Mobilā versija
+0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
17. decembris, 2016
Drukāt

Ūdens zudumu cēloni neatrod (18)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%, tad pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma apsaimniekotājam divu mēnešu laikā jānoskaidro, kāpēc tā radusies. Bet "Rīgas namu pārvaldnieks" to nespēj izdarīt.

Rīgas daudzstāvu dzīvojamos namos iedzīvotāji katru mēnesi maksā par simtiem kubikmetru ūdens, kuru patiesībā nepatērē un kuru rada starpība starp ēkas ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem.

“LA” jau rakstīju par Paula Lejiņa ielas 6. daudzstāvu dzīvojamo namu, kurā šī starpība, pēc iedzīvotāju saņemtajiem rēķiniem spriežot, jau kopš pagājušā gada vasaras svārstās no 250 līdz 550 kubikmetriem mēnesī. Namā dzīvojošajai pensionārei Leontīnei Eitviņai rēķinā par šī gada jūniju nama apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” – lika samaksāt nama kopējā ūdens patēriņa starpību – 388 kubikmetrus, ar kuriem pietiek, lai divreiz piepildītu peldbaseinu Ķīpsalā. Eitviņas kundze nebija laikus nomainījusi dzīvoklī ūdens skaitītājus, kas formāli bija likumīgs iemesls, lai šo starpību liktu samaksāt viņai vienai pašai.

 

Pārbaudes rezultātus neatklāj

Pēc publikācijas nama apsaimniekotājs – “Rīgas namu pārvaldnieks” – solīja, ka līdz novembrim pārbaudīšot visos 160 šī nama dzīvokļos uzstādītos ūdens patēriņa skaitītājus. Tad arī būšot skaidrs, kāpēc namā rodas tik liela starpība, par ko jāmaksā iedzīvotājiem.

Kad “Rīgas namu pārvaldniekam” vaicāju, ko atklājuši pārbaudē, man atbildēja, ka trešajām personām, kurām piederu arī es, neko neatklāšot. Paula Lejiņa ielas nama iedzīvotāju vecākā Ludmila Zaharkina man atklāj, ka “Rīgas namu pārvaldnieka” iecirknī “Zemgale” viņai atbildēts, ka pārbaudes rezultātu vēl neesot, kaut arī kopš skaitītāju pārbaudes jau pagājis mēnesis.

 

Ko apsaimniekotājs izdarījis?

Protams, paliek neatbildēts arī pats galvenais jautājums. Vai kopš pagājušā gada vasaras, tātad pusotra gada laikā, “Rīgas namu pārvaldnieks” ir kaut ko izdarījis, lai novērstu šo milzīgo starpību?

Aplūkojot nama iedzīvotājiem nosūtītos ūdens patēriņa rēķinus par pēdējiem trim mēnešiem, redzams, ka septembrī šī starpība bijusi 283,9 kubikmetri, oktobrī 290,9 kubikmetri, bet novembrī 352,3 kubikmetri. Tātad tā ir vēl lielāka nekā šī gada vasarā vai pirms pusotra gada. Tātad šajā laikā apsaimniekotājs būtībā nav izdarījis neko.

No neoficiāliem avotiem noskaidroju, ka skaitītāju pārbaude Paula Lejiņa nama dzīvokļos nav atklājusi ne lielas ūdens noplūdes, ne kaut ko tādu, kas katru mēnesi varētu radīt šos ūdens kubikmetru simtus.

Diemžēl šis nav vienīgais dzīvojamais nams, kura iedzīvotāji ik mēnesi spiesti maksāt par nepatērētu ūdeni. Tas pats notiek, piemēram, Zemes ielas 13. namā, kur šogad iedzīvotāju rēķinos šī starpība svārstījusies no 230 līdz 236 kubikmetriem mēnesī, ievērojami pārsniedzot Ministru kabineta noteikumos noteikto 20% starpību, kas tādējādi liktu namu apsaimniekotājiem rīkoties, lai to novērstu.

