Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. decembris, 2012
Drukāt

Triumfē “Lauku Avīzes” izdots romāns


balva1_km_1

Māras Svīres romāns “Audums kāzu kleitai” uzvaras laurus plūca divkārt. Izmantojot savas namatēva tiesības, romānu īpašam apbalvojumam bija izvirzījuši mālpilieši, atzīstot to par savu lasītāko grāmatu. Tūlīt pēc tam literāti apsveica arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

 

Viņa uzteica gan titulēto romānu, kas mudina saglabāt mīlestību un nepadoties varas spiedienam, gan arī novērtēja M. Svīres agrākos nopelnus pie televīzijas daudzsēriju filmas “Likteņa līdumnieki” (režisore Virdžīnija Lejiņa), kam pamatā Vladimira Kaijaka romānu tetraloģija.

 

Bibliotēkas – 
vārti uz 21. gadsimtu

Cauri sniegotai Mālpils ainavai atvizinoties pie kultūras nama uz “Lielās lasītāju balvas 2012” svinīgo ceremoniju, šķita, ka sākušies Dziesmu svētki, – tik daudz auto, tik daudz ļaužu! Pārpildītajā zālē jauku gaisotni radīja te sanākušie grāmatu mīļi – Mālpils vidusskolēni, bibliotekāri, rakstnieki, tulkotāji, izdevēji, Valsts prezidents, ministri, Saeimas un Eiroparlamenta deputāti, uzņēmēji. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Andris Bērziņš akcentēja, ka latvieši bija un ir lasītāju tauta. Turklāt, apmeklējot Mālpils vidusskolu, profesionālo skolu un Suntažu skolu, secinājis, ka arī starp skolēniem grāmatmīļu netrūkst. “Man šķita tik vērtīgi, ka sarīkojumā varēšu redzēt bibliotekāres! Bibliotēkas nosaka lauku būšanu vai nebūšanu,” teica prezidents. Viņa sveikumam vēstules formā pievienojās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, sakot, ka mūsdienu bibliotekārs vietējā pagastā ir tikpat svarīgs kā ciema skolotājs un inteliģences pārstāvis 19. gadsimtā: “Bibliotekārs sevī iemieso dziļas zināšanas, smalku kultūras izjūtu, apbrīnojamu atmiņu un spēju uzklausīt cilvēkus. Lauku bibliotēkas glabā vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, bet tajā pašā laikā ir arī kā vārti uz 21. gadsimta iespējām.”

 

Apbalvo trīs oriģinālromānus

Pirmo reizi “Lielās lasītāju balvas” vēsturē nominācijās oriģinālliteratūras žanros ir pa trim uzvarētājiem.

Visvairāk lasītie oriģinālprozas darbi 2012. gadā ir Dainas Avotiņas romāns “Vīramāte” (“Zvaigzne ABC”), Māras Svīres “Lauku Avīzes” paspārnē izdotais “Audums kāzu kleitai” un Annas Skaidrītes Gailītes romāns “Vienā dienā – visa dzīve”. Kā rādījusi bibliotēku apkopotā statistika, tad šie darbi grāmatmīļiem laukos bijuši gandrīz vienlīdz tuvi.

Taču tieši Māras Svīres romāns “Audums kāzu kleitai” uzvaras laurus plūca divkārt. Izmantojot savas namatēva tiesības, romānu īpašam apbalvojumam bija izvirzījuši mālpilieši, atzīstot to par savu lasītāko grāmatu. Pasniedzot apbalvojumu, mālpiliete Benita Rublovska sacīja: “Liels paldies Mārai Svīrei par visām viņas grāmatām, viņa ir mana rakstniece. Mēs esam uz viena viļņa. Īpaši par “Audumu kāzu kleitai”, kas tik apbrīnojami stāsta par mīlestību mūža garumā.” Bet tūlīt pēc tam literāti apsveica arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Viņa uzteica gan titulēto romānu, kas mudina saglabāt mīlestību un nepadoties varas spiedienam, gan arī novērtēja M. Svīres agrākos nopelnus pie televīzijas daudzsēriju filmas “Likteņa līdumnieki”.

 

Lai taptu 
lieli dzejnieki…

“Lai taptu lieli dzejnieki, jābūt diženiem lasītājiem,” šos amerikāņu dzejnieka Volta Vitmena vārdus klātesošajiem atgādināja dzejniece Maija Laukmane, kolīdz bija saņēmusi balvu par krājumu “Nošalko gaiss” (“Jumava”). Savukārt mūziķis Kaža jeb Kārlis Būmeistars neslēpa lepnumu, ka lauku lasītāji šogad visvairāk lasījuši mūžībā aizgājušā mūziķa Mārtiņa Freimaņa krājumu “Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata” (izdevis Mārtiņa Freimaņa fonds). Starp godalgotajiem ir Andra Akmentiņa krājums “Zemeņu blūzs” (“Zvaigzne ABC”), par kuru sajūsminājās viena no spilgtākajām Mālpils amatierteātra raksturlomu tēlotājām Elita Mieze, kura, apbalvojot nominantu, iesaucās: “Mīliet dzejniekus, viņiem ir tik trausla dvēsele!” Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks atzinās: “Lai gan pārsvarā man prātā ir Eiroparlamenta runu tēzes, lidmašīnā lidojot, lasu dzeju. 90% cilvēku jaunībā ir rakstījuši dzeju, es arī.

Vēršos pie politiķiem, lai grāmatām PVN nosaka 5% un tirāžas celtos! Ja gribam audzināt jauno paaudzi par patriotiem, ar saukļiem vien ir par maz. Jābūt literatūrai, kas iet caur sirdi, kas iet caur smadzenēm.

