Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Ukrainas parlaments nolemj samazināt prezidenta pilnvaras

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Soldiers on an APC guard the Ukrainian parliamnet in Kiev on February 20, 2014 .Ukraine's brittle truce shattered on Thursday in fierce clashes between baton-wielding protesters and riot police that claimed at least 27 lives just as EU envoys were holding crisis talks with the embattled president. AFP PHOTO/ YURY KIRNICHNY

Ukrainas parlaments piektdien nobalsoja par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu, kas nozīmē, ka tiek samazinātas prezidenta pilnvaras, daļēji pārdalot tās parlamentam un premjeram.

Par atbilstošu likumprojektu nobalsoja 386 deputāti.

Lēmums tika pieņemts saīsinātā kārtībā – bez atbildīgās komisijas lēmuma -, kā arī tika balsots par visu likumprojektu kopumā un pēc būtības.

2004.gada decembrī tā sauktās Oranžās revolūcijas sākumā toreizējais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma ar sociālistu un komunistu partiju, kā arī toreizējā premjera Viktora Janukoviča, kas tagad ir prezidents, atbalstu izvirzīja nosacījumu, ka atkārtots balsojums prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā notiks tikai tad, ja parlamentā tiks pieņemtas politiskās reformas. 2004.gada 3.decembrī Ukrainas Augstākā tiesa bija pieņēmusi lēmumu par to, ka prezidenta vēlēšanu rezultātus nav iespējams noteikt plašas falsifikācijas dēļ”.

Lai pārvarētu politisko krīzi, novērstu pretošanās kustības saasinājumu valstī, 2004.gada 8.decembrī parlaments ar 402 balsīm par pieņēma likumu par konstitūcijas un prezidenta vēlēšanu likuma grozījumiem, kas ļāva rīkot atkārtotu balsojumu vēlēšanu otrajā kārtā. Kučma parakstīja dokumentus uzreiz pēc balsojuma – parlamenta tribīnē.

Konstitūcijas grozījumu paredzēja, ka no prezidentāli parlamentāras republikas notiek pāreja uz parlamentāri prezidentālu republiku, kas nozīmē, ka valdību veido nevis prezidents, bet koalīcijas deputāti. Parlamenta pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz pieciem gadiem, lai gan 1996.gadā pieņemtajā konstitūcijā tas bija četri gadi.

Tāpat tika paplašinātas parlamenta pilnvaras, kas ieguva tiesības pēc prezidenta ierosinājuma iecelt premjerministru, aizsardzības un ārlietu ministrus, kā arī pēc premjera ierosinājuma – citus valdības locekļus.

2004.gadā apstiprinātā konstitūcija noteica, ka 2006.gada vēlēšanās parlaments tiek ievēlēts pilnībā pēc proporcionalitātes sistēmas – pēc partiju sarakstiem. 1996.gada konstitūcija paredzēja jauktu sistēmu, kurā 50% deputātu tiek ievēlēti pēc mažoritārās sistēmas, bet 50% – pēc proporcionalitātes sistēmas.

Pēc Janukoviča uzvaras 2010.gada prezidenta vēlēšanās 252 parlamenta deputāti, pārsvarā no valdošās Reģionu partijas – vērsās Konstitucionālajā tiesā par valsts pamatlikuma politisko reformu.

2010.gada 30.decembrī Ukrainas Konstitucionālā tiesa atzina, ka 2004.gadā pieņemtās politiskās reformas valsts pamatlikumā notikušas ar procesuālu pārkāpumu – pirms balsojuma tika veiktas izmaiņas, kas nebija saņēmušas Konstitucionālas tiesas vērtējumu. Tādēļ tika izbeigta 2004.gada konstitūcijas redakcijas darbība un praktiski atjaunota 1996.gada konstitūcijas redakcija.

Atbilstoši līdz šim spēkā esošajai 1996.gada konstitūcijas redakcijai Ukrainas prezidenta vēlēšanām jānotiek 2015.gada marta pēdējā svētdienā, bet, atjaunojot 2004.gada konstitūcijas redakciju, prezidenta vēlēšanām vajadzētu notikt 2014.gada oktobrī.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+