Trīssimt jaunu latgaliešu gadā 0

“Mūsu slimnīcas dzemdību nodaļa savā ziņā ir unikāla, jo divdesmit piecos gados dzemdību skaits tajā gandrīz nav mainījies un svārstās ap 300 gadā,” lepojas Preiļu slimnīcas vadītājs Jānis Anspoks. Pērn pasaulē nāca 277 jauni Preiļu, Riebiņu, Līvānu un citu apkārtējo novadu iedzīvotāji.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Tomēr topošo māmiņu labu slavu iemantojušās dzemdību nodaļas liktenis vēl nesen bija nopietni apdraudēts. Kā dzīve tajā rit šobrīd?

“Izremontēsim visu otro stāvu, un tajā ievāksies jaunā dzemdību nodaļa. Tur topošajām māmiņām, bērniem un nodaļas darbiniekiem būs daudz jaukāk un ērtāk. Turpat blakus būs arī lifts. Vecajā nodaļā lifta nebija.” Preiļu slimnīcas galvenā ārste Viktorija Šmukste norāda uz blakus ēku, kur ar Eiropas fonda atbalstu notiek stacionāra infrastruktūras uzlabošanas darbi, kuros ar savu artavu iesaistījusies arī novada pašvaldība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagaidām nodaļa vēl atrodas vecajās telpās, bet arī šeit grūtnieces un jaunās māmiņas jūtas komfortabli – katrā palātā ir atsevišķa tualete, duša, karstais un aukstais ūdens, bet maksas palātās – arī ledusskapis un televizors. Moderni aprīkotajā dzemdību zālē dienā vidēji notiek viena divas dzemdības, bet gadās arī, ka vienlaikus pasaulē grib nākt pat četri bēniņi.

 

“Sievietes novērtē to, ka pie viņām pieiet, aprunājas, velta uzmanību,” stāsta ginekologs dzemdību speciālists ar 25 gadu darba pieredzi Juris Kļaviņš. Arī nodaļas virsmāsa Inna Kluše ir pārliecināta, ka sievietes nevēlas būt tikai sīkas skrūvītes lielo slimnīcu konveijerā. Ir sievietes, kas pie mums atgriežas, lai dzemdētu arī otro un trešo bērniņu.”

 

Agrāk lielākā daļa topošo māmiņu bija Preiļu un Preiļu novada iedzīvotājas, tagad gandrīz divas trešdaļas sieviešu nāk arī no citiem novadiem.

“Esam arī novērojuši, ka topošās māmiņas kļuvušas vecākas. Varbūt tāpēc, ka daudzi vietējie jaunieši strādā ārzemēs vai Rīgā, varbūt ģimenes veido vēlāk. Arī šobrīd nodaļā atrodas 39 gadus veca māmiņa, kuras pirmais bērns – veselīgs puisītis – pasaulē nāca ar ķeizargriezienu,” stāsta Juris Kļaviņš, piebilstot, ka vidēji mēnesī Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļā notiek ap 25 dzemdībām. Arī šis gads nav izņēmums – pirmajos divos mēnešos jau 42 jaundzimušie, arī dvīņi – divas meitenītes.

Pērn Veselības ministrija bija nolēmusi Preiļu slimnīcai 2012. gadā vairs neapmaksāt dzemdību palīdzības sniegšanu, pamatojot to ar nelielo dzemdību skaitu – zem 300, kas it kā neļaujot nodrošināt augstu pakalpojumu kvalitāti. Tomēr tā savu nostāju mainīja, izvirzot savus nosacījumus. Lokālo slimnīcu dzemdību nodaļas finansē pēc principa “nauda seko pacientei”, ja tās nodrošina vecmātes, pediatra vai neonatologa un ginekologa dzemdību speciālista pieejamību visu diennakti. Arī dzemdības, kurās jau iepriekš paredzami sarežģījumi, turpmāk vairs nebūs vietējo ārstu kompetencē. Tādos gadījumos grūtniecēm palīdzība tiks sniegta lielajās reģionālajās slimnīcās Daugavpilī, Rēzeknē vai Jēkabpilī.

Reklāma
Reklāma

Lai nodrošinātu iespēju novada sievietēm dzemdēt bērnus vietējā slimnīcā, novada dome pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu piešķirt 
30 000 latu no pašvaldības līdzekļiem. Preiļu novada pašvaldības vadītājs Aldis Adamovičs neslēpj, ka vērsīsies pēc atbalsta arī Veselības ministrijā, jo zaudējumi dzemdību nodaļai rodas ministrijas noteikto stingro prasību dēļ.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.