Novēlu, lai Latvija ir tik skaista kā mūsu dzejā un prozā!” teica Alfrēds Rubiks un lauku bibliotekārēm uzdāvināja 24 bezmaksas ceļojumus uz Eiroparlamentu Briselē. Ceļazīmes uz Eiroparlamentu 2013. gadā tāpat dāvina Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere – pavisam desmit bibliotēku vadītājām un darbiniecēm. Deputāte visām lauku bibliotēkām arī uzdāvināja tikko iznākušās grāmatas “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” 750 eksemplārus.

 

Mālpilieši – 
gan lasa, gan uzstājas
balva3_KM_11

Bet tad uz kultūras nama lielās zāles ekrāna parādījās Mālpils vidusskolas 6. klases skolēnu uzņemta filma, ko radīt ierosinājis viens no šogad lasītākajiem bērnu oriģinālliteratūras darbiem – Valda Rūmnieka garstāsts “Atnācēji” (“Zvaigzne ABC”). Zālē atskanēja smiekli un aplausi, jo filmā skolēni spēlēja gan paši sevi, gan zinātniekus, žurnālistus un citus personāžus. Savukārt vispieprasītākais tulkotās bērnu literatūras darbs ir Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmata” Dainas Ozoliņas latviskojumā, par kuru izteikties bija aicināts Mālpils vidusskolas audzēknis Georgs Artuškevičs: “Nevar saprast pieaugušos. Kāpēc viņi visu laiku mums piekasās? Man patīk “Grega dienasgrāmata”, jo tā ir arī par mūsu, ticiet man, sarežģīto dzīvi.” Savukārt “Lielo lasītāju balvu” tulkotās daiļliteratūras nominācijā saņēma Kami Garsijas un Mārgaretas Stolas jauniešu romāns “Daiļās būtnes”. Tās tulkotāja Silvija Brice atzinās, ka ir aizraujoši klātienē sastapt sava darba lasītāju, jo sākotnēji viņai esot bijušas bažas, vai tikai nav pazaudēta noskaņa, kas romānā ir īpaša. “Laikam jau nebūšu neko sabojājusi,” viņa teica.

Viens no sveicējiem, mālpilietis Voldemārs Cērps pastāstīja, kā viņš aizrāvies, lasot Līgas Blauas “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts” (“Jumava”), kas atzīta par vislasītāko grāmatu dokumentālo un zinātniski populāro izdevumu kategorijā. “Lasot grāmatu, man bija sajūta, it kā es sēdētu pie viena galda ar Jāni un dzertu tēju un viņš man to visu stāsta,” klāstīja V. Cērps. Pats Paukštello mulsi teica, ka viņš no grāmatas kautrējas, taču, pateicoties tai, žurnālisti beidzot liek viņam mieru.

 

 

Viedokļi

Bibliotekāri par Māras Svīres romānu “Audums kāzu kleitai” un tās lasītājiem:

 

Rasma Krievāne, Madonas novada bibliotēkas abonementa vadītāja: “Madonā tā ir visvairāk lasītā grāmata. Svīres romānu lasa skolotāji, mediķi, šoferi, vairāk vidējā paaudze, bet arī pensionāri. Mums ir divi grāmatas eksemplāri, abi izņemti, joprojām lasa.”

Sandis Ruļuks, Dunavas bibliotēkas vadītājs: “”Audums kāzu kleitai” ir viena no visvairāk lasītajām grāmatām. Svīre jau vispār ir rakstniece, kuru lasa. Šo romānu vairāk lasa cilvēki gados, vairāk sievietes, bet vīrieši arī. Mutvārdu aģitācija lasītāju vidū dara savu.”

Ilzīte Sjatčihina, Usmas bibliotekāre: “Tā ir grāmata, kas patīk. To lasa galvenokārt sievietes vidējos gados un drusku vaļīgākas – pensionāres. Cilvēki to viens otram iesaka un nāk jau ar gatavu vēlēšanos: iedod man Svīres “Audumu kāzu kleitai”!” Man nav īpaši jāpiesaka.”

 

Uzziņa

LAUREĀTI

Oriģinālproza – Dainas Avotiņas romāns “Vīramāte”, Māras Svīres romāns “Audums kāzu kleitai”, Annas Skaidrītes Gailītes romāns “Vienā dienā – visa dzīve”

Oriģināldzeja – Mārtiņa Freimaņa “Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata”, Andra Akmentiņa “Zemeņu blūzs”, Maijas Laukmanes “Nošalko gaiss”

Bērnu oriģinālliteratūra – Valda Rūmnieka garstāsts “Atnācēji”, Jura Zvirgzdiņa “Mufa: stāsts par Āfrikas balto degunradzēnu”, Māra Runguļa garstāsts “Aste, ko luncināt”

Tulkotā bērnu literatūra – Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata”, Dainas Ozoliņas tulkojums

Tulkotā daiļliteratūra – Kami Garsijas un Mārgaretas Stolas jauniešu romāns “Daiļās būtnes”, tulkotāja Silvija Brice

Dokumentālā un zinātniski populārā literatūra – Līgas Blauas grāmatu “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts”, žurnālista Ata Kļimoviča publicistika “Personiskā Latvija”, Oļģerta Krodera autobiogrāfija “Mēģinu būt atklāts”

Tulkotā dokumentālā un zinātniski populārā literatūra – Viktora Suvorova “Uzvaras ēna ll. Ņemu savus vārdus atpakaļ!”, tulkojis Jānis Kalve

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+