Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. septembris, 2013
Drukāt

Top Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūzikls “Meierovics”

Foto - "Ars Nova"Foto - "Ars Nova"

Komponists Jānis Lūsēns un dzejniece Māra Zālīte radījuši mūziklu “Meierovics”, kura pirmizrāde paredzēta Latvijas proklamēšanas 95. gadadienā, 18. novembrī, Latvijas Nacionālajā operā, portālam “LA.lv” pastāstīja veidotāju pārstāvji.

Mūzikla centrā ir ievērojamais Latvijas valstsvīrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887.-1925.) – Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs un vairākkārtējs Ministru prezidents, kurš nodzīvoja bet neparasti spilgtu, leģendām apvītu dzīvi.

Jauniestudējuma režisors ir Gatis Šmits, scenogrāfs – Rudolfs Bekičs, kostīmu māksliniece Ieva Veita un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Par iestudējuma mākslinieciskajiem procesiem rūpējas Andris Veismanis, galvenie lomu atveidotāji būs Gundars Grasbergs, Kristīne Zadovska, Aija Vītoliņa, Uģis Roze un Ģirts Liuziniks. Mūziklā darbosies ap 20 personāži, koris un  orķestris Jāņa Lūsēna vadībā.

Libreta autore Māra Zālīte jau vairākkārt veidojusi darbus par vēsturiskiem personāžiem, tos atspoguļojot dramatizējumos un iestudējumu libretos, piemēram, “Indriķa hronika”, “Sfinksa”, “Kaupēn, mans mīļais”.

{gallery id=”2098″}

Runājot par jauno libretu, Māra Zālīte atzina: “Bailes un cerība. Rakstīt par Zigfrīdu Annu Meierovicu mani mudināja daudz baiļu un viena cerība.  Bailes zaudēt saikni ar savas tautas vēsturi, kas pilna ar ilgām pēc brīvības, pilna ar varonīgiem centieniem pastāvēt un būt par spīti krustceļu krustam, kas latviešiem vienmēr ir bijis jānes. Bailes no noguruma šo krustu nest. Bailes no gļēvas atteikšanās. Bailes aizmirst priekšteču nesavtīgo darbu Latvijas labā, viņu uzticību savas tautas interesēm. Bailes nesaprast maldus un vājības, to, ka viņi, kaut arī leģendas, bija dzīvi un ievainojami cilvēki. Bailes aizmirst, ka ne tikai izglītība un praktiskais prāts ir panākumu atslēga, bet arī iedvesmas spārni, ko audzē savas zemes mīlestība. Bailes aizmirst, ko nozīmē nodomu tīrība. Bailes nejust vajadzību pēc visa tā šodien.        

Cerība ir tikai viena – radīt darbu, kas spētu aktualizēt vērtības, ko iemieso Zigfrīda Annas Meierovica darbs Latvijas labā un viņa neparastais liktenis, kurā zināmais un Nezināmais savijies vienkop. Lai mazliet atkāptos bailes.”

Komponists Jānis Lūsēns, ar kuru Māra Zālīte sadarbojas jau ilgus gadus, par darbību teātra mūzikas žanrā saņēmis daudzas balvas, tostarp Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists, Latvijas Lielo mūzikas balvu un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu.

“Dzejniece Māra Zālīte manā komponista biogrāfijā ieņem nozīmīgu vietu. Kopā radīti astoņi lieli kopdarbi, kuri, laikam ejot, šķiet tikpat dzīvi, aktuāli un īpašu mīlestības enerģiju starojoši. Zīmīgi, ka, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai, esam apvienojušies, lai radītu darbu par Latvijas vēsturē nozīmīgo personību – Zigfrīdu Annu Meierovicu. Tā būs muzikāla drāma, kurā bez labi zināmajiem vēsturiskajiem faktiem par Meierovicu, viņa lomu Latvijas valsts izveidē, mani kā komponistu interesē viņš kā cilvēks. Darbā vēlamies “uztaustīt” viņa vissmalkāko dvēseles stīgu vibrācijas savienojumā ar mērķtiecību un likteni, varbūt pat nolemtību,” atklāja Jānis Lūsēns.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+