Kā zināms, Ministru kabineta noteikumi par to, kā dzīvokļu īpašnieki norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, paredz: ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%, tad pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma apsaimniekotājs divu mēnešu laikā noskaidro, kāpēc tā radusies. Zemes ielas namā no 2015. gada jūlija līdz 2016. gada martam tā bijusi graujoša – 40 līdz 60%.

 

Katru dienu jāmazgājas vannā

Nama iedzīvotāja Veronika Sprūdže stāsta, ka pēc dzīvoklī uzstādītajiem skaitītājiem ūdens patēriņš mēnesī viņai nepārsniedz kubikmetru. “Bet ik mēnesi man pieraksta 3 līdz 5 kubikmetrus. Tādu ūdens daudzumu neesmu patērējusi un, vienai dzīvojot, pat nespēju patērēt. Tad man katru dienu būtu jāmazgājas vannā. Bet esmu spiesta par to maksāt,” saka viņa.

Uz Sprūdžes kundzes šī gada pavasarī rakstīto pieprasījumu noskaidrot šīs starpības cēloni “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis viņai atbildējis, ka to neesot izdevies izdarīt. Nama koplietošanas ūdens apgādes sistēmā nekādas noplūdes neesot.

 

Vai vainīgi tikai iedzīvotāji?

Kā Ivo Lecis skaidro, starpības cēloņi mēdzot būt dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumu kļūdaina nolasīšana, rādījumu nesniegšana noteiktajā laikā, bojātu skaitītāju lietošana vai rādījumu sagrozīšana, izmantojot magnētiskas vai elektromagnētiskas ierīces.

Vārdu sakot, vainīgi paši nama iedzīvotāji, tāpēc lai tik maksā. Jā, var pieļaut, ka kāds kaut ko arī nokavē vai sagroza. Tomēr jāšaubās, vai tas ir iemesls tik milzīgiem zudumiem.

Paula Lejiņa ielas nama iedzīvotāju vecākā Ludmila Zaharkina pieļauj, ka starpības cēloņi varot būt arī tie, kurus minējis “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs. Bet noķert pie rokas katru nokavētāju vai skaitītāja sagrozītāju viņa nevarot. Nama iedzīvotāji kopsapulcē esot nolēmuši, ka nama ievadā uzstādītā skaitītāja rādījumus turpmāk nolasīs viņu cilvēks, kuriem iedzīvotāji uzticas vairāk. Bet vai ar to vien būšot līdzēts, īstas pārliecības nevienam nav.

Vai ūdens zudumos vienmēr vainojami tikai iedzīvotāji? Diemžēl tāda pati bezrūpība valda arī uzņēmumos “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Rīgas ūdens”. Ūdens apgādes sakārtošanas un milzīgo zudumu novēršanu aizstāj ar zudumu un parādu uzskaiti un jaunu rēķinu izrakstīšanu iedzīvotājiem.

 

Jaunus izdevumus nevar atļauties

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma gan vēsta, ka Paula Lejiņa ielas un arī Zemes ielas nama iedzīvotājiem septembrī piedāvāts uzstādīt viņu dzīvokļos attālināti nolasāmus ūdens patēriņa skaitītājus. Tas ļautu apsaimniekotājam laikus un skaidri zināt, kāds ir ūdens patēriņš katrā dzīvoklī. Bet abu namu iedzīvotāji ar balsu vairākumu no šī piedāvājuma atteikušies. Zemes ielas nama iedzīvotājiem piedāvāts arī nomainīt pilnīgi visas ūdens apgādes sistēmas caurules.

Paula Lejiņa ielas nama iedzīvotāju vecākā Ludmila Zaharkina stāsta, ka par viņas dzīvoklī uzstādīto četru skaitītāju nomaiņu būtu jāmaksā 150 līdz 200 eiro. Savukārt visu ūdens apgādes sistēmas cauruļu nomaiņa jau prasītu tūkstošus. “Nama iedzīvotāji, kuru vidū ir daudz pensionāru ar maziem ienākumiem, tādus papildu izdevumus nevar atļauties. Daudzi jau tā nespēj samaksāt par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc arī bija šis atteikums,” skaidro viņa.

