Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. marts, 2012
Drukāt

Tiesnešu maks biezāks nekļūs

tiesa_km_4

Satversmes tiesa (ST) nolēmusi neapmierināt 261 tiesneša un 141 prokurora konstitucionālo sūdzību par atalgojuma reformas neatbilstību Satversmei. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atklātajā tiesas sēdē vakar paziņoja, ka lieta ir izbeigta un nolasīja lēmumu. 


ST lēmumā uzsvērts, ka ekonomiskā krīze lika izvērtēt valsts reālās ekonomiskās iespējas. Atbilstoši šai situācijai bija jāizstrādā visu no valsts budžeta finansēto iestāžu amatpersonu un darbinieku darba atlīdzības sistēma, kas balstītos uz vienotiem principiem un ievērotu samērīguma principu. Šādos apstākļos ir iespējama, pieļaujama un noteiktos gadījumos pat nepieciešama arī tiesnešu atalgojuma vērtības pārbaude. ST konstatēja: lai arī skaitliski tiesnešu atalgojums tika samazināts, tai nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā ekonomiskajā situācijā, ievērojot tiesnešu, prokuroru un citu sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma savstarpējās attiecības, tiesnešu un prokuroru atalgojuma faktiskā vērtība būtu samazināta. Tiesa secināja, ka tiesnešiem un prokuroriem nav liegtas Satversmes 107. pantā noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, līdz ar to nav pamata turpināt uz konstitucionālās sūdzības pamata ierosinātās lietas izskatīšanu un vērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei.

Ja tiesa būtu nolēmusi, ka sūdzība ir apmierināma, tad valsts budžetā būtu jāatrod vairāk nekā 15 miljoni latu, lai, piemēram, rajona tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas varētu nodrošināt gandrīz 2000 latu lielu atalgojumu.

Sūdzības iesniedzēju pārstāvis Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis iepriekš man skaidroja, ka tiesneši iebilst nevis pret krīzes laikā samazinātajām tiesnešu algām, bet gan to, kā tika pieņemts Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kurā rajona un pilsētas tiesneša alga pielīdzināta valsts pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai, kas ir 1157 lati. Tik liels ir tiesnešu starts. Piemaksu saņem par kvalifikācijas klasēm. Prokurora alga ir piesaistīta rajona tiesneša algai, kur nav iekļauta piemaksa par kvalifikāciju.

 

Arī ST secināja, ka atalgojuma reformas īstenošanas gaitā likumdevēja komunikācija individuāli ar katru tiesnesi ir bijusi ne tikai nepieņemama, raugoties no varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības principa viedokļa, bet konkrētajā gadījumā – arī formāla.

 

ST uzsvēra, ka Saeimas pienākums ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt Tieslietu padomes (izveidota 2010. gadā, lai pārstāvētu tiesu varu) sniegtos ieteikumus un viedokli par likumprojektiem, kas ietekmē tiesu varas darbību.

Senators Neimanis lēmumu vērtēja pozitīvi, jo “iesākot šo procesu, mēs esam panākuši arī daudzas pozitīvas lietas – tiesnešiem netiek maksātas prēmijas, nav paredzētas naudas balvas un kopumā sistēma tikai sakārtojas”. Sūdzības iesniedzēju pārstāvis atzinīgi novērtēja ST viedokli, ka likumdevējam jāuzklausa Tieslietu padomes viedoklis ne tikai formāli, bet arī saturiski. J. Neimanis: “Jāteic, ka Saeimā un Juridiskajā komisijā uz konsultāciju procesu ar Tieslietu padomi skatās, diezgan vīpsnājot, bet es ceru, ka turpmāk gaisotne būs labāka.”

Saeimas pārstāvis un Juridiskā biroja jurists Jānis Pleps atzina, ka ST lēmums zināmā mērā esot pārsteigums, ja ņem vērā iepriekšējos divus ST spriedumus, kad tiesa deva Saeimai laiku līdz 2011. gada 1. janvārim tiesnešu algu palielināšanai jeb “atsaldēšanai”. J. Pleps: “Bet acīmredzot tas apliecina, ka likumdevēja veiktās reformas, ieviešot Tieslietu padomi un stiprinot tiesu neatkarību ar jaunās atalgojuma sistēmas palīdzību, ir bijušas pareizas.

 

Es negribu teikt, ka šajā tiesā kāds zaudē vai uzvar. Gan tiesu vara, gan likumdevējs kopīgi strādā, lai valsts attīstītos. Tāpēc es pozitīvi novērtēju Satversmes tiesas atziņu, ka valstī panākumus var gūt tikai kopīgā sadarbībā, nevis visu enerģiju tērējot vienam otra apkarošanā.”

 

Ja ST būtu apmierinājusi šo konstitucionālo sūdzību, visticamāk, tiesā vērstos arī pedagogi un mediķi, kuri nesaņem veiktajam darbam atbilstošu samaksu, secināja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, kura bija ST uzaicināto personu vidū.

Neoficiāli izskan, ka ST lēmumu izbeigt lietu arī varētu būt iespaidojis šonedēļ Ministru kabinetā izskatītais Ārlietu ministrijas ziņojums par nacionālo tiesu darbības nepilnībām, kas novedušas pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Ziņojumā ir norādīts, ka pēdējos gados pieaug sūdzību skaits par iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem nacionālajā tiesvedībā. Aptuveni 30% no izskatīšanas procesā ECT esošajām lietām pret Latviju ir saistītas ar sūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem nacionālajās tiesās dažādās procesu stadijās. Ja uz šī fona un ņemot vērā ilgos lietu izskatīšanas termiņus ST nolemtu apmierināt tiesnešu un prokuroru sūdzību, kas ļautu krietni paaugstināt atalgojumu, saruktu sabiedrības uzticība Satversmes tiesai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+