Liesmas sasniedza 24.stāvu 15 minūtēs: kā tas varēja notikt? 4
Pēc postošās ugunsnelaimes Londonā, kur dzīvojamā ēkā sadeguši apmēram 80 cilvēki, izskan versijas, ka ugunsgrēka apmēri tik lieli bijuši ēkas apšuvē izmantotā izolācijas materiāla dēļ. Tāpēc daudzi iedzīvotāji interesējas, kādus materiālus izmanto Latvijas būvnieki. Vai līdzīga ugunsnelaime nevar notikt arī Rīgas daudzstāvu namos?
“Latvijas Avīzes” aptaujātie speciālisti noliedz siltināšanas materiāla “Celotex FR5000” klātesamību Latvijas tirgū. Šis materiāls speciāli izgatavots Lielbritānijas tirgum, atbilst vietējām sertifikācijas prasībām. Visticamāk, pieļauj eksperti, uguns straujajā izplatībā vainojama tehnoloģijas nepareiza izmantošana.
“Ventilējamā fasāde 5 mm platumā no sienas nodrošina brīvu gaisa cirkulāciju gar sienu. Tā kā māja uzsilst, gar sienu šajā spraugā darbojas dabā nedegošu lietu nav pastāvīgs skursteņa efekts – siltais gaiss ceļas uz augšu un aukstais gaiss tiek iesūkts no apakšas. Gaisa cirkulāciju vēl var pastiprināt vējš. Ja notiek, piemēram, elektrības īssavienojums un siltinājuma slānis aizdegas, spēcīgā gaisa plūsma nodrošina degšanas procesam bagātīgu skābekļa padevi un, cik zināms, dabā nedegošu lietu nav. Var izveidoties tik liela temperatūra un tik spēcīga vilkme, kas nebūtu paredzēta ugunsdrošības standarta testos,” norāda siltumfiziķis Harijs Tučs.
Ugunsnelaime – gadu pēc rekonstrukcijas
Londonas daudzstāvu ēka “Grenfell Tower” tika uzcelta 1974. gadā. Tajā 24 stāvos atradās 130 dzīvokļi, kuros dzīvoja ap 600 iedzīvotāju. Pagājušajā gadā mājā tika veikts remonts, tika uzlaboti ēkas komunālie objekti un siltumizolācija. Uz ārējām sienām tika piemontēti ventilējamās fasādes paneļi un ar alumīnija foliju nosegts putuplasta siltinājuma slānis. Domājams, ka 24 stāvu ēkas ātrajā nodegšanā vainojams ēkas apšuvums. Tomēr eksperti uzskata, ka polietilēna siltumizolācijas paneļi ar metalizētu segumu, ja tiek pareizi uzmontēti un nosegti, var ilgi pretoties aizdedzināšanai. Šobrīd gan nav skaidru datu par sakaru starp ugunsgrēku un ēkas ārējo apšuvumu.
Uz materiālu rēķina taupīt ir bīstami
Arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsēji ir bezspēcīgi liesmu priekšā. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Ādažu čipsu rūpnīcas sendviču tipa sienas aizdegās no iekšpuses un dega poliuretāns starp diviem apdares metāliem. Ugunsdzēsēji atbrauca operatīvi, bet nespēja neko izdarīt, jo netika klāt ugunij konstrukcijas iekšpusē.
“Ugunsgrēks ir paredzams un novēršams, ja tiek atbildīgi projektēts, kā arī izvēlēti drošākie materiāli. Negadījums ir novēršams, izmantojot izolācijas materiālu ar augstu uguns reakcijas klasi, piemēram, minerālas šķiedras izolāciju, kas nedeg un neveicina uguns izplatīšanos. Projektējot daudzstāvu ventilējamās fasādes, konstrukcijā ir arī jāparedz uguns barjeras, kas neļaus ugunij izplatīties pa visu fasādi. Patiesos ugunsgrēka cēloņus un straujās uguns izplatības iemeslu Londonas augstceltnē noskaidros izmeklēšana, bet šī ir nopietna mācību stunda ikvienam Latvijas projektam. Bīstami ir taupīt uz materiālu rēķina, jo tas nozīmē taupīt uz cilvēku dzīvības un veselības rēķina,” pārliecināts Jānis Ankipāns, siltumizolācijas materiālu ražošanas uzņēmuma “SG celtniecības produkti” speciālists.
Jo augstāk, jo stingrāk
“Jo augstāka būve, jo stingrākas ir ugunsdrošības prasības dzīvojamās ēkās,” par Latvijas noteikumiem informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Inta Šaboha.
To Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā” diskusijā uzsvēra arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāve Evija Avota: “Latvijā jo augstāka tiek būvēta celtne, jo stingrākas prasības un nevar būt runa par to, ka tur tiks iebūvēti degoši materiāli.” Būvdarbu kvalitāti kontrolē gan pats būvnieks, gan būvuzraugs, gan pašvaldības būvvaldes būvinspektors, kurš var apturēt būvdarbus un noskaidrot materiālu atbilstību prasībām.
“Latvijā ir diezgan stingri normatīvi ugunsdrošības jomā, kas katru gadu tiek papildināti,” radio diskusijā uzsvēra Natālija Sokolova, “FN–Serviss” (uzņēmums specializējas ugunsdrošības, darba drošības un drošības sistēmu jomā) pārstāve. “Visiem jaunceļamajiem objektiem jābūt aprīkotiem ar autonomu dūmu detektoru, vai detektoru sistēmai ar kontroles paneli. Lai paaugstinātu ugunsdrošību arī jau uzbūvētām dzīvojamām mājām, no 2020. gada būs obligāti jāievieš dūmu detektors.”
Speciāliste arī dalījās zināšanās, ka pasaulē un arī Latvijas kaimiņvalstīs populārs kļūstot piedāvājums izmantot sapārotu – drošības un ugunsdrošības – apsardzi, ko veic viena firma. Ja nostrādātu dūmu detektors, šī uzņēmuma speciālisti pārbaudītu signālu.
