Vācijā tvarsta nodokļu nemaksātājus 0
Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas-Vestfālenes nodokļu dienests par pieciem miljoniem eiro, kas samaksāti informatoram, ieguvis pierādījumus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 600 miljonu eiro apjomā un nelikumīgiem finanšu darījumiem.
120 000 vāciešu atzinušies nodokļu nemaksāšanā
Sarunas par zibatmiņā glabāto datu iegūšanu ilga vairāk nekā gadu, ziņo biznesa laikraksts “Handelsblatt”. Par iegūtajiem pierādījumiem samaksātie pieci miljoni eiro ir lielākā summa, kas maksāta par šādu informāciju, raksta žurnāls “Spiegel”.
Datu kopā ir ziņas par tirdzniecības darījumiem aptuveni 70 miljardu eiro apjomā, kā arī informācija par naudas atmazgāšanu un fiktīviem darījumiem, kas vairākām firmām deva nepamatotu iespēju atgūt kapitāla pieauguma nodokli.
Datu pārdevējs ir bijušais augsta ranga nodokļu eksperts, kuram ir dziļas zināšanas un plaša informācija par nodokļu (ne)maksāšanas noslēpumiem Vācijā un citās valstīs. Ziemeļreinas-Vestfālenes nodokļu dienesta pārstāve Ingrīda Herdene izvairījusies oficiāli apstiprināt, cik samaksāts par iegūto informāciju. Viņa atzinusi, ka dienests pastāvīgi saņem daudz datu piedāvājumu, kas tiek izvērtēti. “Mēs pērkam tikai to informāciju, kas ir svarīga, lai panāktu taisnīgu nodokļu iekasēšanu un iegūtu to cilvēku vārdus, kas ir pret to,” teica Herdene intervijā britu laikrakstā “The Guardian”. Vācijas laikraksts “Süddeutsche Zeitung” ziņo, ka izmeklētāji Ziemeļreinā-Vestfālenē nopirkuši vēl vienu datu krājumu, kurā ir informācija par kādas bankas 55 000 klientu, kas tiek turēti aizdomās par naudas slēpšanu ārzemēs no pašmāju nodokļu dienesta.
Šī nav pirmā reize, kad Vācijas varas iestādes ir maksājušas par piekļuvi informācijai par nodokļu nemaksātājiem. Pirms dažiem gadiem Šveices amatpersonas apsūdzēja Vācijas izmeklētājus Šveices likumu pārkāpšanā par banku darījumu slepenību. Pēc ASV Tieslietu ministrijas izvirzītajām apsūdzībām Šveices bankām par ASV pilsoņu izvairīšanos no nodokļiem par noguldījumiem Šveices bankās un šo datu slēpšanu Šveices banku darbība kļuvusi atklātāka.
Vācijas varas iestādes pēdējos gados ir atguvušas aptuveni 4,5 miljardus eiro, ko bija nobēdzinājuši nodokļu nemaksātāji. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē izmeklētāji atguvuši vairāk nekā divus miljardus eiro, ko veido nenomaksātie nodokļi un bankām uzliktie sodi, raksta “Spiegel”. Nodokļu nemaksātāju aktīvā tvarstīšana pamudinājusi aptuveni 120 000 vāciešu pašiem atzīties nodokļu nemaksāšanā un nomaksāt sodu, lai mēģinātu izvairīties no cietumsoda. Vienā no pēdējā laika skaļākajām tiesas prāvām par nodokļu nemaksāšanu bija iejaukts bijušais Vācijas izlases futbolists un kluba “Bayern” prezidents Uli Hēness, kuram 2014. gadā tika piespriests trīsarpus gadu cietumsods. Hēness, kurš spēlēja Rietumvācijas komandā, kas ieguva Pasaules kausu 1974. gadā, atzina, ka noslēpis lielu naudu, ko ieguvis darījumos biržā, Šveices bankā. Izmantojot jauniegūtos datus, Vācijas finanšu inspektori sākuši izmeklēt vairāku Vācijas un ārvalstu banku un to klientu finanšu darījumus, par ko informācija gaidāma nākamnedēļ.
Apkaros izvairīšanos no nodokļiem
Nīderlandes finanšu ministrs Jērens Dijselblūms paziņojis, ka Nīderlande tās prezidentūras posmā Eiropas Savienībā, kas sāksies nākamā gada janvārī, grib panākt būtisku progresu, lai apturētu firmu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Nīderlandē pastāvošā nodokļu sistēma devusi iespēju vairākām firmām, tajā skaitā “Starbucks”, izvairīties no nodokļu maksāšanas un pat nelikumīgi saņemt valsts palīdzību, atzīmē aģentūra “Reuters”. Eiropas Komisija oktobrī lēma, ka Nīderlandei jāatgūst no 20 līdz 30 miljoniem eiro nodokļu maksājumos no ASV kafejnīcu ķēdes “Starbucks”. Nīderlandes valdība paudusi pārsteigumu par EK atklājumu, ka tās nodokļu vienošanās ar “Starbucks” varot tikt uzskatīta par nelikumīgu valsts palīdzību. “Valdība ir motivēta izmantot ES prezidentūras pusgadu, lai panāktu pēc iespējas lielāku progresu, negaidot, kamēr būs starptautiska vienošanās,” teica Dijselblūms. Nīderlandei ir divpusējas vienošanās nodokļu jomā ar gandrīz simt valstīm. “Dažos gadījumos rezultāts ir bijis tāds, ka nodokļu gandrīz nav bijis. Tāds nekad nav bijis valdības nodoms un tas nav Nīderlandes interesēs,” atzina finanšu ministrs. Nīderlandei nācies izjust arvien lielāku spiedienu mainīt tās nodokļu sistēmu, kas apgrūtina nodokļu iekasēšanu virknei jaunattīstības valstu, atzīmē analītiķi. Nīderlandes finanšu ministrs Dijselblūms paziņojis, ka viņa valsts aktīvi piedalīsies debatēs par šo jautājumu.