Iedzīvotāju saņemtajos rēķinos redzams, ka abos pieminētajos namos kopējie parādi jau pašlaik sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro. Tikmēr ūdens skaitītājiem uzgriežot nepatērētā ūdens kubikmetru simtus, slīcina viņus vēl lielākos parādos.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Kurš vēl nezina, kur rodas ūdens starpības, ieraksta Youtubē Как остановить счетчик воды

  2. Visa ākstīšanās ar ūdens zudumiem beigtos, ja rēķinu piestādītu pamatojoties uz DZĪVOKLĪ uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījuma pamata nevis ĒKAS IEVADĀ uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījuma pamata. Kāpēc gāzes un elektrības kompānijas var noorganizēt individualizētu (katra skaitītāja) uzskaites sistēmu par piegādātā produkta patēriņu, bet ūdens saimniecības nespēj?

  3. Ir dzirdēts, ka dažu skaitītāju nomainīšanas/ verificēšanas kantoru darbinieki, par nelielu atlīdzību gatavi “papildināt” skaitītājus, lai tie uzskaitītu lēnāk t. i. mazāku ūdens daudzumu nekā patiesībā patērēts. Un ir tādi cilvēki, kuri nesmādē šādā veidā ietaupīt” uz savu kaimiņu rēķina.
    Būtībā šobrīd godprātīgie maksātāji maksā par savu negodprātīgo kaimiņu patērēto ūdeni. Mani apzog, bet es pat nevaru sevi pasargāt no apzagšanas. Kā padomju laikos.

  4. Vai drīzāk nevajadzētu otrādi,mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumus nolasīt kopā ar iedzīvotāju pārstāvi!

  5. Vai tiešām nevienam nav ienācis prātā, ka tāda neuzskaitīta ūdens patēriņa vienkārši NAV! NAV, jo visi dzīvokļi savus patēriņa datus nenodod vienā dienā un stundā, kad tiek uzņemts mājas skaitītāja rādījums. Līdz ar to rodas nesakritība, kura atkārtojas no mēneša mēnesī, lielāk vai mazāka. Un tas ir tikai fufelis lai iekasētu papildus naudu pilnīgi PAR NEKO!
    Tās kā visi dati ir slepeni, tad faktiski šo krāpšanu pierādīt ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. Kamēr dzīvokļu īpašnieki neapsaimniekos māju paši – tā arī būs! Par šo esam pārliecinājušies saimniekojot savā daudzdzīvokļu mājā.

  6. udens tiek nozakts pirms skaititaja

  7. Ir sacīts: “Kauns NAV nezināt, bet gan – kauns IR nevēlēties zināt.” 😉

    =======

    Max. objektīvi ievērtējot gan aktuālajā publikācijā (galvenokārt) kārtējo reizi tiražēto “cērpamaunu” ZOMBĒŠANU, gan pie šīs publikācijas (arī, t.sk.) proponētos visnotaļ “diskutablos” viedokļus komentāru sadaļā (patiesībā – kārtējo “plikpaura matu skaldīšanu”, diemžēl, pie tam vēl – galvenokārt tikai saistībā ar sevis PAŠU atzīšanu par bezcerīgi truliem “cērpamaniem” un kārtējo “samērīšanos” ar iedomāti “optimālākajiem risinājumiem” SEVIS PAŠU “apcirpšanai pa pliko”) – visticamāk, varētu izrādīties gana lietderīgi vēlreiz aktualizēt (cita starpā – nu jau kuro reizi pēdējo pārdesmit gadu laikā!?!) jau iepriekš n-kārt un regulāri publiskoto “konceptuālo sauso atlikumu” par klaji PRETLIKUMĪGO “skaitītāju pisnesa” shēmojumu. Tātad – skat. “zemāk”:

