Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. jūlijs, 2012
Drukāt

Uzņēmēji atguvušies, vairāk iegulda izaugsmē 


Foto - LETAFoto - LETA

Pie šāda secinājuma nonākuši SEB bankas un Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft IT” eksperti, pētot mikro un mazo uzņēmumu veselību pēdējo trīs gadu laikā. Tiesa gan, situācija pa nozarēm ir atšķirīga valsts reģionos. 


Latvijā patlaban aktīvi darbojas vairāk nekā 19 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), to naudas apgrozījums ir no Ls 70 000 līdz 
Ls 1 400 000 gadā un 43 000 mikrouzņēmumu (MU), kas gadā apgroza līdz Ls 
70 000 lielu naudas summu. Pavisam Latvijā šajā gadā līdz 1. aprīlim pārskatus iesniedza 79 000 uzņēmumu. SEB banka apkalpo 44% no visiem MU un 23% aktīvu MVU (ziņas uz 30. jūniju).

 

 

Mikrouzņēmumu visvairāk tirdzniecībā

“Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa uzsver – saistībā ar izmaiņām likumos pēdējos divos gados strauji pieaug mikrouzņēmumu daudzums (sk. grafiku). Visos reģionos visvairāk MU nodarbojas ar tirdzniecību. Savukārt otra visiecienītākā MU nozare visos reģionos, izņemot Latgali, ir pakalpojumu nozare. Latgalē otrs lielākais MU daudzums darbojas lauksaimniecībā. Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē šajā nozarē ir trešais vislielākais MU skaits. Rīgā 3. vietā atrodas nekustamo īpašumu nozare.

 

Savukārt Vidzemē, Kurzemē un Rīgā ceturtais vislielākais MU skaits darbojas rūpniecībā. “Pakalpojumu nozare visplašāk ir pārstāvēta Rīgā, bet vismazāk starp Latgales mikrouzņēmumiem,” secina D. Kiopa.

 

Lielākā daļa MU darbojušies ar zaudējumiem – pērn, rēķinot uz vienu MU, tie vislielākie bija Rīgā – Ls 4218, bet vismazākie – Ls 218 – Latgalē. Pērn zaudējumi samazinājās Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā, bet pieauga Kurzemē – no Ls 2276 2010. gadā līdz Ls 2953 2011. gadā. D. Kiopa lielos MU zaudējumus un naudas apgrozījuma kritumu Rīgā saista ar lielo nekustamo īpašumu nozarē un būvniecībā darbojošos MU skaitu. Eksperte teic, ka MU īpašnieki retāk nekā citi īpašnieki izmanto tos banku aizdevumus, kam vajadzīga komercķīla. Pavisam šādu MU īpatsvars ir 6,7% liels. Salīdzinājumam – MVU grupā bankā naudu pret komercķīļu aizņēmās 23% uzņēmēju.

 

MVU grupā – stabilākie zemgalieši

Pētot gandrīz 20 000 lielo MVU grupu, secināts, ka visos reģionos pēdējo trīs gadu laikā kāpa uzņēmumu vidējais naudas apgrozījums. Pērn visvairāk vidēji apgrozīja viens Rīgas MVU – Ls 318 848. Stabilākie vidējās peļņas rādītāji vērojami Zemgales uzņēmumiem (Ls 6129 2010. gadā un Ls 6398 – 2011. gadā), bet pērn visstraujāk peļņa kāpa Kurzemes MVU – no Ls 6258 lieliem zaudējumiem 2010. gadā līdz Ls 12 884.

Kiopa uzsver – Latgales reģionā ir vismazākais no jauna reģistrēto uzņēmumu skaita kāpums, tomēr šā reģiona finanšu rādītāji ir perspektīvi. Tas saistīts ar ES strukturālo fondu un citu atbalsta programmu pieejamību.

