Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Kamēr ārstēs Ukrainas brūci, pašus apēdīs gangrēna (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pirms brīža rakstīju, ka iecerētajam Preses departamentam (Mediju politikas nodaļai) viens no uzdevumiem būtu pieskatīt, ko pretvalstisku iespiež vietējās krievu avīzēs un rāda Krievijas tālrādī. Toreiz cienījamā NEPLP priekšsēdētāja Dimanta deguns saoda ko līdzīgu cenzūrai, taču žurnālistu konferencē viņš mierināja klātesošos sorosītus, ka tas bijis feļetonista joks.

Kopš Ukrainā sākuši dūmot stobri un Putina propaganda “izēdusi krieviem smadzenes”, daudz liberālāki latvieši par jūsu padevīgo kalpu aizgūtnēm sauc par cenzūras jūga un kontrpropagandas ieviešanu. Demokrātijai tomēr esot tiesības sevi aizstāvēt, nacionālā valstī vajagot aizdambēt naidīgas informācijas plūsmu, kamēr paši neesam nokļuvuši Putina ēdienkartē – tā visi attapušies.

Domāju, iedarbīgāk ir sodīt, sist pa pirkstiem, nevis visu aizliegt, un nezin vai pareizi dibināt īpašu ministriju, kam jāreaģē informatīvajā karā, un taisīt krievvalodīgu Baltijas kanālu, kas apgaismos pat cilvēkus ar pazeminātām prāta spējām. No žurnālista skatupunkta propaganda ir meli vai, mazākais, pārsālīta informācija. Ar to nodarboties ir profesijai amorāli. Tikai ar ordeņiem apbalvotās Krievijas televīzijās caurām stundām raida blīvas erzacziņas par Ukrainu, itin kā pašu mājā nenotiktu nekas. Pat ja civilizētā Latvijā atradīs, nopirks vai izdresēs tāda tipa žurnālistus, kas ražos tvana gāzi, sauks pēc pavēles “cui”, propaganda nedarbosies domājošā sabiedrības daļā, kam tāda TV ir pretīga un smadzenes pūderējošas avīzes – nododamas makulatūrā.

Tajā pašā laikā neapšaubāmi vajag vērsties pret kaitēkļiem, kas ar politiskām šķiltavām rosās pie viegli aizdedzināmām auklām. To sen vajadzēja darīt Latvijas politiķiem, diplomātiem, drošības dienestiem. Kā tas viņiem padodas? Uz nulli!

Iekšējā drošība uz pulvermucas, ārējā drošība “par tik, par cik” NATO, neviens ārvalstu “kurators” vai “rezidents” Rīgā no midzeņa nav izcelts un noķerts. Zemessardze ir baskājaina, armija švaka, valdība ilgi sabotējusi apņemšanos par 2% aizsardzības budžetu. Drošības policija vajā un pratina žurnālistus, bet baltiem cimdiem apietas ar valsts pamatu ārdītājiem. Vai nav tā, ka drošības dienesti nemaz nav tik truli, bet ar šausmām skatās, kas notiek valstī, bet politiskā vadība nereaģē, nebija politiskās gribas drošāk valdīt Latviju? Saeimā gultas režīmā gadiem ir aizsardzības, iekšlietu, drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Kāpēc viņš sabotējis valsts iekšējās, ārējās drošības likšanu aiz šleperatslēgas? Tādus vajag sviest nost no amata, lai lido kādu gabalu pa gaisu, līdz sāpīgi atsitas pret bruģi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies, Egil!Politiķi un komentētāji, un politologi runā riņķī un apkārt un it kā nav spējīgi rīkoties savās kompetencēs. Sen priecājos par Jūsu feļetoniem, bet vairāk saista asums intervijās!

Draugiem Facebook Twitter Google+