    =======

    Par “skaitītāju biznesu” šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī”.
    .
    PIRMAIS “skaitītāju biznesa” etaps = jebkādiem līdzekļiem piedabūt iedzīvotājus uzstādīt aukstā / karstā ūdens patēriņa, siltuma patēriņa u.c. skaitītājus, kas “vispārzināmajā praksē” izpaužas kā tiešs vai netiešs “spiediens” uz tiem, kuri nevēlas uzstādīt skaitītājus savos atsevišķajos dzīvokļu īpašumos – ieskaitot “pakalpojumu sniedzēju” pieņemtus juridiski nepamatotus lēmumus un “izdotus rīkojumus” par OBLIGĀTU skaitītāju uzstādīšanu, nepamatoti “izkalkulētu” vairākkārtīgi palielinātu “patēriņa normu” voluntāru noteikšanu, ja nav izpildītas nepamatotās prasības uzstādīt skaitītājus, dažādas “sabiedrisko aktivitāšu” manipulācijas, administratīvā un juridiskā šantāža u.t.t., un taml.
    .
    OTRAIS “skaitītāju biznesa” etaps = dažādas “ienesīgas” (gan “pakalpojumu sniedzējiem”, gan arī skaitītāju tirdzniecības / uzstādīšanas / modernizācijas / sertifikācijas / verifikācijas kantoriem, kuri nereti izrādās “cieši saistīti” ar “pakalpojumu sniedzējiem”) aktivitātes, izmantojot tehniski finansiālas manipulācijas uz pirmajā etapā panāktās “OBLIGĀTĀTĀS skaitītāju uzstādīšanas” bāzes. Vienlaikus arī – turpinot lētticīgo ļautiņu, kuri pakļāvās “spiedienam” par skaitītāju OBLIGĀTU uzstādīšanu, neierobežotu psiholoģisku čakarēšanu un elementāru aplaupīšanu, t.sk. ar komunālo pakalpojumu rēķinos iekļautiem “pārtēriņa papildaprēķiniem”, “skaitītāju rādījumu korekcijām” un tamlīdzīgiem “finanšu instrumentiem”.
    .
    Savukārt – saistībā ar iepriekš minēto, “skaitītāju biznesa” apzināti PRETLIKUMĪGAJĀ shēmojumā / “vispārzināmajā praksē” absolūti netiek ņemts vērā un pat demonstratīvi konsekventi tiek ignorēts tāds “sīkums”, ka – šajā “tiesiskajā valstī” spēkā esošajā likumdošanā VISPĀR NAV definēta kā obligāts pienākums un, līdz ar to, no šāda aspekta nekādā veidā NETIEK reglamentēta tā saucamo “hidroietilpīgo” komunālo pakalpojumu patēriņa uzskaites mērinstrumentu (skaitītāju) uzstādīšana atsevišķajos privātīpašumos (dzīvokļos).
    .
    Šajā pašreizējā MUĻĶU semē “eurolatvānijā” apzināti PRETLIKUMĪGAIS “skaitītāju bizness” joprojām rullē, kā pa cūku taukiem! ;)))