 

Visstabilākā – ražošana, visienesīgākā – lauksaimniecība

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere (attēlā), iepazīstinot ar šīs bankas klientu MVU pētījumu, uzsver – Latvijas uzņēmēji ir jāslavē tāpēc, ka viņi samazināja ražošanas izmaksas un pielāgojās apgrozījuma kritumam. MVU naudas apgrozījums aizvien nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Īpaši smagi cieta būvniecības nozare, kas patlaban atkopjoties visstraujāk, turklāt arī darbojas eksporta tirgos, bet tirdzniecībā izaugsme notiek vislēnāk. Vērtējot ienesīgumu tautsaimniecības nozarēs jeb tā saucamo EBITDA rentabilitātes rādītāju (tā ir peļņa pirms nodokļu, dažādu procentu un amortizācijas maksājumiem), kas vislabāk raksturo uzņēmuma veselīgumu, stabila esot ražošana (aptuveni 8%) un transporta nozare (aptuveni 15% liels EBITDA rādītājs). Tomēr šīs nozares krīzē cieta vismazāk. Būvniecībā šis rādītājs ir aptuveni 7% un tirdzniecībā aptuveni 4% liels un sāk uzrādīt kāpuma tendenci.

 

“Ārpus konkurences ar vairāk nekā 50% lielu rentabilitātes rādītāju ir lauksaimniecība, tomēr šīs nozares ienesīgumu būtiski ietekmē subsīdijas un ES fondu maksājumi,” teic I. Tetere. Arī vērtējot pēc ienesīguma, pirmskrīzes līmenis aizvien sasniegts nav.

 

Tetere stāsta, ka visās nozarēs MVU aizvien vairāk aizņemas un iegulda naudu izaugsmē. Šis process visstraujāk notiek ražošanā. “Tas ir ļoti pamatoti, jo šī nozare ir uzkrājusi lielu drošības spilvenu,” skaidro SEB eksperte. Paši uzņēmēji patlaban finansē mazāk nekā 30% no kopējiem ieguldījumiem izaugsmē, tostarp ražošanā esot pārsniegts 30% līmenis, kas uzskatāms par veselīgu līmeni un ir vairāk nekā pirms krīzes. Atkal ārpus konkurences ir lauksaimniecības nozare, kur saimnieki finansē vairāk nekā 60% no saviem aktīviem.

 

Svarīgākie secinājumi

“Latvijas reģionos notiek ražošanas izaugsme, pieaug uzņēmumu skaits un pakāpeniski uzlabojas to finanšu rādītāji. Vidējie rādītāji visās nozarēs patlaban uzņēmumiem ir ļoti veselīgi. Lai gan Latgalē ir vismazāk no jauna reģistrēto uzņēmumu, tomēr šis reģions ir perspektīvs pieejamā strukturālo fondu atbalsta un pierobežas attīstības programmas īstenošanas dēļ,” uzsver I. Tetere.

 

Pētījuma autori uzņēmējdarbības attīstīšanai reģionos iesaka veidot reģionālo nodokļu politiku, uzlabot demogrāfisko situāciju un nodrošināt finanšu pieejamību uzņēmējiem un cilvēkiem, kas par tādiem vēlas kļūt.

 

SEB banka vakar arī sāka iniciatīvu “‘Biznesa risinājumi ierodas pie jums”, kuras laikā 100 konsultanti ar desmit “Smart” automašīnām laika posmā līdz 28. septembrim ieradīsies pie uzņēmējiem un sniegs padomus finanšu jautājumos. Jau agrāk šī iniciatīva īstenota Zviedrijā un šajā pavasarī – arī Lietuvā, kur konsultanti apmeklēja 1200 MVU. Vizīšu laikā uzņēmumos uzņēmēji varēs izmantot bankas izveidoto modelēšanas programmu, kas palīdzēs atklāt uzņēmējdarbības riskus un vērtēt izaugsmes iespējas nākamajiem diviem gadiem.

 

31jul_jauni_mikro_8

 

 

 

 

 

 

 

 

MVU vadītāju vecuma saistība ar peļņas rādītāju

Vecums (gados) Peļņa/zaudējumi (Ls) Vadītāju skaits

 18 – 29

– 12 747 980
30 – 39 – 39 018 4 875
40 – 49 – 148 450 8 010
50 – 59 3 622 5 415
60 – 69 13 215 2 830
70 un vairāk 18 175 77

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Visjaunākais uzņēmuma vadītājs ir 19, bet visvecākais –
 86 gadus vecs

 

Avots: “Lursoft IT”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+