Kultūra
Kultūrpolitika

UNESCO izziņo jaunās nemateriālā kultūras mantojuma nominācijas no 46 pasaules valstīm 0

Publicitātes foto

UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai savā 13. sesijā vienojās par trīsdesmit deviņu jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos, kā arī lēma par valstu, tai skaitā Latvijas, ziņojumiem.

Par komitejas šī gada sesijas īpašo notikumu uzskatāms Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas lēmums apvienot savus atsevišķi gatavotos pieteikumus par vienu un to pašu tradīciju – korejiešu tradicionālo cīņas veidu (Ssirum/Ssireum), tā apliecinot abu valstu labo gribu un spēju vienoties par sadarbību.

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā tika iekļautas septiņas jaunas nominācijas – zināšanas un prasmes, kas saistītas ar ūdens mērīšanas un sadales sistēmu Touat un Tidikelt oāžu kopienās Alžīrijā; Nahčivanas tradicionālā grupu deja Azerbaidžānā; maskotu vīru deja “Lkhon Khol Wat Svai Andet” budistu klosteros Kambodžā; tradicionālais rokas leļļu teātris “Al Aragoz” Ēģiptē; Masaju kopienas jauno vīriešu iniciācijas rituāli Kenijā; tradicionālā meteoroloģiskā un astronomiskā sistēma “Suri Jagek” Pakistānā un ēnu teātris Sīrijā.

Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labas prakses piemēru UNESCO šajā gadā atzina Zviedrijas Krūnuberjas apgabala stāstniecības veicināšanas un atjaunošanas programmu, kuras vadītāja Mega Nomgarda novembrī ar savu pieredzi dalījās Latvijā vairākos stāstniecībai veltītos pasākumos.

Savukārt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauta 31 jauna nominācija – kultūras tradīcijas, prasmes un zināšanas.

Piemēram, izskatīts un īpaši atzinīgi novērtēts pirmais pieteikums no Polijas – ar Ziemassvētku kristīgajām tradīcijām saistīta miniatūru ainiņu darināšana (szopka) Krakovā.

Savukārt Slovēnija bija sagatavojusi pieteikumu par knipelēšanas tradīciju (citstarp, šī prasme šogad ierakstīta arī Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā).

Vairāki pieteikumi bija saistīti ar tradicionāliem cīņas un sporta veidiem – piemēram, Gruzija sarakstam bija pieteikusi tradicionālo čidaoba cīņas veidu, savukārt Īrija – savu nacionālo sporta spēli hērlingu.

Četri no pieteikumiem bija daudznacionāli: Austrija, Čehija, Vācija, Ungārija un Slovākija bija sagatavojušas pieteikumu par auduma apdruku un krāsošanu ar indigo krāsām; Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turcija – par īpašu vēsturisko eposu “Vectēvs Korkuds” (Dede Qorqud/Korkyt Ata/Dede Korkut); Horvātija, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Slovēnija, Spānija un Šveice – par īpašu t.s. sauso akmens krāvuma veidu, kurā netiek izmantotas saistvielas; savukārt Šveice un Austrija – par sniega lavīnu riska menedžmentu jeb gadsimtos krātām zināšanām par šo dabas parādību, kas ietekmē Alpu kalnos dzīvojošās kopienas.

Tāpat starptautisku uzmanību ieguva Jamaikas pieteikums – Jamaikas regeja mūzika, kas ir populāra visā pasaulē.

Komitejas darba kārtībā bija arī UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalstu, t.sk. Latvijas, periodisko ziņojumu izvērtējums. Komitejas sesijā tika izskatīts Latvijas Ziņojums par UNESCO Konvencijas īstenošanu un Ziņojums par suitu kultūrtelpas saglabāšanu.

Kā norāda UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente un vadošā pētniece Anita Vaivade: “Latvijas pieredze aplūkota valstu ziņojumu salīdzinošajā apskatā, savukārt UNESCO pieņemtajā lēmumā par suitu kultūrtelpai veltīto ziņojumu īpaši ir uzsvērti centieni suitu tradīcijas integrēt formālajā un neformālajā izglītībā; pausts atbalsts uzņēmējdarbības un radošo industriju attīstībai saistībā ar suitu tradīcijām, vienlaikus vēršot uzmanību uz iespējamajām pārliekas komercializācijas negatīvajām sekām; tāpat arī mudināts meklēt jaunus veidus finansējuma piesaistei kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātēm, lai nodrošinātu šādu centienu ilgtspējību.”

Latviju Komitejas 13. sesijā pārstāvēja UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, vadošā pētniece Anita Vaivade un Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte, Latvijas Radio žurnāliste Gita Lancere.

Tāpat arī Komitejas sesijā piedalījās Starpnozaru mākslas grupas SERDE projektu vadītāja Signe Pucena, pārstāvot pirmo nevalstisko organizāciju no Latvijas, kā arī Baltijas valstīm, kas akreditēta pie UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Kopumā dalībai sesijā bija reģistrēts 821 dalībnieks no 128 pasaules valstīm, t.sk. 146 pārstāvji no akreditētām nevalstiskajām organizācijām.

Komitejas 14. sesija noritēs Bogotā, Kolumbijā no 2019. gada 4. līdz 19. decembrim. Tā gaidāma kā pirmā reize sesijas norisei Latīņamerikas un Karību jūras reģionā.

LA.lv