    • &

      Tomēr, JA runājam patiešām nopietni un juridiski / pēc būtības pienācīgi argumentēti, tad – iespējami visoptimālākā “tekoši aktuālās” problēmas risinājuma izvēle IR elementāra “kā lāpsta”: tā vietā, lai pa dārgo pirktu un regulāri pa dārgo “sertificētu”, “verificētu”, “optimizētu”, “modernizētu” un taml. “apsaimniekotu” n-tos ūdens skaitītājus KATRAM atsevišķam dzīvoklim – nesalīdzināmi lietderīgāk būtu izdarīt TIKAI 2 (divas) lietas:
      .
      1. Pilnīgi LIKUMĪGI (!!!) izmantot iespēju kategoriski un neatgriezeniski attiekties no turpmākas “trulo cērpamaunu” līdzdalības šajā klaji PRETLIKUMĪGAJĀ “skaitītāju pisnesa” daudzmiljonu AFĒRĀ – kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ (arī, t.sk.), ka tas ir izrādījies nu jau pat vairākkārt (!!!) dārgāks “prieks” katram atsevišķajam līdzšinējam “cērpamaunam”, nekā salīdzinoši vairākkārt mazāki tēriņi par PAŠkontrolēti TAISNĪGI (!!!) un, kas ir ne mazāk būtiski – arī konsekventi LIKUMĪGI sadalīta kopējā patēriņa attiecīgo proporcionālo daļu.
      .
      2. Vienlaikus jeb paralēli iepriekš minētajam – iztērēt pat nesalīdzināmi mazāku naudiņu (t.i. “konfrontējot” ar līdzšinējiem un, neapšaubāmi, arī turpmāk prognozējamajiem “ģeometriskā progresijā” pieaugošajiem nesamērīgi “astronomiskajiem” maksājumiem par “skaitītāju pisnesa servisu”), lai dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz konsekventi LIKUMĪGU (!!!) “kopības” lēmumu, kopīgi iegādātos TIKAI VIENU maģistrālo kontrolskaitītāju uz visu dzīvojamo māju: uzstādīšanai uz maģistrālā ūdensvada, līdzās (jeb “šaipus”) ūdens piegādes kantora uzstādītajam / noplombētajam un šim kantorim piederošajam skaitītājam. Tur, kur šādi papildus kontrolskaitītāji jau ir uzstādīti, skaitītāju rādījumu starpība mēdz būt vismaz 30-50% un pat līdz 80% – “par labu” ūdens piegādes “biznesmeņu” nekad nepiepildāmajiem bezizmēra maciņiem, dabiski.
      .
      Vēl jo vairāk tas būtu lietderīgu tāpēc, ka (vēlreiz uzsverot būtiskāko) – šajā “tiesiskajā valstī” spēkā esošā likumdošana ne tikai nereglamentē, bet VISPĀR NEPAREDZ kā principiālu un “visaptverošu” Likumīgu pienākumu ūdens skaitītāju uzstādīšanu atsevišķos dzīvokļos, kur nu vēl – kā dzīvokļu īpašnieku “obligātu pienākumu”, kā to apzināti pretlikumīgi un praktiski neierobežoti mēdz jebkuros “līmeņos” masīvi lobēt un no savas Likumīgās Tiesības pienācīgi nezinošiem / aizsargāt nespējīgiem “klientiem” atļaujas voluntāri kategoriski pieprasīt pašvaldību / valsts / privātstruktūru “komunālbiznesa” kantori.

      ===========

      Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

      Un, arī: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”
      .
      Dēļ tam, gluži loģiski un elementāri pašsaprotami – JA Tu ne tikai vēlies, bet arī patiešām pamatoti vari uzskatīt sevi par sakarīgi smadzeņot spējīgs Normālu Cilvēku, tad – pierādi sev un citiem, ka Tu pienācīgi pilnvērtīgi ZINI, iespējami lietderīgi IZMANTO un max. efektīvi AIZSARGĀ savas (un, reālo iespēju robežās, arī savu tuvinieku, draugu, paziņu u.c. līdzcilvēku) LIKUMĪGĀS TIESĪBAS! 😉

    • P.S. Iespējamajiem juridiskā, dokumentālā u.c. saistītā atbalsta interesentiem – lietišķai saziņai:

      profils@inbox. lv

      ————–

      Ir sacīts: “Katrs ir PATS savas laimes (un, diemžēl, dažkārt arī NE)laimes kalējs.” 😉

      Un, arī: “Kurš cīnās, tas, iespējams, var arī zaudēt, bet – kurš necīnās, tas JAU IR zaudējis!”

