta pārāk augsta cena par pakalpojumiem. Kādam šis konflikts ir jāizvērtē. Ja pēc tam kāds [mūsu lēmumam] netic, tad šī iestāde ir jāizformē un jāizveido jauna, un jādarbojas jaunai vērtēšanas sistēmai. Savukārt, ja mēs visu laiku viens otru mēģinām kaut kā nedaudz “čakarēt” un ik pa brīdim viens otram iekost, tad mēs radām tikai psiholoģisku nestabilitāti. Jāteic, ka citās valstīs ar tarifu maiņu saistītā nestabilitāte nav tik liela. Savukārt pie mums kopējās nabadzības dēļ daži santīmi tarifos ir tik dārgi, ka rodas šāda ažiotāža,” klāstīja SPRK vadītājs.

Tāpat viņš piebilda, ka diferencēto tarifu gadījumā diference jeb dalījums nebūt neattiecas tikai uz dalījumu starta un pamata tarifā. “Diference pamatā ir atkarīga no sprieguma pakāpēm un patēriņa īpatnībām. Iespējams, tāpēc tiesas process bija tik ļoti plašs. Atceros, ka tolaik “Latvenergo” īpašnieki ierosināja ieviest tādu atlaižu politiku, kāda tā aizvien pastāv pašlaik. Tomēr šī atlaižu politika neattiecas uz SPRK. Te nu es visiem gribu pateikt, ka nav dažādu tarifu.

Ir tikai viens tarifs – tas, kuram mēs [SPRK] esam piekrituši. Savukārt pārējie apgalvojumi, ka eksistē paaugstinātais un pazeminātais tarifs, piedodiet, neiztur kritiku. Ir “Latvenergo” elektroenerģijas tarifs, kam ir piekritusi SPRK, un tālāk ir atlaide, ko klientiem piemēro pats uzņēmums. Šī atlaide ir līdzīga kā lielveikala pienam – atlaidi pārdevējs var piemērot dažādu, bet paša produkta pamata cena no tās nemainās,”

pastāstīja Lokenbahs.

Jau ziņots, ka SPRK 2011.gada sākumā apstiprināja “Latvenergo” meitasuzņēmuma “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus. “Latvenergo” elektroenerģijas gala tarifs patērētājiem no 2011.gada 1.aprīļa pieauga par 21%. Visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) jāmaksā līdzšinējais starta tarifs – 0,0825 lati (Ls)/kWh, savukārt no 1201 kWh tiek piemērots pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Pirmās instances tiesa – Administratīvā apgabaltiesa –, izskatot vairāku privātpersonu, kā arī uzņēmuma “Sātiņi-S” pieteikumu, nolēma atcelt “Latvenergo” diferencētos elektroenerģijas tarifus, kas stājās spēkā pērn aprīlī. “Latvenergo” un SPRK kasācijas kārtībā šo spriedumu pārsūdzēja. Senāta spriedums šajā lietā būs 5.decembrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+