  8. Problēmu risina ātri un radikāli nosakot ka ūdens piegādātājam maksā pēc ēkā esošo skaitītāju rādījumu summas un ieejošajam skaitītājam ir tikai informatīva nozīme. Ja pakalpojuma sniedzējam ir aizdomas par ūdens zagšanu, tad viņš uz sava rēķina veic izmeklēšanu. Tarifu savukārt nosaka SPRK NEŅEMOT!!! vērā izdevumus, kas rodas dēļ visādām starpībām.

  9. Par šo tēmu es š.g.12 dec. tikos ar EM valsts sekretāru un izrādās ka Latvijā ir vēl spēkā padomju laika murgi par mājas dzīvokļu skaitītājiem noteikumusraksta EM ,bet kopējo VARAM. Un kamēr mūsu MK ir muižiņu princips ,bet Ministru Prezidents nevēlas tur iejaukties .Sāls ir tur ,ka jāpieņem MK noteikumi ,lai visi skaitītāji būtu vienas klases un to nolasīsana būtu digitalizēta pēc vienotas programas visā Latvijā. Rezultātā arī izmaksas šai ieviešanai samazinatos un centralizēti viena datumā nolasot rādījumus starpiba nebūtu lielāka par 0,1 %

    • Bet, Ilmār, kādēļ vajag smagi pūlēties, ja visu skādi var likumīgi nogrūst ar tiem pašiem MK noteikumiem uz patērētājiem , tie likumīgi samaksās par visu. Nesen bija MK furors ar atkritumu izvešanas izmaksu sadalījumu atkarībā no dzīvokļu skaita!!!??? Es šajā valstī vairs nebrīnos ne par ko…

    • kā varēs ‘uzvārīties” pēc tavu ierosinājumu ieviešanas ??

    • 1)MK noteikumi attiecas uz Pašvaldības apsaimniekotāju, bet DZĪS un DZĪB paši var izvēlēties ievērot tos vai pašu noteiktos. 2) Esošie skaitītāji tiek verificēti katru 4. gadu tātad ir dīvaini apšaubīt to rādījumus.
      Jāsāk būtu ar to, ka apsaimniekotājs biežāk un nopietnāk pārbauda iedzīvotāju skaitītājus jo pamatā jau tā starpība veidojas pašu kaimiņu negodprātības dēļ, nododot mazākus rādījumus nekā rāda skaitītājs. Tas, protams, prasītu papildus darbu. Vieglāk ir pieprasīt starpību maksāt visiem.

      • ;)))

        Kā zināms – saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, JEBKĀDĀM “DzĪB” (tieši tāpat, kā “DzĪKS” un taml. “šlipses biedru pašdarbnieku pulciņiem”, kā arī, “mājāžiem” u.c. taml. “sabiedriskajiem aktīvistiem”) Likumdevējs NAV deleģējis absolūti NEKĀDU Likumīgo kompetenci dzīvokļu īpašumu / daudzdzīv. mājas kopīpašuma Likumīgo Tiesību sfērā. T.sk. un ĪPAŠI jau – saistībā ar jebkādām lēmumu pieņemšanas / praktiskās rīcības patvaļīgām iniciatīvām, t.i. šādiem profāniem “pašdarbniekiem” klaji PRETLIKUMĪGI uzurpējot jeb prasti piesavinoties Likumdevēja definēto šīs Likumīgo Tiesību sfēras VIENĪGO ekskluzīvo subjektu – dzīvokļu īpašnieku / dzīv.īp. “kopības” – Likumīgo kompetenci.
        .
        Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

      • Visa ākstīšanās ar ūdens zudumiem beigtos, ja rēķinu piestādītu pamatojoties uz DZĪVOKLĪ uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījuma pamata nevis ĒKAS IEVADĀ uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījuma pamata. Kāpēc gāzes un elektrības kompānijas var noorganizēt individualizētu (katra skaitītāja) uzskaites sistēmu par piegādātā produkta patēriņu, bet ūdens saimniecības nespēj?

Draugiem Facebook Twitter Google+